Dzīva «kotlete» bez piepūles

2013. gada 19. aprīlis 00:00

Mūspuses rapšu laukos šogad jau otro reizi mednieki novērojuši stirnām neraksturīgu uzvedību. Meža dzīvniekam zudis jebkāds baiļu instinkts, un tās nebiedē ne troksnis, ne cilvēks, ne citas radības.Tas liecinot par situācijas nopietnību un problēmas aktualizēšanas nepieciešamību, pārliecināts mednieks Jānis Bite, kuram dzīvnieku anatomija un fizioloģija nav sveša, jo, pēc profesijas būdams vetārsts, Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) viņš nostrādājis 40 gadu, pieredzējis daudz un dažādu situāciju, kas saistītas ar dzīvniekiem.Grib palīdzētLīdz šim arī Jānis Bite dzirdētos un lasītos aprakstus par stirnu dīvaino uzvedību uztvēris kā kārtējos «mednieku stāstiņus», kam lāgā negribējies ticēt. Kardināli domas mainīt licis martā redzētais Gailīšu pagastā.«Braucu pa ceļu Uzvara–Bauska. Laukā pamanīju nelielu stirnu baru. Automašīnai tuvojoties, pulciņš pavirzījās uz mežmalas pusi, bet viena palika guļot ceļa malā, saulē atkausētajā, sazaļojušā rapšu pleķītī. Motora rūkoņa bija tikai iemesls, lai stirna paceltu galvu, bet citas reakcijas nebija. Domāju, ka stirnēns ir savainots un nespēj pievienoties sugas māsām, tālab apturēju auto un gāju izzināt situāciju,» piedzīvoto ilustrē J. Bite. Tas bijis pērnā gada kazlēns, bez ragiem, tātad sieviešu dzimtas. Slapjais, spīdīgais purniņš liecinājis, ka dzīvnieks ir pilnīgi vesels, labās miesās esošs eksemplārs, kuram nav ne trakumsērgas pazīmju, ne kādu citu saskatāmu ārēju traucējumu. Vienīgais, kas licis pievērst mednieka uzmanību, bijis stirnas aizmiglotais skatiens. Tas atgādinājis reiz redzēto – «zālīti» lietojušu jauniešu sejas Amsterdamas ielās.J. Bite vēl nolēmis veikt eksperimentu, iekāpis automašīnā, skaļi signalizējis, vērojis meža dzīvnieka reakciju un arī šajā uzvedībā konstatējis atkāpes no normas. Divu metru attālumā, iedarbinot motoru, stirna nav reaģējusi. Signalizējot kaziņa vien pacēlusi galvu. Meža dzīvnieku no vietas izdevies izkustināt, tikai radot spēcīgu, nepārtrauktu troksni. Taču arī tad stirna nav aizjozusi ar joni, kā tam vajadzētu būt dabiski, bet lēniem, viegliem solīšiem tā aizdipinājusi vien līdz lauka vidusdaļai. Zudušas bailesTas licis J. Bitem aizdomāties, ka dabā notiek kaut kas pietiekami iedarbīgs, pagaidām vēl neizpētīts un daudzus jautājumus rosinošs process. «Tas nav normāli, ka dzīvnieks nebaidās ne no cilvēka, ne velna. Šajā gadījumā «kotlete» malumedniekiem tiek pasniegta pilnīgi bez pūlēm. Stirna nav aizsargāta arī no plēsējiem. Skaidri redzams, ka meža zvēram zudis jebkāds baiļu instinkts, un to veicināja, iespējams, kāda viela, kuru satur rapši,» pieļauj J. Bite.Viņaprāt, atbildīgajām institūcijām – Zemkopības ministrijai (ZM) –, sadarbojoties ar PVD, būtu jāaktualizē šī problēma un jāveic gan augu, gan arī šādu apreibinātu stirnu padziļināta izpēte. Kādās laboratorijās – vietējās vai ārvalstu –, būtu jāatstāj lēmējvaras pārziņā, pārliecināts mūspuses dzīvnieku lietpratējs.Jānis Bite nepiekrīt arī iepriekš laikrakstā «Bauskas Dzīve» paustajam Valsts meža dienesta (VMD) medību daļas vadītāja Jāņa Ozoliņa viedoklim. Viņam padomu «Bauskas Dzīve» lūdza janvārī, jo tad līdzīgā situācijā Dāviņos bija nonākuši mednieku kluba «Nīzere» vīri. Arī tur viena stirna sazēlušā rapšu laukā bija iepalikusi no pārējām, nereaģēja uz cilvēku klātbūtni un bija brīvi katram aplūkojama un pat aptaustāma.VMD speciālists laikrakstam toreiz skaidroja, ka rapši lielos daudzumos stirnām ir kaitīgi. Tas esot tādēļ, ka