Piesaista aktīva dzīvesveida piekritējus

2013. gada 8. aprīlis 00:00

Seminārs «Uzņēmumu izaugsmes iespējas velotūrisma jomā» Bauskā pierādīja, ka iespējas ar riteni apceļot mūspuses novadus ir, bet nozares attīstība pagaidām vēl atrodas «bērna autiņos».Zemgales plānošanas reģions projektā «Velomaršrutu izaugsmes iespējas Centrālbaltijas teritorijā» veic vairākas aktivitātes arī Zemgalē. Šim projektam atvēlēts 1 497 889 eiro, no tiem Zemgales reģionam – 222 528 eiro. Ierodas tikai fanātiķiSeminārs 5. aprīlī notika viesnīcā «Hotel Bauska». Par velotūrisma iespējām mūsu novados stāstīja Bauskas novada Tūrisma informācijas centra konsultante Alīda Balode. Mūspusē ir izveidoti divi velotūrisma maršruti, kas aptver pazīstamākās pilis un ved līdz pat Vecumnieku novada Skaistkalnei. Ar velosipēdu nomu nodarbojas tikai Bauskas «Velosēta» un viesu nams «Arāji».Mūsu novadu tūrisma nozares uzņēmēju vidū seminārs lielu uzmanību neizraisīja. Tikai trīs dalībnieki bija saistīti ar privāto uzņēmējdarbību šajā jomā. Bauskas «Velosētas» pārstāvis Ģirts Donerblics stāstīja, ka velosipēdus iznomā ilgāku laiku. Tūristi labprāt apbraukājot Bauskas un Rundāles novada pilis.«Pie mums ierodas tikai šīs nodarbes fanātiķi,» teic viesu nama «Rasa SPA» vadītāja Elīna Zvirbule. Tie ir velosipēdisti, kuri veic garus starptautiskus maršrutus un mēģina atrast tuvākās naktsmītnes, tuvojoties tumsai. Abi uzņēmēji atzina, ka mūspusē velotūrisma piedāvājumi nevar kļūt par galveno ienākumu avotu – apmeklējums ir pārāk mazs. Var teikt, ka attīstības ziņā atrodamies «bērna autiņos». Intensīva satiksmeProjekta vadītāja Sigita Šiļvjane izteica cerību, ka situācija šajā nozarē uzlabosies. Viņa informēja, ka projekta laikā ir sagatavoti bukleti ar velotūrisma maršrutiem Zemgalē, veikts pētījums par attīstības iespējām, rīkoti semināri un tiek plānoti maršrutu iepazīšanas braucieni, kā arī noslēguma konferences.Izpēte atklājusi mūsu novadu plusus un trūkumus. Reģiona priekšrocības ir nelieli attālumi starp apdzīvotām vietām, kas nodrošina plašu pakalpojumu klāstu – veikalus, ēdināšanu un tūristu piesaistes vietas – nelielā teritorijā.Ir arī nepatīkami faktori. Velomaršrutu trasējumu izveidi ierobežo ceļš «Via Baltica» ar augstu satiksmes intensitāti. Tas sadala Bauskas novadu divās daļās, tāpēc maršruti veidojas vienā un otrā pusē. Arī ceļš Bauska–Eleja ir ar pārāk augstu satiksmes intensitāti. Sportistus negaidāmLatvijas lauku tūrisma asociācijas «Lauku ceļotājs» tūrisma un vides projektu eksperts Juris Smaļinskis stāstīja, ka velobraucēju intereses ir dažādas. Mūsu novadi ir piemēroti vides baudītājiem, novadpētniecības interesentiem, vietējiem braucējiem un ekotūristiem. Te iespējams aplūkot interesantus dabas skatus, savdabīgus objektus, zemnieku saimniecības, kā arī izzināt vēsturi.Sportistiem un modernajiem braucējiem mūspusē nav, ko darīt. Viņus interesē plaši, labi sagatavoti pasākumi, kur var sevi parādīt un uz citiem paskatīties. Semināra dalībnieki atzina, ka šajā jomā kaut ko varot paveikt tikai ar pašvaldības atbalstu. Tomēr tas nav vienkārši, jo Latvijā šī tirgus joma ir aizņemta –, sākot ar aprīļa beigām, gandrīz katru nedēļas nogali tiek rīkotas vismaz trīs sacensības velosipēdistiem. Siguldā dažas sacīkstes pulcē divarpus tūkstošus sportistu. Tiem, kas vēlas parādīt savus jaunos vai rekonstruētos spēkratus, regulāri Latvijas lielākajās pilsētās tiek organizēti interesanti pasākumi. «Velomenu» prasībasPar saviem piedzīvojumiem Latvijā