Pagaidām darbosies kā «izbraukuma baznīca»

2013. gada 12. aprīlis 00:00

135

Pagaidām darbosies kā «izbraukuma baznīca»

Dažādus visaptverošus garīgās kalpošanas mērķus izvirzījusi mūspusē izveidotā kristīgā biedrību «Immanuels», kas reģistrēta šī gada martā.Tās nodoms ir organizēt seminārus, kalpot ar lekcijām par cilvēkiem aktuālām tēmām, rīkot tikšanās un diskusijas ar interesantiem, savās specialitātēs zinošiem un dzīvesgudriem cilvēkiem. Ir mērķis iesaistīt kalpošanā ārstus, psihologus, lai sadarbībā sniegtu palīdzību cilvēkiem, īpaši trūcīgajiem, kas nonākuši krīzē un garīgā izsīkumā. Plānots Dieva vārdu ienest arī nomalēs, kur neviens mācītājs, iespējams, gadu desmitiem nav spēris kāju. Nāk Dieva atklāsme«Mēs negrasāmies izveidot kārtējo «sektu», bet vēlamies cilvēkus vedināt uz domām pievienoties kādai draudzei, izvēloties konfesiju,» uzsver viens no biedrības dibinātājiem skaistkalnietis teologs Edmunds Pavārs un steidz atgādināt, ka baznīcai pieder visi Dieva žēlastības līdzekļi – «Vārds» un «Sakramenti». Pats vārds «dievkalpojums» jau par sevi norādot: «Dievs–kalpo–jums.»«Mūsu kalpošanai ir uzdevums palīdzēt cilvēkiem veidot personīgas un draudzīgas attiecības ar Jēzu,» teic E. Pavārs, atzīmējot, ka «Immanuels» nav pret nevienu konfesiju, jo visām ceļš ir viens – pie Dieva, tikai caur dažādām mācībām.Tālab konfesijas esot veidotas, lai katrs cilvēks varētu atrast savu. Edmunds Pavārs arī pats ir mainījis konfesionālo piederību. Trīspadsmit gadu vecumā iesvētīts Skaistkalnes katoļu baznīcā, bet Dievu tur nav atradis. «Toreiz visi dievkalpojumi bija latīņu valodā, tikai sprediķis dzimtajā mēlē. Ejot pa savas dzīves taku, krājās problēmas, līdz darbā izveidojās smagi apstākļi un, meklēdams izeju, klīdu pa Rīgas ielām. Ceļā gadījās luterāņu baznīca, un tur sajutu Dieva tuvumu, piedzīvoju lūgšanu spēku. Lūdzu, lai atrisinās sarežģījumi darbā, un tā arī notika. Tam sekoja pateicība, prieks un pēkšņa atklāsme: «Dievs ir un viņam var uzticēties!» Tā es sāku veidot un praktizēt personīgas attiecības ar Jēzu un apmeklēju luterāņu baznīcu ik svētdien,» savu ticības ceļa pieredzi atklāj E. Pavārs.Kļūst par teologu Sekoja kalpošana draudzē, vadot svētdienas skolu, vēlāk tā turpinājās draudzes padomes priekšnieka amatā. Kad termiņš bija beidzies, Edmunds iestājies Rīgas starptautiskajā Bībeles institūtā. Mācību beigu posmā viņš ticis no Dieva uzrunāts veidot Imantas kultūras centrā lūgšanu grupu. Pēc dažiem gadiem no maza lūdzēju pulciņa Imantā izveidojusies Rīgas Svētā Gara draudze. Edmunds kļuva par Rīgas Doma draudzes evaņģēlistu. Tad arī no daudzām pusēm sajutis uzmundrinājumu turpināt studēt, lai kļūtu par mācītāju, un iestājies Lutera Akadēmijas pastorālajā nodaļā, kuru pēc piecu gadu mācību procesa pabeidzis pērnā gada pavasarī. Paralēli studijām un kalpošanai Edmunds aktīvi darbojies savā biznesa lauciņā. Taču, līdz ko teologa diploms bijis kabatā, nolēmis atteikties no uzņēmējdarbības par labu pilnai kalpošanai baznīcā.