Virtuālās naudas ceļi var būt neizdibināmi

2013. gada 10. aprīlis 00:00

Banku kartes nespēj garantēt klienta uzkrājumu drošību.Bankas maksājumu karte, mazais plastikāta gabaliņš ar tajā iemontēto mikroshēmu, vairākumam iedzīvotāju ir zināma un ikdienā lietojama manta. To izsniedzot, banka sola maksimālu garantiju un drošību.Realitāte ne vienmēr ir tik pozitīva. Pirms kāda laika vairāki baušķenieki kļuva par noziedzīga nodarījuma upuriem, jo no viņu kontiem pazuda nauda. Drīz vien noskaidrojās, ka tā ir nozagta. Banka operatīvi sedza klientu zaudējumus, tomēr nedrošību tas nemazināja.Nebraucot uz MeksikuOlita (vārds mainīts – V. A.) vienā bankā bija atvērusi divus kontus, katram no tiem piesaistot citu bankas karti. Darba vieta vienā kontā ik mēnesi viņai pārskaitīja nelielu algas daļu. Šo naudu sieviete krāja, lai gadā reizi vai divas to izmantotu tuvākiem vai tālākiem ceļojumiem. Pārējā alga tika ieskaitīta kontā, kuram piesaistīta cita bankas karte. Bija pāris gadījumu, kad Olita izmantoja pirmo karti. Tas notika reizēs, kad bija ļoti spiedīga vajadzība pēc pavisam nelielas summas – tā teikt «paņēma piecīti pirms algas». Kādu dienu pērnā gada nogalē Olita mobilajā telefonā saņēma īsziņu no bankas ar aicinājumu nekavējoties ierasties Bauskas filiālē. Te baušķeniece uzzināja, ka no retāk izmantotā bankas konta pirms pāris dienām noņemta visa nauda. Darījums noticis Meksikā. Bankas darbinieki karti bloķējuši.Pirmajā brīdī Olita pat it kā atjokojusi – sak, kādēļ gan viņa nevarētu būt vakar atgriezusies no ceļojuma pa Meksiku! Taču tūlīt pat apjautusi notikuma nopietnību. Bankas darbinieki aicināja sievieti rakstīt iesniegumu, kurā bija jānorāda, ka no viņas konta bez viņas ziņas paņemta nauda. Cietusī nedaudz nomierinājās vien tad, kad bankas amatpersona apsolīja, ka zaudējums noteikti tiks atlīdzināts. Drīz tā arī notika.Nolasa datusBanka klientei kontā ieskaitīja nozagto summu, bez maksas tika izgatavota arī jauna bankas karte. Kredītiestādes speciālisti notikušā detaļu izklāstā iedziļinājās negribīgi, vien atzina, ka nauda Meksikā noņemta ar bankas karti, kuras dati, visticamāk, no Olitas kartes iegūti pirms kāda laika. Varbūt tas noticis Bauskā. Te gan sieviete šo karti izmantoja ļoti reti. Iespējams, kartes dati nolasīti kādā Eiropas valstī, kur Olita bijusi pēdējā laikā. Viņa atcerējās braucienus uz Poliju, Beļģiju, nedaudz senāk būts Austrijā, Zviedrijā. Nekas konkrētāks bankā gan netika paskaidrots. Iepērkas vienā veikalāNo naudas šķīrās un pēc kāda laika to atguva arī iecavnieks Gunārs (vārds mainīts – V. A.). Situācija bijusi līdzīga. Nauda no vīrieša konta, izmantojot bankas karti, noņemta kādā Dienvidamerikas valstī. Taču Gunārs, atšķirībā no Olitas, savu bankas karti konsekventi izmantoja tikai vienā un tajā pašā Iecavas veikalā. Tajā viņš regulāri iegādājās pārtikas preces. Neko citu, izņemot minēto tirgotavu, šī karte «nebija redzējusi». Olita un Gunārs piedzīvoto uzticēja «Bauskas Dzīvei», lūdzot noskaidrot, kā īsti notikusi viņu karšu datu zādzība, kā bankas spējušas tik operatīvi reaģēt. Jābūt piesardzīgiemFinansisti ar runīgumu īpaši neizcēlās. «SEB bankas» ārējās