Kalpo Dievam un cilvēkiem

2013. gada 26. aprīlis 00:00

Pestīšanas Armijas (PA) Bauskas korpusa durvis sarkanbrūno ķieģeļu ēkā Rīgas ielā 22 veras it bieži jau nepilnus divdesmit gadus. Nāk bezpajumtnieki, trūcīgie, vecļaudis, bērni, visi, kam vajadzīgs atbalsts, mierinājums vai vienkāršs cilvēcīgs kontakts.Bauskas korpusa vadītāja majore Ruta Hansena ir gandarīta par divdesmit gados šeit paveikto. Šajā svētdienā, 28. aprīlī, notiks pēdējais viņas vadītais dievkalpojums. Ar 4. maiju PA majore dodas pensijā un tiek atstādināta no Bauskas korpusa vadīšanas. Kas nāks vietā un pārņems viņas misiju, Ruta nezina.Lai kurš arī tas būtu, kalpošanas sākumā būs jāpierāda sava personība, vadītprasme, kā arī jāizprot valstī notiekošais, jāpazīst cilvēki un viņu vajadzības. Arī pašai majorei, pirms viņa ieradās Latvijā, bija daudz nezināmo. Spēku smeldamās ticībā un lūgšanās, Ruta Hansena ir spējusi noiet garu ceļu, sludinot labo vēsti un palīdzot cilvēkiem.«Pirms nokļuvu Latvijā, biju nolēmusi kļūt par misionāri Haiti. Tas nebija mans sapnis, bet Dieva dots uzdevums. Sāku mācīties franču valodu, domāju par veselības aizsargāšanu. Tad kādā lūgšanu vakarā pie manis pienāca sieviete, kuru nepazinu, un teica, ka man jābrauc uz nezināmu valsti, kuras valoda liksies pavisam sveša. Tā bija vistīrākā Dieva vēsts,» stāsta Ruta Hansena. Misijas darbā uz Latviju viņu Zviedrijas Pestīšanas Armija nosūtīja 1992. gadā. Kā liela ģimenePirms divdesmit viena gada, vecai automašīnai «Lada» ar Pestīšanas Armijas virsnieci ieripojot Iecavas internātpamatskolas pagalmā, sākās norvēģietes kalpošana mūspusē. Pusotru gadu pavadījusi Iecavā, 1993. gadā viņa sāka vadīt Bauskas korpusu. Kamēr nebija savu telpu, sākumā bija tikšanās un humānās palīdzības izsniegšana Bauskas tautas nama mazajā zālē. «Tolaik visas baznīcas bija pilnas, jo cilvēkus interesēja garīgie jautājumi. Padomju režīmam kristīgā ticība bija nevēlama, un neatkarības atgūšana Latvijā nozīmēja arī reliģijas augšupeju,» skaidro PA Bauskas korpusa vadītājas asistente Ruta Stelmaka.Cilvēku interese par kristietību mazinājās tā sauktajos «treknajos gados», kad daudzi mēģināja sākt savu biznesu un no baznīcas novērsās. Patlaban ļaudis migrē no vienas baznīcas uz otru, trešo, meklējot sev tuvāko un tīkamāko.«Pestīšanas Armija ir kā liela, vienojoša ģimene, un kopā var izdarīt vairāk. Daļa cilvēku joprojām dzīvo uz izmisuma robežas un ļoti sliktos apstākļos. Dievs teic, ka nevar sniegt visu uzreiz, taču ir jālūdz. Ar laiku tavas lūgšanas tiek uzklausītas. Daudzi, kas nāk uz mūsu svētdienas dievkalpojumiem, ir pārliecinājušies par Dieva spēku un to sludina tālāk,» teic R. Hansena, piebilstot, ka pati ar Jēzu kopā ir no 14 gadu vecuma.Kopā ar Jēzu«Esmu laimīga, jo Jēzus ir ar mani katrā solī. Zinu, ka viņš ir blakus un esmu pasargāta. Arī gaisu nespējam sataustīt, bet zinām, ka tas ir, elpojam un bez tā mēs aizietu bojā,» salīdzina PA majore.Jautājot par tā Kunga klātbūtnes liecībām pašas dzīvē, Ruta min vairākus piemērus. Viens no spilgtākajiem, kad viņa vadījusi Pestīšanas Armijas korpusu Norvēģijā. «Mums nebija pilnīgi nekādu līdzekļu, lai nomaksātu