Spēles ar cilvēku

2013. gada 19. aprīlis 00:00

Kāds saka – laimīga sakritība. Otrs notikušajā saredz sargeņģeļu iejaukšanos, trešais teic, ka bez Dieva gribas pat mats no cilvēka galvas nenokrīt. No sava likteņa neizbēgsi, piebilst ceturtais, un katram ir sava taisnība.Neatkarīgi no pārliecības dzīvē mēdz atgadīties spilgti notikumi, kas liek novērtēt savu spēku vai – gluži pretēji – savu bezspēcību dzīves gājuma veidošanā. Otrā piedzimšana«Savu dzimšanas dienu svinu divreiz gadā. Otrā ir diena pēc autoavārijas, kad paliku dzīvs. Cietu smagi, dzīvība karājās mata galā. Gulēju komā, dakteri radiniekus brīdināja, ka nevar paredzēt, kāds būšu pēc atmošanās. Galva bija smagi cietusi. Pats neatceros, kā nācu pie samaņas. Radinieki stāsta, ka esot gribējis uzreiz celties no gultas un doties mājās. Pēc ilgstošas ārstēšanās man piešķīra invaliditātes grupu,» notikušo atceras Agris.Avārija atstāja neizdzēšamas sekas vīrieša veselībā un domāšanā. «Viena sejas puse joprojām ir nejutīga, un ar vienu ausi nedzirdu. Avārija man lika daudz ko pārvērtēt. Nācās apstāties, salikt dzīves vērtības pa plauktiņiem un atzīt, ka esmu kļūdījies. Pēc nelaimes novērtēju, kuri ir mani patiesie draugi, kuri tikai garāmgājēji,» atzīst vīrietis.Divus gadus pirms satiksmes negadījuma Agris bija aizgājis no ģimenes. Taču pēc nelaimes tieši bijusī sieva visvairāk gādāja par viņu, uzmundrināja, kopa, palīdzēja, atbalstīja. Izrādījās, viņa ir visuzticamākais cilvēks dzīvē. «Biju bez darba un stabiliem ienākumiem. Nezināju, ko man vispār tālāk darīt. Tagad esmu atradis savu vietu. Strādāju, labi pelnu un, galvenais, esmu sapratis, cik svarīgi man ir bērni. Saprotu, ka viņi ir mani vistuvākie cilvēki. Esmu pateicīgs bijušajai sievai, kura vairākus gadus bez manas finansiālas palīdzības viena audzināja bērnus. Tagad varu to visu vērst par labu un to arī daru. Šo būtisko pagriezienu manā dzīvē radīja avārijas dēļ piedzīvotais,» ne visai ikdienišķā pieredzē dalās Agris.Zelta puisēnsTagad Sigitas dēls ir students, bet viņš varēja vispār nepiedzimt. Pēc meitas nākšanas pasaulē Sigita ļoti vēlējās, lai otrs bērniņš būtu puika. Viņa pielietoja pat dažas tautas gudrības – skaitīja, kurā laikā bērns jāieņem, kas jāēd, lai būtu puika. Taču lielo prieku par gaidāmo bērniņu apēnoja slimība. Sigita saslima ar A vīrusa hepatītu jeb dzelteno kaiti. Mediķi bija pārliecināti, ka slimība un lietotie medikamenti būs atstājuši neatgriezenisku iespaidu uz mazuļa attīstību, un ieteica veikt abortu. Pēc grūtām pārdomām Sigita nolēma klausīt ārstu ieteikumam.Slimnīcā tika noteikts operācijas laiks, pagasta feldšere sarunāja transportu, lai sievieti aizvestu līdz medicīnas iestādei. Taču notika citādāk. Sigita mājās gaidīja, bet mašīna tā arī neatbrauca. Pēc tam izrādījās, ka feldšerīte manījusi topošās māmiņas acīs bailes, vainas apziņu pret gaidāmo mazuli. Kā nu ne, acu priekšā rotaļājās viņas meitiņa un nu nāksies nogalināt nedzimušo bērniņu. Tā nu feldšere izlēmusi sievietes vietā, cerot, ka viss būs kārtībā, un atteikusi vedējam.Sigitai piedzima veselīgs puika. «Atceros, kā dēlu dzemdēju un es lūdzos, lai viņu dod man paturēt, negribēju laist vaļā. Tik dārgs, kā eņģelis man puisēns šķita. Dēlu audzinot, šī