Zemgales līdzenuma gaisotnē iederīgi

2013. gada 24. aprīlis 00:00

Rundāles pagasta «Priedaiņi» ir viena no senajām mājām, kas iezīmējušas jaunsaimniecību laiku Latvijas pirmās brīvvalsts periodā.Pirms daudziem gadiem netālu bijušas citas sētas – «Bajāri», «Buliņi», «Zuši», «Melnie», «Vairogi», stāsta rundāliete Inese Ceplīte, kura saimnieko netālajās senču mājās «Līdakas». Šāds lūkojums un uzskaitījums ir ar smeldzīgu pieskaņu, taču neko darīt, jo dzīve ir pārvērtības. Citam tās ir uz labo, citam uz slikto pusi. Sentēvu metodes neiztur laiku«Bauskas Dzīve» pirmo reizi «Priedaiņos» bija 1997. gadā. Ar mašīnu līdz mājām tikt nevarēja, jo ceļš bija vienos dubļos un dangās. Lai cik grūti klājās, toreizējais sētas saimnieks Uldis Ramanis par to nesūrojās, jo viņā bija apņēmība strādāt, kā sendienās to darīja tēvs. Desmit govju ganāmpulks un citi mājlopi deva iztikšanu. Tagad 85 gadus vecais vīrs atzīst, ka Eiropas Savienības prasības viņam izrādījušās par smagām un «ekonomiski vairs nebija izdevīgi strādāt». Saprotams, ka tēva pagājušā gadsimta 30. gados izmantoto deviņlauku sistēmu bija nomainījušas citas darba metodes.U. Ramanis atklāja, kā radies māju nosaukums «Priedaiņi». Kad tēvam Latvijas pirmās brīvvalsts laikā piešķirta jaunsaimniecība, Rundāles apkaimē nav bijis tādu plašu un iekoptu lauku kā tagad. Nācies līst līdumus un lauzt celmus priežu izcirtumā. Celmi labi derējuši par kurināmo un pat vesti uz Bausku pārdot pilsētniekiem. Tā izdomāts vārds «Priedaiņi».No pagasta ceļa līdz sētai redzamas dažas priežu skupsnas, kas bez vārdiem izteic vietas saistību ar šo skujkoku. Stādījumi veidoti kopā ar Ulda brāli Eduardu, kurš ir mežsaimnieks, dzīvo un gādā par zaļo rotu Ugālē.Jauns ceļš un saimniekiPagājuši 15 gadi un «Bauskas Dzīve» atkal ir «Priedaiņos». Uz mājām ved labs ceļš, kas tagad izbraucams visos četros gadalaikos. Sēta ir paplašinājusies, vecās, no māla kleķa būvētās saimniecības ēkas, kas savu mūžu bija nokalpojušas, ir novāktas. Jo labāk Zemgales līdzenumā tagad izceļas vairāk nekā pirms 70 gadiem celtā klēts. «Priedaiņu» jaunais saimnieks Edmunds Timinskis bilst, ka ēka bijusi ļoti stabila, tādēļ izlēmuši tajā ierīkot dzīvojamās telpas. No ārpuses neko nemainot, vien ieliekot logus, iekšpuse sakārtota ģimenei pienācīgi. Šeit pietiek vietas pašiem – Edmundam, viņa sieviņai Karīnai un dēlam Henrijam. Var uzņemt ciemiņus, kuriem «Priedaiņos» īpaši patīk vasarā, kad veldzi dod netālu no mājām izraktais plašais dīķis.«Jūtos ideāli,» dzīvi un saimniekošanu kodolīgi raksturo E. Timinskis. Viņaprāt, jo vairāk dara, jo ir vairāk prieka. Jaunais zemnieks rūpējas par 60 hektāriem, audzē Šarolē šķirnes gaļas liellopus, kā arī nodarbojas ar lopu tirdzniecību uz Nīderlandi un Vāciju. Edmunds, tāpat kā vecāki Inese Ceplīte un Uldis Timinskis, jūtas piederīgs laukiem un neļaujas citu zemju vai pilsētas vilinājumam.Netālu no «Priedaiņiem» atrodas U. Timinska aploks, kurā mīt viņa mīļdzīvnieki – Hailandera šķirnes liellopi. Koši brūni, ar garu spalvu, rāmi, Zemgales ainavā iederīgi. Par šiem īpatņiem prieks ir daudziem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zemgales līdzenuma gaisotnē iederīgi

Kategorijas