un ārvalstīs stāstīja Krišjānis Jansons-Ratiniks, kurš ar velosipēdu izbraukājis vairāk nekā 15 valstis un ar riteni pārvietojas pat ziemā. Šīs aizraušanās dēļ jaunietim dota iesauka «velomens».Pieredzējušais braucējs pauda savas domas par Bauskas novadu. Viņš atzina, ka maģistrāle «Via Baltica» pieredzējušiem velotūristiem patīk labāk nekā citi Latvijas lielie ceļi. Tas tāpēc, ka tur ir diezgan plata asfalta mala, pa kuru var pārvietoties. Tāpat pozitīvs faktors ir iespēja Bauskā veikt braucamrīka remontu.Velosipēdu novietnes bieži vien ir sliktas kvalitātes. Pie veikaliem un skolām esošās konstrukcijas velobraucējs nosauca par «dvieļu žāvētājiem» un atzina, ka tās velosipēdu bieži vien bojā un nekādi nepasargā no zagļiem. Tur var pieslēgt tikai priekšējo riteni, kuru garnadzis noskrūvē desmit sekundēs. Tādas ierīces riteņbraucēji saucot par drošību maldinošu konstrukciju. K. Jansons-Ratiniks ieteica lielākas apgriezta U-veida konstrukcijas, pie kurām velosipēda rāmi var pieslēgt divi braucēji.Kādu nepatīkamu problēmu atklāja arī semināra dalībnieki. Viņi pievērsa uzmanību veloceliņiem Bauskā. Uzvaras ielā tas esot labs, bet Dārza ielā riteņbraucēji traucoties pa brauktuvi.Būsim draudzīgiViesu namu īpašniekiem riteņbraucēji esot izdevīgi klienti. Tūrisma un vides projektu eksperts J. Smaļinskis atzina, ka ar šo nodarbi aizraujas vidēji turīgi cilvēki, kas pārvietošanās izmaksām tērē maz naudas un lielāku summu atstāj viesu namos un veikalos.Kā piesaistīt šādus «velomenus» mūsu novados? «Pats svarīgākais ir cilvēciskais faktors. Ja iedzīvotāji būs atsaucīgi un laipni, tūristi gribēs te atgriezties,» skaidro K. Jansons-Ratiniks. Citviet Eiropā arī policisti parasti ir tūristu draugi, kas dod labus padomus un grūtā brīdī palīdz. «Līdz šim nekur citur neesmu sastapis tik nepatīkamu attieksmi pret ceļotājiem kā Latvijā. Kaut kas līdzīgs man gadījies tikai Izraēlā,» tā velobraucējs.Tūristus laukos biedē arī suņi. «Paši mēģinājām izveidot maršrutus, kas varētu būt interesanti tūristiem. Lauku ceļi bija labi. Tomēr nācās atteikties no ieceres, jo sastapām vairākus agresīvus suņus brīvā vaļā. Tāpēc nevaru ieteikt tūristiem braukt pa mūsu laukiem,» teic E. Zvirbule.Par baušķenieku neviesmīlīgo attieksmi pret tūristiem pirms dažiem gadiem sūrojās Bauskas TIC darbinieki. A. Balode atzina, ka pēdējos gados šī attieksme ir uzlabojusies. UZZIŅAIMaršruti mūspuses novados:«Bagātā Zemgale»: Bauska–Brunava–Jaunsaule–Skaistkalne–Ozolaine–Vecsaule–Bauska, 80 kilometri. Maršruts ļauj iepazīt Zemgali un tās ļaudis. No Bauskas līdz Skaistkalnei ceļš līkumo gar Mēmeli. Brunavas pagasta Ērgļos maršruts pa gājēju tiltiņu šķērso Mēmeli un turpina savu ceļu līdz Skaistkalnei. Izbrauciena vērts ir arī alternatīvais loks caur Bruknu. Brauciena noslēgumā Codes pagasta zemnieku saimniecībā «Vaidelotes» var baudīt īstu Zemgales zemnieku ēdienu.«Bauskas apkārtnes pilis»: Bauska–Mežotne–Pilsrundāle–Bauska, 30 kilometri. Velomaršruts apvieno trīs Bauskas apkārtnes pilis un virzās dabas parka «Bauska» teritorijā gar Lielupi. Tas veicams aptuveni no maija līdz oktobrim, jo pontonu tiltiņu pāri Lielupei pie Mežotnes pils ziemā izņem. Ir alternatīvs posms pa zemesceļu caur Ziedoņiem, lai izvairītos no diezgan augstas satiksmes intensitātes šosejas no Rundāles pils pagrieziena līdz Bauskai.No pētījuma «Velotūrisma attīstības iespējas Zemgalē».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Piesaista aktīva dzīvesveida piekritējus

Kategorijas