izjūta mani nepameta, un starp mums ir īpaša saikne,» atceras māte. Veiksmīgā aizkavēšanāsAnda gaidīja pirmdzimto. Līdz dzemdībām bija palikuši vēl nepilni četri mēneši. Ziemassvētku laikā Anda ar vīru un draugiem devās uz teātra aktieru koncertu Rīgā. Pēc tā viņa gribēja uzreiz braukt mājās. Vīrs bija vienojies ar Rīgā strādājošu paziņu, kurš solījās pāri atvest. Taču koncerts teātrī ievilkās, vīra draugs nevarēja gaidīt, un Andai ar vīru nācās pārnakšņot pie radiem.Nākamajā rītā vīrs saņēma ziņu no paziņas, ka uz slidenā ceļa notikusi avārija. Mašīna, kurai vajadzēja vest Andu ar vīru, ieslīdējusi grāvī un apmetusi kūleni. Visi braucēji bija slimnīcā ar dažādām traumām – lūzumiem, smadzeņu satricinājumiem. «Iedomājos, ja es būtu ar to auto braukusi, diez vai man tagad būtu meitiņa. Jo-projām šermuļi pārskrien, varbūt knapi izglābos no nāves. Laikam sargeņģeļi stāvēja klāt. Citādi nevaru izskaidrot, kāpēc notika tā, kā nebija plānots,» prāto Anda. Saņem spērienu vai likteņa dāvanasLINDA CERIŅA, ASTROLOĢE:– Vārds «liktenis» bieži biedē cilvēkus, jo rada iespaidu, ka tas ir kaut kas tāds, ko nav iespējams ietekmēt. Likteņa priekšā vienmēr ir divas izvēles iespējas – jā vai nē. Cilvēka spēju ietekmēt likteni var salīdzināt ar sviestmaizi – griez, cik plānu gribi, tai vienmēr ir divas puses. Tas nozīmē, ka cilvēks piedzimst ar savu ģenētiku un plānu, bet viņam vienmēr ir iespēja izrauties no tā. Viss ir atkarīgs no tā, cik spēcīga ir griba. Astrologs to redz cilvēka horoskopā. Ar visiem dēmoniem ir iespējams cīnīties, piemēram, ģenētiski mantoto alkoholiķa enerģiju var pārvērst radošā darbā – rakstīt dzeju.Par likteņa triecieniem varu teikt – cilvēka dzīve norit ciklos. Ja visu laiku ir tikai tērēts, neko nedodot pretī, kādā mirklī saņem spērienu. Tajā pašā laikā ir iespējams sapelnīt plusus un saņemt likteņa dāvanas.Salīdzinājums ar sviestmaizi der arī situācijas izskaidrošanai par likteņa spērieniem. Iedomājieties situāciju – notikusi avārija, kurā saskrējies lielais furgons un vieglā automašīna. Vieglajā automobilī sēž ģimene, un visi negadījumā iet bojā. Kurš no negadījumā iesaistītajiem ir dabūjis spērienu? Nāve nav sods. Ja cilvēks aiziet, tas nozīmē, ka viņš savu ceļu ir nogājis. Pati nāve autoavārijā nav sods. Šajā gadījumā lielāku sodu saņem šoferis, kurš vadījis furgonu, jo viņam jāmokās sirdsapziņas pārmetumos. UZZIŅAILiktenis – apstākļu, faktoru kopums un apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka un ietekmē viņa dzīvi. Pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi. Likteņa dāvana – labvēlīgu apstākļu sagadīšanās un laimīgas nejaušības kāda dzīvē. Izaicināt likteni – darīt kaut ko ar ļoti lielu risku; parasti vieglprātīgi spēlēties ar savu dzīvību. Likteņa ironija – apstākļu sagadīšanās, nejaušība, kas pretēja iecerētajam.Likteņa pabērni – apspiesti, ekspluatēti cilvēki; ļaudis, kam dzīvē neveicas. Likteņa pirksts – kaut kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekmē. Arī likumsakarīgas sekas, kuras uzskatāmas par nenovēršamām.Likteņa stunda – brīdis, laikposms, kad izšķiras liktenis. Avots: Skaidrojošā vārdnīca tezaurs.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Spēles ar cilvēku

Kategorijas