Rokas mainās. Situācijas arī

2013. gada 12. aprīlis 00:00

Iecavniecei Līgai Bosko nav slotas, uz pleca nesēž melns krauklis un apkārt nelodā zaļacains kaķis. Taču Līga neiebilst, kad vaicāju, vai viņu var dēvēt par balto raganu – seno zinšu sapratēju un zīmju lasītāju.Viedie sapņiLīgai pašai atbilstīgāks šķiet vārds «vedjma» no krievu «vedatj» – zināt, redzēt, saprast. Viņa savas spējas apzinās kopš bērnības, sapņos redz to, kas būs, un tas arī piepildās. «Nevaru teikt, ka redzu vai nolasu, es vienkārši zinu,» skaidro iecavniece.Visiem ir tādas spējas, bet cilvēki tās neizmanto, uzskata zintniece. «Pat ja domājam par kādu labu vai sliktu, tas viņu iespaido. Es palīdzu sakārtot apkārtējo situāciju labvēlīgi, piemēram, sākot kādu projektu vai svarīgu darbu. To var saukt par auru,» stāsta Līga. «Esam paraduši uztraukties, un tā mēs piesaucam neveiksmi. Tiem, kuri sāk domāt pozitīvi, klājas labāk. Latviešiem ir stipras tautasdziesmas – spēka dziesmas. Tās ik pa laikam jāpaskaita,» atklāj zinātāja.Savulaik cilvēkam noliktā lasīšanu Līga sākusi ar taro kārtīm – «tās pie manis atnāca». Tagad Līga vispirms skatās kārtīs, pēc tam lasa no rokām. Līgas pēdējais ieguvumus ir hiroloģes diploms, ko viņa saņēmusi pēc Maijas Irbītes vadītā divu mēnešu semināra «Maģiskās rokas» Jauno psiholoģiju centrā.Mazas un lielasLabročiem kreisajā rokā rakstīts cilvēkam dzimstot dotais, labajā – tas, ko viņš paveic dzīves laikā, skaidro Līga. Kreiļiem ir otrādi. «Tās ir zīmes, kas jau ierakstītas, kāpēc tās neizmantot? Es lasīju tās zīmītes, ko saulīte atsūtīja: te krustiņš, tur krustiņš, vidū pati dvēselīte,» citē viedā sieva.Teikt – zīlēt pēc rokas – neesot īsti precīzi, pareizāk ir – lasīt. Līga nelasa uzreiz no plaukstas, bet apskata delnu, pirkstu, nagu un citu daļu attiecības un veidojumu, izliekumus, mezglus utt. Viss process aizņemot pāris stundu, jo ir vairāk nekā 100 pazīmju, ko novērtēt. «Cilvēki ar mazām rokām ir stratēģi, ar lielām – taktiķi. Mazroči visu dara ātri, bet lielroči perfekti tiek galā ar smalkiem darbiem,» atklāj zīmju lasītāja.Rokas mainās visu laiku, saka Līga. Kārtīs pārmaiņas var redzēt ātrāk, bet plaukstas vairāk pastāsta par pašu cilvēku – ja parādās ļoti daudz līniju, cilvēks ir pārguris. «Atpūšas, sakārto sevi, un roka kļūst gludāka. Ap 30 gadiem vajadzētu būt tā, ka abu roku līnijas ir līdzīgas, ja cilvēks sevi piepildījis. Ja kāds ilgi slinko, delna kļūst gluda, neizteiksmīga. Ja cilvēks tomēr saņemas, līnijas atkal parādās.»Esošais un gaidītaisDažreiz pateikt redzamo esot grūti. «Nolasu, pasaku, bet saprotu – tas nav tas, ko gribēju. Meklēju citus vārdus,» atzīst zintniece. Līga gan sapņos, gan kārtīs un rokās redz labas un sliktas lietas, taču tās var mainīt. «Es pasaku pašreizējo situāciju, bet viss mainās – gan esošais, gan gaidītais, turklāt visu var mainīt,» pārliecināta Līga.Ir cilvēki, kas netic viņas paustajam, taču zintniece par to neapvainojas: «Tātad tas viņiem ir dots vai arī tā ir pašu izvēle. Arī to redzu rokās.» Līga atradusi vārdus, kas pamato, kāpēc zīmju lasīšana cilvēkiem vajadzīga: «Saprast sevi, situāciju dzīvē un saņemt ceļa norādes turpmākai darbībai.»Labākais saskarsmē ar Līgu ir miers – lai arī pēc gadu skaita teju pusmūžā, viņa sarunā ir tik gaiša, atvērta un humorpilna kā pozitīvākie jaunās paaudzes ļaudis. Prasme savas spējas izmantot tik dabiski un pārliecinoši šķiet īsta meistarība. Un patiesa atbildība – par to, kas dots, un to, kas jāpaveic.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rokas mainās. Situācijas arī

Kategorijas