komunikācijas projektu vadītājas Kristīnes Martinsones atbildēs dominēja stāstījums par bankomātu drošību, kā arī bija aicinājums klientiem pašiem būt maksimāli piesardzīgiem, lietojot savas maksājumu kartes.K. Martinsone uzsvēra, ka bankas drošībai pievērš īpašu uzmanību. Jau vairākus gadus «SEB banka» ir organizāciju «VISA» un «MasterCard» biedre. Tā seko šo institūciju noteiktajām starptautiskajām prasībām, garantējot maksimālu drošību savu klientu finanšu līdzekļiem. «SEB banka» pirmā Latvijā klientiem izsniedza viedkartes. Pašlaik visas «SEB bankas» izdotās maksājumu kartes datus glabā kartes čipā jeb mikroshēmā. Visi šīs bankas pārziņā esošie bankomāti kartes datus primāri lasa nevis no karšu magnētiskā celiņa, bet pieprasa tos no mikroshēmas. Uzstādītas īpašas ierīcesVisi «SEB bankas» bankomāti aprīkoti ar videokamerām. Rūpējoties par vēl drošāku maksājumu karšu lietošanu bankomātos un ierobežojot karšu datu kopēšanas iespējas, banka uzstādījusi speciālas datu pretnolasīšanas ierīces jeb antiskimmerus uz visiem bankomātiem, kuri atrodas ārpus telpām. Uz katra bankomāta ekrāna, kur pretnolasīšanas ierīce ir uzstādīta, izvietota informācija par šīs ierīces esamību.K. Martinsone tāpat aicina lietotājus rūpēties par savu privāto datu drošību un sargāšanu. Viņa atgādina, ka PIN kods domāts tikai norēķiniem tirdzniecības vietās esošo karšu POS terminālos un bankomātos. Kodu vislabāk atcerēties no galvas. To drīkst pierakstīt tikai šifrētā veidā, izmantojot dažādus drošus datu slēpšanas risinājumus. Nekādā gadījumā nedrīkst turēt atklātu PIN kodu kopā ar maksājumu karti. Klienti tiek aicināti nelietot bankomātu, ja tam piestiprināta kāda neparasta, iepriekš neredzēta ierīce. Ievadot PIN kodu, ja iespējams, taustiņi ar otru roku jāaizsedz. Jābūt piesardzīgiem, pārskaitot saņemtās banknotes, visiem redzot. Ja ir aizdomas, ka varētu būt nokopēti kartes dati, bankomātā iespējams nomainīt PIN kodu.Seko darījumu plūsmaiNedaudz atklātāka bija kādas bankas filiāles amatpersona, kura gan skaidrojumu sniedza neoficiāli un savu vārdu publiski nevēlējās nosaukt. «Bauskas Dzīvei» tika paskaidrots, ka bankās ir īpaša nodaļa, kas, izmantojot modernās tehnoloģijas, cītīgi seko līdzi klientu naudas plūsmai. Īpašas programmas veic klientu darījumu analīzi, tiek salīdzināti dažādi dati. Šīs programmas parasti pamana, ka izņem naudu ar aizdomīgu bankas karti, kas, visticamāk, ir viltota. Tam seko konta slēgšana, sazināšanās ar klientu un patiesības noskaidrošana. Ir vēl citas tehnoloģijas, kuras spēj fiksēt iespējamos nelikumīgos darījumus.Speciālists nezināja, kā konkrēti banka uzzinājusi par naudas noņemšanu no Olitas konta. Nav arī skaidrs, kur noziedznieki nolasījuši sievietes bankas kartes datus. Tika pieļauts, ka tie, visticamāk, neatļautā veidā nokopēti kaut kur ārzemēs. Svešā valstī cilvēki ne vienmēr līdz galam izprot drošības norādījumus, arī negodīgi pakalpojumu sniedzēji var izmantot ārzemnieka samulsumu, vietējās vides nepārzināšanu. Lai gan bankomāti kā Latvijā, tā ārvalstīs ir aprīkoti ar dažādām datu aizsardzības ierīcēm, ļaundari izstrādā un ievieš arvien jaunas metodes informācijas iegūšanai. Zagļi