Biedrības aizvējā vieglāk turēties

2013. gada 10. aprīlis 00:00

Latvijas Biškopības biedrības Bauskas nodaļai šis pavasaris zīmīgs ar skaitli «100». Tik daudz biedru tagad apvieno mūspuses dravnieku organizācija.Ar tādu rādītāju baušķenieki valstī ieņem vietu virs vidējās un tuvojas augšgalam, precizē biedrības konsultante Santa Biļinska un piemetina, ka nodaļas pastāv atbilstīgi kādreizējo rajonu iedalījumam. Viņa uzteic baušķeniekus par darba aktivizēšanos, kas panākts ar jaunievēlētā nodaļas priekšnieka Oskara Spaļa rosīgumu.Trīs aktīvas grupasLatvijas Biškopības biedrības (LBB) reģistrā līdz šī gada 1. aprīlim bija 41 688 saimes, Bauskas nodaļā – 2033. Tomēr jāpiebilst, ka šie skaitļi neatklāj situāciju kopumā. Saskaņā ar valsts aģentūras «Lauksaimniecības datu centrs» informāciju, Latvijā reģistrēti 83 tūkstoši bišu saimju. Ne jau visi dravotāji iesaistās biedrībā. Pēdējā laikā izveidojušās dažas autonomas biedrības, piemēram, Latgalē.Saskaņā ar LBB datiem, Latvijā lielākajai daļai dravnieku biškopība ir hobijs. Šīs grupas dravās stropu skaits ir no dažiem līdz pāris desmitiem. Naudu viņi pelna, strādājot citās nozarēs. Otrās grupas pārstāvjiem saimju skaits sniedzas līdz pat simtam, darbība ir reģistrēta Pārtikas un veterinārajā dienestā, galvenā produkcija – medus, un to pārdod tiešajā tirdzniecībā, taču šis nav vienīgais ieņēmumu avots.Trešajai grupai biškopība ir pamatdarbs. Tradicionāli tie ir ģimenes uzņēmumi, kas aprūpē 100 – 350 saimju, vāc dažādu biškopības produkciju un pārdod to arī vairumā. Šādu dravniecības raksturojumu sniedza S. Biļinska, un tas attiecināms arī uz Bauskas nodaļas biedriem. Atbalsta saņēmēju loks paplašināsBiškopības paplašināšanās daļēji saistīta ar subsīdiju piešķiršanu, vispirms tās saņēma dravas, kas atradās lauksaimnieciskajai ražošanai mazāk labvēlīgos apvidos. Šajā gadā atbalstu piešķirs reģistrētām dravām, kurās ir vairāk par 30 saimēm (12 latu par stropu). Pieteikumus Lauku atbalsta dienestam varēs iesniegt līdz 1. jūnijam. Bauskas konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante Dace Griķe skaidro, ka subsīdijas piešķirs tikai to dravu īpašniekiem, kuru saimnieciskā darbība ir reģistrēta un kuru ieņēmumus 50 procentu apmērā veido lauksaimnieciskā ražošana, arī biškopība.Saieti un veselības pārbaude Biškopības popularitāte pēdējos gados ir augusi, un LBB ir gana darba nepilnu trīs tūkstošu biedru koordinēšanā un izglītošanā. Liela interese ir par mācībām. Arī Bauskā kopš pagājušā gada rudens zinības apgūst grupa, kura pēc divu gadu izglītošanās iegūs profesionālās sagatavotības sertifikātus. Biškopībā skolojas dažādu profesiju pārstāvji: skolotājas, inženieri, mediķe u. c.LBB organizētie vasaras saieti pulcina tūkstoš dravnieku no visas Latvijas. Šogad lielā tikšanās būs 20. un 21. jūlijā Staburaga pagastā. Otrs plašākais pasākums radis mājvietu izstāžu kompleksā Rāmavā, kur marta vidū bitenieki tikās pavasara noskaņā. Šajā gadā Kijevā notiks pasaules biškopju kongress, un biedrība rīko braucienu uz Ukrainu.Pērn, saņemot Eiropas Savienības līdzekļus, LBB veica plašu pētījumu par bišu veselību Latvijā. 190 dravās tika ņemti paraugi, lai noteiktu, kāda ir slimību un vīrusu izplatība. S. Biļinska uzsvēra, ka tas bijis bezmaksas pakalpojums un tiks piedāvāts arī šajā rudenī. Divas trešdaļas apsekojuma būs tajās pašās vietās, kur pērn, viena trešdaļa varēs pētījumam pieteikties no jauna. Šo programmu atzinīgi vērtē baušķeniece Dzintra Mētele, kura pērn savu dravu pieteikusi veselības pārbaudei. Rezultāti bijuši iepriecinoši, un tas rada drošību darbā ar bitēm.Katrs izvēlas savus paņēmienusPavasara mācības Bauskā bija pulcinājušas pussimta nozares pārstāvju, kuri vēlējās iegūt informāciju, kā darboties dravās šajā vēlīnajā pavasarī.Kaut arī laika apstākļi bitēm ir skarbs pārbaudījums, aktīvākās saimes jau pero, un tām jācenšas īpaši gādāt un nodrošināt siltuma režīmu, lai lieki nepatērē enerģiju. S. Biļinska atklāja interesantu ieteikumu, kas pārvests no Baltkrievijas, kur dravnieki ar bitēm apdzīvotos rāmjus no pārējiem atdala, izgatavojot īpašus šķirdēļus, to pārklājumam izmantojot siltumizolācijas materiālus, piemēram, ar atstarojošu virsmu. Ar tiem norobežo kāres, kurās atrodas bites. Līdzko stropā aug bišu jaunā paaudze, nepieciešams ūdens, ko šajā pavasarī iegūt sarežģīti. Tālab rāmīšiem pāri klāj plēvi, lai veidotos kondensāts, vai arī stropā ievieto mitrus audumu gabaliņus. Lai palīdzētu bitēm tikt galā ar caureju, rāmjus apsmidzina ar vērmeļu novārījumu.Piebarošanai var būt dažāda pieeja. Tā ir obligāta, ja stropā nepietiek barības. Stimulēšanas nolūkā tā var būt noderīga, taču jārēķinās, ka daļa bišu būs aizņemta ar barības pārstrādi un mazāk veiks citus pavasara darbus. Bitēm derētu piedāvāt gan apifondu, gan kandiju, lai tās pašas izvēlas, kas labāk der. Kā jau nozarē, kuru īpaši ietekmē laika apstākļi, centieni palīdzēt bitēm vēl nedod garantiju veiksmei.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Biedrības aizvējā vieglāk turēties

Kategorijas