Gadsimta ritumā kā pa viļņiem – augšup un lejup

2013. gada 22. aprīlis 00:00

Bauskas un kādreizējā rajona sporta tradīcijās īpaša vieta ir futbolam. Šī sporta veida vēsturisko attīstību pētījis futbola treneris Raimonds Aleksandrovs savā bakalaura darbā, absolvējot Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.Viņš pārlapojis laikrakstu «Bauskas Vēstnesis», «Bauskas Darbs», «Komunisma Ceļš», «Bauskas Dzīve» lappuses, kā arī intervējis senāku laiku un mūsdienu spēlētājus. Ar R. Aleksandrova atļauju publikācijai izmantoti fragmenti no viņa darba. Tas gan ir tikai konspektīvs atskats pagājušā gadsimta futbola aktivitātēs. Atved bumbu no AnglijasPar futbola ienākšanu Bauskā var uzskatīt 1912. gadu. Ievērojamais mediķis K. Skalders, atceroties jaunības dienas Bauskā, stāsta, ka puikas salasījušies Pilsmuižas pļavās un klupdami krizdami pa ciņiem trenkuši bumbu uz priekšu. Jauniešu aizraušanās ir aizmetnis šī sporta veida sākumam.Pirmais futbola laukums izveidots tagadējās pareizticīgo baznīcas apkaimē. Pagājušā gadsimta 20. gados Bauskā viesojās futbola komandas no Rīgas, Liepājas un Lietuvas. Trīsdesmitajos gados futbola sacīkstes notika Svitenes parkā. Šajā desmitgadē kājbumba bija viens no galvenajiem sporta veidiem Bauskas aizsargu sporta klubā. 1935. gadā notika Latvijas Valsts karoga apvienības dāvātā sudraba kausa izcīņa. Priekšsacīkstes organizētas Iecavā, Skaistkalnē, Vecmuižā un Rundālē.Bruno Frišmanis 1937. gadā laikrakstā «Sporta Pasaule» rakstā «Kas sasniegts Bauskas futbolā» stāsta par panākumiem: «Aizsargu meistarībā, veicot visus savus pretiniekus, Bauskas 13. aizsargu pulks izcīnīja Latvijas aizsargu meistarnosaukumu. Pirmo reizi tiek iegūts sabiedrisko lietu ministra A. Bērziņa ceļojošais kauss.» Jāpaskaidro, ka šis baušķenieku panākums ir pielīdzināms Latvijas provinces čempionu titulam. 1937. gada 26. augustā Bauskā organizēta uzvarētāju godināšana. Baušķenieku iegūto kausu varēja aplūkot Armijas ekonomiskā veikala skatlogā Rīgā, tagadējā «Galerijā Centrs».Bauskā 1939. gadā viesojās Pērnavas «Kalev» futbolisti. 1940. gadā sākās pārmaiņu laiks, un komanda tika izformēta. Daudz futbolistu cieta komunistiskā terora represijās.Atminoties periodu pirms Otrā pasaules kara, futbolists A. Stūris stāstījis: «Aizsargu laikos Bauskā bija savs lepnums – futbola bumba, kas atvesta no pašas Anglijas. To nelegāli valstī bija ievedis jūrnieks V. Frišmanis, kas bija baušķenieks. Viņš šo bumbu uzdāvināja Bauskas futbolistiem, un tā kalpoja vēl laiku pēc kara.»Vietējos mačos neredzēts rezultātsČetrdesmito gadu sākumā sporta dzīve apsīka. 1942. gadā tika izveidota sporta biedrība «Tēvijas sargs», kas piedalījās Zemgales apgabala meistarībā un dažādos turnīros. 1944. gada rudenī, kad no Bauskas bija padzīts Vācijas karaspēks, ievēlēja fizkultūras komisiju, kas nodarbojās ar sporta organizēšanu. 1946. gadā Bauskas «Daugava» kļuva par Zemgales apgabala meistariem.«Bauskas Darbs» publicējis rakstu «Futbols 1947. g. sezonā», kurā sacīts: «Bauskas apriņķī notikušas 24 futbola sacīkstes. Bauskas futbolisti ciemojušies Rīgā, Jelgavā, Aucē, Dobelē, Augstkalnē, Talsos, Kuldīgā. Labākās sekmes bija Bauskas CSK, kas 15 spēlēs uzvarējusi 11 reizes, 1 neizšķirts, 3 zaudējumi. Vārtu attiecība: 56:32. Piedaloties Zemgales apgabala meistarībā, izcīnīta 2. vieta. Iegūts Zemgales kauss.»Minēts, ka Iecavas pirmā komanda 1947. gadā atestēta par otru labāko futbola vienību Bauskas apriņķī. Droša ķīla Iecavas futbolā ir otrā vienība, kas komplektēta no gados jauniem spēlētājiem.Hronikā minēts interesants fakts. 1949. gadā Bauskas futbolisti pieveikuši Jelgavas dzelzceļnieku klubu ar 19:0. «Bauskas Darbs» rakstīja, ka Bauska šādu rezultātu futbola vēsture vēl nav pieredzējusi. Deviņus vārtus šajā spēlē guva Eižens Stūris. Viņš ir viens no labākajiem tālaika vietējiem spēlētājiem. Līdzjutēju luteklis«Bauskas Darbs» 1951. gada 3. jūnijā publicēja rajona sporta dzīves apkopojumu, kurā teikts: «Futbolu nemaldīgi var nosaukt par Bauskas sportistu un sporta sacensību apmeklētāju «lutekli», jo vienīgi šim sporta veidam ir vairāk piekritēju.» Rajona laikrakstā, rezumējot vasaras sezonu, rakstīts, ka Bauskas «Spartaks» izcīnījis iespēju nākamajā sezonā sacensties LPSR meistarsacīkšu pirmajā grupā.«Bauskas Darba» 1952. gada 30. jūlija numurā rakstīts: «Nekad vēl Bauskas stadionā nebija pulcējies tik daudz skatītāju kā svētdien. Notika spēle starp Bauskas «Spartaku» un Rīgas apgabala virsnieku namu, kas ir pagājušā gada republikas kausa ieguvēji.» Mājinieki piekāpās ar rezultātu 1:5. Labs vārtu guvējs šajā periodā bija Kārlis Štelms.Piecdesmito gadu sākuma panākumi neturpinājās, jo mainījās futbolistu paaudzes. «Bauskas Darbā» lasāms: «Bauskas futbolistu slava pirms vairākiem gadiem, pat gadu desmitiem bija labi pazīstama Zemgalē un aiz tās robežām. Mūsu komanda ir bijusi Zemgales čempione, kausa ieguvēja, pieveikusi tādas agrāk slavenas futbola pilsētas kā Ventspils, Cēsis, Valmiera un citas. Lielākā daļa no šiem spēlētājiem, sekojot Rīgas un Liepājas futbola veterānu piemēram, organizē veterānu komandu. Šajā komandā spēlē spēlētāji, kas vecāki par 35 gadiem.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gadsimta ritumā kā pa viļņiem – augšup un lejup

Kategorijas