Rod alternatīvu ĢMO

Uzņēmuma «Jaunpagasts plus» Iecavas ražotnē ar graudu proteīna pārtikas piedevas ražošanu klātienē iepazinušies lauku konsultanti no visas Latvijas.Konsultantu un lopkopju viesošanās rūpnīcā 12. aprīlī bija organizēta sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) ekspertu Jāni Kažotnieku, kurš pētījis ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) aizstāšanas iespējas pārtikas ražošanā, «Bauskas Dzīvi» informēja uzņēmuma pārstāve Una Ulme.Pirms spirtaJaunās iekārtas un no graudiem Iecavā ražotos produktus, galvenokārt lopbarības piedevu «Baltiprot 60», apmeklētājiem izrādīja un piedāvāja degustēt SIA «Jaunpagasts plus» īpašnieks Donats Vaitaitis. Viņa dzimtā puse ir Vecumnieku novada Skaistkalnē, bet patlaban bizness tiek vadīts no Rīgas.Ražošanas departamenta vadītāja Iveta Kuikulīte un tehniskais direktors Agris Taukačs izklāstīja unikālās tehnoloģijas pamatprincipu, proti, «Baltiprot» top nevis no graudu atlikumiem pēc spirta izdzīšanas, bet tiek izžāvēts un granulēts no raudzētās graudu masas pirms pārtvaicēšanas. Ražošanas process notiek inertā CO2 vidē bez oksidācijas, ne vairāk kā 75% grādu temperatūrā. Tas ļauj saglabāt daudz vairāk barības vielu, vērtības ziņā krietni pārspējot pasaulē pazīstamo spirta ražošanas atlikumu DDGS, ko izmanto lopbarībai. Pēc degustācijas viesi atzina, ka «Baltiprot» granulām ir patīkama maizes un rauga garša, bet DDGS garšojot pēc piedeguma.Zivis nemirstĀrvalstu ražotāji un lietpratēji atzinuši, ka produkts ir unikāls, un «Jaunpagasta» speciālisti kopā ar zinātniekiem to arvien uzlabo, stāsta I. Kuikulīte. Ražotnē ar jauno tehnoloģiju izdevies iegūt arī izcili kvalitatīvu spirtu. Par «Baltiprot» «Jaunpagasts» ieguvis inovāciju balvu, taču tas nepalīdz atjaunot ražošanu, teic D. Vaitaitis.Ražošanas atsākšanai Iecavā, kur joprojām saglabāta kvalificēto darbinieku pamatkomanda, vajadzētu pietiekami apjomīgu pastāvīgu pasūtinājumu. Uzņēmums plāno tā saņemšanai sadarboties ar zemniekiem, jo «Baltiprot» ir vērtīga lopbarība, ar to varētu aizstāt ĢMO soju.Līdz šim notikuši veiksmīgi mēģinājumi izmantot šo barību zivju mazuļiem Norvēģijā. Šī «auditorija» ir pati jūtīgākā, un lielražotāja pārstāvji paslavējuši Latvijas produktu par niecīgo zivju mazuļu mirstību, kas ir galvenais barības kvalitātes vērtēšanas aspekts, stāsta D. Vaitaitis. «Varam saražot 9000 t, bet Norvēģijas zivju audzēšanas koncernam vajag vismaz 50 tūkstošus tonnu gadā. Tomēr plānojam turpināt sadarbību. Iespējams, piegādāsim mūsu produktu Somijas ražotājam, kurš vēlētos ar to papildināt foreļu barību,» plānus atklāj uzņēmuma vadītājs.Pievienotā vērtība«Baltiprot» noieta veidošana ir svarīga ne tikai kā ĢMO alternatīva, bet arī pievienotās vērtības radīšanai industrijā, proti, tagad graudus izvedam kā izejvielu, bet pārstrādājot ienākumi būs lielāki, uzsver J. Kažotnieks.«Jaunpagasts» rosinājis sadarbību ar laukkopjiem, un Zemkopības ministrijai iesniegti priekšlikumi kompensēt daļu izmaksu par vērtīgo barību lopu audzētājiem. Uzņēmums uzreiz būtu gatavs pirkt pārstrādei 20 tūkstošus tonnu graudu, bet nākotnē varētu pārstrādāt vienu miljonu, lēš D. Vaitaitis.LLKC pārstāvji vērtēja, ka 60% graudu proteīna saturs šajā produktā ir pietiekams labas barības nodrošināšanai gan slaucamajām govīm un gaļas lopiem, gan vistām. Zemnieki lēš, ka ar augsto proteīna saturu barība varētu būt konkurētspējīgāka nekā ĢMO soja. Vēl gan esot jāpēta, kā to sekmīgāk izmantot liellopiem un cūkām.U. Ulme informēja, ka sadarbībā ar uztura pētniekiem pārbaudīts – ar «Baltiprot» baroto vistu gaļa ir daudz garšīgāka, cāļi ātrāk aug. Pētnieki barību devuši arī saviem mājas mīluļiem – suņiem un kaķiem, kas esot veseli un mundri.Svarīga cena«Jaunpagasts» aicina lopkopjus izmēģināt «Baltiprot». Iecavas ražotnē ir produkta krājumi, ko piedāvā par 800 eiro tonnā. D. Vaitaitis informēja, ka ražotājiem padomā ir vēl viena lētāka pārtikas piedeva ar 20% proteīna par aptuveni 150 eiro tonnā.Olu ražotnes «Balticovo» valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs «Bauskas Dzīvei» apstiprināja, ka uzņēmums ir informēts par kaimiņos tapušo pārtikas proteīna piedevu. «Vienmēr esam gatavi sadarboties ar vietējiem izejvielu ražotājiem, ja viņu produkcijai ir pasaules tirgum atbilstīga, konkurētspējīga cena,» paskaidroja A. Veinbegs.«Jaunpagastam» ir otra ražotne Talsu novadā, kas pērn tika slēgta. D. Vaitaitis «Bauskas Dzīvei» pauda apņemšanos atjaunot aktīvu ražošanu abās, jo Iecavā topošais produkts nav vienīgais uzņēmuma jaunumus. Otra ražotne būtu piemērota no auzām iegūstamā betaglikāna ražošanai.«Betaglikāns pasaulē patlaban ir modes produkts, tāds kā jaunības eliksīrs, ko pievieno pārtikai, kosmētikai, medikamentiem,» stāsta I. Kuikulīte. Tā labās īpašības – sakārto vielmaiņu un organisma mikrofloru, palīdz regulēt svaru, atjauno šūnas, uzlabo ķermeņa funkcijas. Tas ir ļoti vērtīgs – pasaules tirgū tonna betaglikāna maksā 47 – 112 tūkstošus eiro. Auzu kā izejvielu pieprasījums varētu palīdzēt zemniekiem atjaunot apstrādājamās platības, piebilst ražotāji. UZZIŅAI«Baltiprot 60» sastāvs:olbaltums – 60%;tauki 6%;kokšķiedra 6,7%;pelni – 4%.Maz lizīna, ko var pievienot atsevišķi.Ieteicamā daļa dzīvnieku barībā – 5 – 10%.Avots: SIA «Jaunpagasts plus».
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»