Dzīve kā sirsnīga dziesma

2013. gada 26. aprīlis 00:00

80 gadu jubileju svin zorģeniece Maiga Kļava.Glīti sakārtoti mati, dzirk-stošs, skaidrs skatiens, silts rokasspiediens un smaids – tas ir pirmais iespaids par Maigu Kļavu, Iecavas novada Zorģu māju «Mazspītes» iemītnieci, kura šonedēļ nosvinējusi 80. dzimšanas dienu.Gaida ciemosDivas apaļās jubilejas balles jau aiz muguras, divas vēl būs, smej Maiga, brīvi jokojot pati par sevi un draugiem. Vien pieminot mazbērnus un mazmazbērnus, no kuriem puse svešumā, acīs iemirdzas asaras: «Viņi nav pie manis, un tas reizēm sāpina.» Taču jubilāre daudz nebēdā – Rīga mītošie jau viņu apciemojuši, kad mazmeitai būs atvaļinājums, no Anglijas atbrauks viņas ģimene. Mīļākais mazmazdēls Rīgā spēlē hokeju, bet mazdēls strādā Norvēģijā, lai ģimene varētu labāk iztikt un atvases – mācīties, stāsta Maiga. Visi regulāri sazinās pa telefonu.Jubilāre piedzimusi tepat pāri laukam – «Drostalās», kur tagad trenē kumeļus. «Īpašums piederēja maniem krustvecākiem, tētis nomāja zemi un būvēja ēkas.» Kad Maigai apritēja četri gadi, vecāki nopirka «Mazspītes», atkal sākās būvēšana. Bērnību zorģeniece atceras ar mīļumu, pateicībā vecākiem par ieaudzināto čaklumu.Maiga bērnībā mācījusies vācu skolā – tas bija vecajā Zālītes skolā pie Iecavas upītes. Karš visu izpostīja. Septīto klasi viņa pabeidza Bauskas pamatskolā un sauc daudzu vecākās paaudzes laikabiedru vārdus. Kā leģendu jubilāre atceras skolotāju Mariju Dāboliņu, kura līdz ar Maigas skolas gaitām sākusi pedagoģes gaitas.Dzied visu mūžuVidusskolā Maiga sāka iet Rīgas 2. meiteņu ģimnāzijā, un tur sākās lielā dziedāšana, kas caurvij visu mūžu. «Pēc ģimnāzijas nebija laika mācīties – apprecējos, dēls ir vien 19 gadus jaunāks par mani,» smej gaviļniece.Sākoties kolhozu laikam, Maigas vecākiem visu atņēma. «Mūs dzina mēslus mēzt, govis slaukt. Kļuvu par pīļkopi, jo pildspalvas kā mazi priekšnieciņi gribēja turēt desmitiem rakstītpratēju,» nosmej Maiga. Pēc desmit gadiem radās iespēja no kolhoza izstāties un nopirkt «necilu būdiņu» Rīgā. Laika gaitā tā pārbūvēta, tagad tur dzīvo dēls ar mazdēla ģimeni.«Galvaspilsētā atsāku mācīties, desmit gadus nostrādāju Bērnu klīniskajā slimnīcā par fizioterapijas māsu. Pabeidzu tehnikumu. Pēc tam 29 gadus strādāju toreizējā Ļeņina rajona tirdzniecības uzņēmumā – vadīju dzērienu veikalu Vienības gatvē. Tā bija slavena šņabja bode, kur atceļā no tirgus regulāri iebrauca Iecavas puses zemkopji. Darba grāmatiņā man ir divi ieraksti, vairākas uzslavas, ar bijušajiem darbabiedriem tiekamies un sazvanāmies,» palepojas jubilāre, pie-bilstot, ka sakrājusi 40 gadu darba stāžu, kurā desmit gadi kolhozā pat nav ieskaitīti.Garīgs pamatsTēva mājās Maiga atgriezās 2004. gadā. Puse nama ir viņas pārziņā, pārējās telpās mīt māsa ar savu saimi. Daudz jārosās, apkopjot apkārtni. «Abi ar vīru Ivaru apmeklējam Zorģu bibliotēku, kur mūsu bibliotekārīte tik labi zina katra gaumi, silti sagaida un pavada,» uzslavē gaviļniece.Savam «vampīriņam», kā Maiga sauc jaunībā reizē ar dēlu zīdīto radinieci Aiju, varot lūgt palīdzību kaut naktī. Abas kopā kopj tuvinieku kapus.Maiga vienmēr dziedājusi korī, daudz braukājusi un redzējusi. Tagad dzīves neatņemama daļa ir baznīca – viņa ir Salgales draudzē. Tur dievnamu uzcēla Amerikas latvietis, Maigas skolasbiedrs Ilgvars Silgailis. Izcila personība, raksturo gaviļniece. «Draudzē valda ļoti sirsnīga gaisotne, tiek rīkoti braucieni uz izrādēm, muzejiem. Kopā svinam svētkus, ēdam kūkas. Ieteicu ikvienam iegriezties Salgales luterāņu baznīcā, tur viss ir citādi, kā ierasts,» silti saka Maiga. Literatūra, dziedāšana un lūgšanas ir jubilāres garīgās un dvēseles dzīves pamats.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīve kā sirsnīga dziesma

Kategorijas