«Šķita, ka dzīvē viss ir kārtībā. Bet Dievs ieviesa savas korekcijas, kad pēkšņi, ar nedēļas atstarpi, no šīs pasaules šķīrās divi man vistuvākie cilvēki. Rīga un kalpošana bija jāatstāj. Atgriezos tēva mājās Skaistkalnē, lai rūpētos par māmuļu un saviem dzimtas īpašumiem,» dzīves stāstu ieskicē «Immanuels» pārstāvis E. Pavārs.Baznīcā neatrodas vietaTeologa diplomu Edmunds vēlējies izmantot lietderīgi un ar prieku pieteicies pie Bauskas iecirkņa prāvesta Aivara Siliņa, sakot, ka ir gatavs kaut ko darīt. Taču prāvests atbildējis, ka visās draudzēs pašreiz ir mācītāji, kaut gan tālākā nākotnē varētu būt vieta arī E. Pavāram.Enerģiskais vīrs savukārt pārliecināts, ka baznīca netiek ar savu uzdevumu galā, nespēj ar ļaudīm runāt un tiem palīdzēt. «Gandrīz katram mācītājam ir pa četrām draudzēm, tāpēc nav iespējamas vērsties pie katra, dodot padomus un personiski lūdzot. Tāpēc cilvēki iet tur, kur tiek uzklausīti un atbalstīti. Jādodas ārā pie ļaudīm slimnīcās, pansionātos, attālākās vietās, pie tiem, kuri garīgu palīdzību nevar rast ierobežoto līdzekļu dēļ,» teic garīgais padomdevējs. Vietējie negrib nāktKamēr biedrībai nav savu telpu un pienācīga finansējuma, tā darbosies kā «izbraukuma baznīca». Viena izbraukuma kalpošana Lieldienās jau notikusi Gailīšu pagastā. E. Pavārs atzīst, ka mūspusē cilvēki ir ļoti grūti izkustināmi. Ja apkārtējos novados ir ļaudis, kuri vēlētos saņemt personīgas kalpošanas ar lūgšanām un Dieva vārdu, «Immanuels» labprāt iekļautu šos pagastus un apdzīvotās vietas savos izbraukuma plānos.Biedrība esot atvērta sadarbībai ar pašvaldībām un to sociālajiem dienestiem. Ja atrastos kāds labvēlis vai pašvaldība piešķirtu telpas, «Immanuels» par savu centrālo vietu labprāt izraudzītos Bausku. Tad būtu vieta, kas atvērta augu dienu un kur ikviens var ienākt lūgt Dievu.Nav peļņas avotsUz jautājumu, vai biedrības sludinātā palīdzībā ir iekļauti arī savtīgi mērķi, E. Pavārs atbild noliedzoši. Pašam un līdzdibinātājai juristei Laumai Ainai Balašai ir savs maizes darbs, un no pašu ienākumiem nodomāts uzturēt izbraukuma kalpošanu. Taču, lai realizētu visu iecerēto, abos ir ticība un cerība, ka atsauksies cilvēki, kuri vēlēsies ziedot un piedalīties kalpošanā. Pirmie cerību «asni» jau sagaidīti. «Tie ir uzņēmēji no Rīgas, kuri zina, ka katrs santīms tiks izlietots Dieva valstības celšanai un nodrošināšanai. Ziedo cilvēki, kuri ar mani ir kalpojuši gadiem ilgi un pilnībā uzticas. Es gan ceru, ka atradīsies arī vietējie labvēļi, kas iepazinuši tā Kunga spēku un tic, ka ar savu atbalstu palīdzēs Dieva valstības celšanai mūspusē,» ar cerību balsī saka teologs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pagaidām darbosies kā «izbraukuma baznīca»

Kategorijas