Iestājas pret rūpniecisko zveju

2013. gada 12. aprīlis 00:00

Zvejnieku grupa Buļļupē, ieguldot dažus simtus latu, var nozvejot zivis tūkstošiem latu vērtībā, tā izbojājot makšķerēšanas prieku tiem daudzajiem cilvēkiem, kuri speciāli pērk licences vimbu ķeršanai. Tāda situācija izveidojusies ar Rīgas pašvaldības gādību.Lai cīnītos pret šādu netaisnību, Latvijas amatieru makšķernieku iniciatīvas grupa vāc parakstus, lai vismaz uz pieciem gadiem aizliegtu rūpniecisko zveju ne tikai Buļļupē, bet arī visos Latvijas iekšējos ūdeņos. Konstatē netaisnību«Uzskatu, ka rūpnieciskās zvejas atļaušana iekšējos ūdeņos ir sava veida interešu konflikts. Vairāk nekā simt tūkstoš makšķernieku pērk copētāju kartes un atskaitās par gūtajiem lomiem. Šī grupa tiek regulāri uzmanīta un pārbaudīta, lai nenodara pāri videi, izvelkot no upes lielāku skaitu zivju, nekā paredzēts, vai arī jaunuļus, kurus makšķerēt nedrīkst.Diemžēl zvejnieki, nopērkot licenci par dažiem desmitiem latu, ar murdiem un tīkliem nozvejo neierobežotu daudzumu zivju katru dienu, arī jaunuļus. Laikam kādam ir izdevīgi pieļaut tādu netaisnību,» savu viedokli pauž iniciatīvas grupas pārstāvis Aleksandrs Žuravļovs no Sauriešiem.Buļļupē ar vienu murdu no upes var izcelt vairāk nekā tonnu zivju, un vienas dienas loms var būt lielāks nekā visu licencēto makšķernieku guvums Lielupē, Mūsā un Mēmelē kopā.Ar saukli «Nē tīkliem!» šie cilvēki aktīvi vāc parakstus gan makšķernieku veikalos, gan dažādu pasākumu vietās. Galvenie mērķi – aizliegt rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos, arī ezeros, noteikt lielāku sodu malu zvejniekiem, kā arī paplašināt vides inspektoru skaitu un viņu darbības apjomu. Vēl viena prasība – pēc tam, kad tiks atjaunota rūpnieciskā zveja, nodrošināt tādus zvejas rīkus, kas neļautu ķert mazākas zivis, nekā noteikts, tādējādi pasargājot zivju mazuļus. Vēršas Saeimas komisijāBauskas novadā pazīstams vides speciālists Valērijs Gabrāns uzskata, ka iecere ir pārāk plaša. Saistībā ar Buļļupi minētais atbilst patiesībai, toties ar ezeriem nav tik vienkārši. «Pozitīvi, ka ar šo aicinājumu makšķernieki izrāda sabiedrisko aktivitāti. Tomēr tā ir mētāšanās no viena grāvja otrā. Ezeros tik radikālu rūpnieciskās zvejas aizliegumu nevajadzētu. Noslēgta ūdenstilpe ir spējīga uzturēt noteiktu skaitu zivju. Ja aizliegs zvejot, tas sasniegs savu robežu, un zivju pieauguma nebūs. Līdzīgi būtu – audzēt labību un to nenovākt,» tā V. Gabrāns.Speciālists informēja, ka Latvijas Makšķernieku asociācija cenšas panākt, lai rūpnieciskā zveja Buļļupē tiktu aizliegta. Tam pretojas censoņi no Makšķernieku organizāciju sadarbības padomes, kas aizstāv šīs nodarbes turpināšanu. Bija plānots jautājumu šonedēļ skatīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tomēr tajā apspriesti tikai daži Zvejniecības likuma punkti, līdz šai aktuālajai tēmai netiekot. Komisijas nākamā sēde būs pēc divām nedēļām. Uztraucas par korupciju«Makšķernieku aicinājumā rakstītais ir patiesība. Piemēram, murdos Buļļupē noķer mazas vimbiņas, kuras pēc tam tirgo pa santīmiem, jo tās neviens nevēlas pirkt – daudz asaku un maz gaļas. Ne svara, ne labuma. Mēs laižam upēs zivju mazuļus, bet tie nepagūst izaugt. Varbūt arī šo murdu dēļ,» skumji teic Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības izpilddirektors Pēteris Seleckis.Viņš pievienojas aicinājumam dot iespēju cilvēkiem, kuri vēlas kļūt par sabiedriskajiem zivju inspektoriem. Aicinājuma autori pieprasa arī veidot zivju aizsardzības sabiedrisku organizāciju, lai veicinātu resursu aizsardzību un mazinātu korupcijas risku, reizē apbalvojot labākos zivju inspektorus par darbu. Šādā veidā arī samazinātu maluzvejnieku darbību ar tīkliem un rūpīgāk kontrolētu makšķerniekus. Pašlaik šī joma esot samērā slēgta grupējuma rokās, no kura grūti iegūt atskaites.Aicinājumu parakstīt var makšķernieku veikalos «Gards» vai «Ēsma» Rīgā un Jelgavā. Ar iniciatīvas organizētājiem iespējams sazināties pa telefonu 20670529. Makšķernieki plāno ar savāktajiem parakstiem doties uz Saeimu, lai rosinātu grozījumus likumdošanā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iestājas pret rūpniecisko zveju

Kategorijas