ir veiklākiViena no iespējām – Olitas karte tika nofilmēta, nofotografēta brīdī, kad sieviete to ievietoja bankomātā, varbūt pasniedza pārdevējam vai bārmenim. Tad arī tika fiksēts, kādu PIN kodu sieviete ievada. Ir tehnoloģijas, kuras spēj attālināti «nolasīt» arī kartes mikročipā ieslēptos datus. Šī informācija var izrādīties pietiekama, lai nelegāli iegūtie dati tiktu pārsūtīti uz kādu tālu pasaules valsti, kur izgatavo citu karti un izņem naudu. Vairumā gadījumu banka šo operāciju fiksē. Kamēr datus apstrādā, saceļ trauksmi un slēdz kontu, zagļi savu jau ir paveikuši. Tomēr daudzos aizdomīgos gadījumos bankas reaģē ātrāk nekā noziedznieki. Strādā visā pasaulēĻaundaru aptuvenā darbošanās shēma varētu būt tāda, ka vienā pasaules daļā vairumā tiek zagti dati no banku kartēm. Tos pārsūta uz citu, iespējami tālāku zemeslodes nostūri, kur ir viltotu bankas karšu ražotne. Šīs kartes izgatavo vienreizējai lietošanai, jo bankas spēj atpazīt viltotu karti, taču ne vienmēr izdodas kontu slēgt, pirms no tā paņemta nauda. Jāteic vien, ka Olitas, arī Gunāra gadījumā dar-boņiem ārzemēs peļņa izrādījusies diezgan niecīga, jo abiem uz kartes bijuši vien pāris simtu latu. Taču zinot, ka šādas zādzības joprojām notiek, atliek secināt – ja vienā gadījumā guvums ir minimāls, varbūt pat nepārsniedz ieguldīto līdzekļu apjomu, tad citkārt iespējams «pagrābt» no konta prāvu summu. Tādējādi šis noziedzīgais bizness kļūst gana ienesīgs.Kredītiestādes par konkrētiem gadījumiem publiski runāt izvairās. Lai saglabātu sev klientu uzticību, bankas parasti atdod nozagto naudu. Kā finanšu iestāde atgūst sev radītos zaudējumus, tas ir tās ziņā. Svarīgi kontakti problēmsituāciju risināšanai«SEB bankas» klientu centra tālrunis – 8777; «First Data Latvia» tālrunis – 67092555;«Swedbankas» klientu servisa tālrunis – 67444444;bankas «Citadele» diennakts informatīvais tālrunis – 67010000. NODERĪGI PADOMIGandrīz visas maksājumu kartes, kas pašlaik tiek izdotas Latvijā, satur mikroshēmu (čipu) – ierīci, kas droši uzglabā kartes datus, un tos nav iespējams vienkārši nokopēt un izmantot. Turklāt, norēķinoties ar karti (tirdzniecības vietā vai internetā), kartes pieņēmējam ir obligāti jāievēro Maksājumu karšu nozares datu drošības standartā noteiktās prasības – tādējādi negodīga datu kopēšana nav iespējama. Ja kartes lietotājam tomēr rodas aizdomas, ka viņa kartes datus kāds ir ieguvis un tos negodīgi izmanto, nekavējoties par to jāziņo savai bankai un policijai. Par karšu datu nelikumīgu iegūšanu un izmantošanu tiek piemērota kriminālatbildība: brīvības atņemšana no pieciem līdz 15 gadiem ar mantas konfiskāciju.Ievadot savu PIN kodu tirdzniecības vietā vai pie bankas automāta, vispirms pārliecinieties, vai kāds necenšas novērot jūsu darbības. Lai to nepieļautu, pircējam ir tiesības pārvietot POS terminālu sev tuvāk, lūgt blakus stāvošo personu uz brīdi paiet nostāk no POS termināla atrašanās vietas, nepieciešamības gadījumā aizklāt termināla ciparu daļu ar roku.Avots: SIA «First Data Latvia» interneta vietne firstdata.lv

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Virtuālās naudas ceļi var būt neizdibināmi

Kategorijas