stirnas ir atgremotājas ar daudzkameru kuņģi, kas barību vispirms sakrāj priekškuņģī, bet pēc tam atrij, sakošļā un norij vēlreiz, kur tā nonāk kuņģa tālākos nodalījumos. «Rapši ir sulīgi un garšīgi, bet stirnām ir grūtības tos atgremot, tāpēc sākas rūgšanas process un nesakošļātu auga daļu sastrēgums jau priekškuņģī ar visām izrietošajām sekām,» skaidroja VMD medību daļas vadītājs. Arī cilvēks ar kritiski uzpūstu vēderu, sliktu dūšu vai citādi nevesels kļūst mazāk piesardzīgs un vienaldzīgs pret pārējiem kairinājumiem, piebilda J. Ozoliņš. Jānis Bite uzskata, ka šāds vērtējums nav īsti pareizs. Viņš dzīvnieku izmeklējis, secinot, ka, iespējams, kāda varbūt toksiska viela dzīvnieka centrālajā nervu sistēmā ir bloķējusi baiļu izjūtu centru. «Zemkopības ministrijai būtu jāatrod līdzekļi, kā arī laboratorija, kur varētu izmeklēt šo parādību,» secina J. Bite.Atbildīgie atrunājasZemkopības ministrijas Meža departamenta meža resursu un medību nodaļas vecākais referents Jānis Bārs paskaidroja, ka šis nav pirmais signāls par iespējamu rapšu ietekmi uz stirnām. Iepriekš saņemtā informācija gan esot par rapšu laukos un to tuvumā vasaras periodā atrastām beigtām stirnām bez redzamiem ievainojumiem, bet ar caurejas un vemšanas pazīmēm, kā arī stirnām, kuru uzvedība krasi atšķiras no normālas – dzīvnieks ar grūtībām turas kājās un nereaģē uz apkārt notiekošo.Speciālistu rīcībā esot tikai minējumi par rapšu eļļas vai izmantoto agroķīmisko preparātu ietekmi uz stirnu gremošanas sistēmu un secīgi arī uz refleksiem. Lai noskaidrotu stirnu krišanas vai neadekvātas uzvedības patiesos cēloņus un pieņemtu korektus lēmumus to novēršanai, nepieciešams šādus dzīvniekus vai to ķermeņus nogādāt PVD akreditētajās laboratorijās analīžu veikšanai. Protams, par šādu rīcību nekavējoties informējot arī VMD, bilst J. Bārs.PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākā eksperte Tatjana Ribakova uzsvēra, ka PVD pieņem dzīvniekus izmeklēšanai, ja ir aizdomas par infekcijas vai trakumsērgas gadījumiem. Citās situācijās tie netiek pieņemti, un akreditētas laboratorijas PVD rīcībā neesot. Ja aizdomas ir par rapšiem, tad tā būtu citas iestādes kompetence, pārliecināta. T. Ribakova.No iesaistīšanās konkrētās situācijas izpētē, pārsūtot no vieniem atbildīgajiem pie otriem, atteicās gan Valsts augu aizsardzības dienests, gan Dabas aizsardzības pārvalde, gan dažādi zinātniskie institūti.Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā «BIOR» laikrakstam apstiprināja, ka institūtā iespējams veikt daudz un dažādas analīzes, taču jāzina parametri, kā arī jātiek skaidrībā par pasūtītāju un finansējumu. «Aprakstītajā situācijā loģiski būtu sākt ar rapšu izpēti. Iepriekš šāda veida izmeklējumi mums nav bijuši. Bez uzraugāmās institūcijas – Zemkopības ministrijas – norādēm un iniciatīvas nevaram neko sākt. Ja šāds signāls sekos, tad tas būs iemesls pētījumu sākšanai,» atklāj Ēva Jaunošāne, «BIOR» komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.Vēlreiz iepazīstinot Zemkopības ministriju ar situācijas aprakstu un dažādu institūciju sniegtajām atbildēm, «Bauskas Dzīvei» tika norādīts, ka ne ministre, ne arī kāda ZM struktūrvienība nav saņēmusi nevienas personas iesniegumu. «Prese ir tikai starpniece un nevar būt par pamatu, lai mēs tagad rosinātu jebkādu pārbaužu veikšanu. Ja būs iesniegums, ministrija to izvērtēs un atbildēs pēc būtības jau konkrētai personai,» paskaidroja ZM preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīva «kotlete» bez piepūles

Kategorijas