rēķinus. Vakarā ar asistenti lūdzām par šo situāciju un sadzirdējām troksni ārā. Nodomājām, ka tas ir kāds klaiņojošs dzīvnieks. Nākamajā dienā atverot durvis, pie tām atradām plastikāta maisiņu ar kartīti, kurā bija sveicieni no vietējā Lauvu kluba. Maisiņā bija visa nepieciešamā summa. Varbūt izklausās neticami, bet arī tā izpaužas Dieva spēks uzklausīt mūsu vajadzības,» teic Ruta Hansena.Pestīšanas Armijas majore Bauskas pusē ir ļoti ieredzēta un cienīta kristīgās organizācija pārstāve. Viņai seko un mācās – līdzīgi kā Jēzum pievienojās mācekļi. Lielāko gandarījumu Ruta piedzīvojusi brīžos, kad pamanījusi – kāda cilvēka dzīve mainās uz labo pusi. Satikšanās ar Dievu dažam esot tik spēcīga, ka notiekot brīnumi – tas, kurš gadiem ilgi bijis neārstējams alkoholiķis, vairs nedzer. Kā Bībelē sacīts: kad tas notiek, tu esi no jauna piedzimis. Ruta Hansena atzīst, ka ir iemīļojusi Latviju un sajutusi, ka ir cilvēkiem vajadzīga. «Tas ir ļoti svarīgi un neatsverami šajā darbā,» asarām aizmiglojot acis, teic Ruta.Sniedz cilvēciskoPestīšanas Armijas misija ir sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju un Viņa vārdā piepildīt cilvēku vajadzības bez šķirošanas, uzsver R. Hansena. PA 1865. gadā Londonā izveidoja metodistu mācītājs Viljams Būts. Viņš uzskatīja, ka nepaēdušam un netīram cilvēkam ir grūti sludināt evaņģēliju. Vispirms ir jāparāda kristīgā mīlestība darbībā, tad cilvēka sirds atvērsies, lai dzirdētu labo vēsti.Tāpēc Pestīšanas Armijas moto ir: zupa, ziepes un pestīšana. Visās draudzēs paralēli reliģiskajam darbam, kas sevī ietver dievkalpojumus, svētdienas skolu, Bībeles stundas, lūgšanu vakarus, jauniešu un sieviešu sadraudzības vakarus. Tiek veikts arī sociālais darbs: strādā zupas virtuves, tiek dalīti apģērbi, strādā ar atkarīgiem ļaudīm.«Mēs neesam pašvaldības sociālais dienests, kurš palīdzību sniedz cilvēku grupām pēc noteiktiem kritērijiem. Neviens no labas dzīves šurp nenāk. Kas pie mums ierodas, projām neraidām. Dodam drēbes, ēdienu, sniedzam garīgo atbalstu,» atklāj PA pārstāve Ruta Stelmaka. PA korpusā novērots, ka mainās arī ļaužu vajadzības. Sākumā vislielākais pieprasījums bija pēc drēbēm un citām mantām. Tagad jo īpaši vecie ļaudis no pilsētas un apkārtnes PA Bauskas korpusa durvis ver nolūkā rast sirsnību, bēgot no sociālās izolētības un vientulības. Daudzi arī vēlas uzzināt vairāk par Jēzu, grib sekot viņam un viņa mācībai. Darboties ekumeniskiPA Bauskas korpusa kasē līdzekļi tiek gūti no ziedojumiem, kolektēm dievkalpojumos. Ar to arī pietiek, lai nodrošinātu darbību, atzīst R.Hansena. Vietējai pašvaldībai korpuss atbalstu nav lūdzis. Vienīgā artava no vietvaras puses esot atbrīvojums no nekustamā īpašumu nodokļa maksājuma.Palīdzības lūdzēju skaits nemazinās. «Tiek sacīts, ka krīze valstī ir beigusies. Taču tiem iedzīvotājiem, kuri saņem minimālo algu un pensiju, nekas nav mainījies. Diemžēl joprojām šis slānis ir liels, to apliecina arī mūsu zupas virtuvē izsniegto porciju skaits katru trešdienu. Nāk arvien vairāk cilvēku, bērnu,» teic Ruta Stelmaka. Viņa priecājas, ka ir līdzcilvēki, kas arvien vairāk izvēlas palīdzēt. Daudzi atved mazlietotas drēbes. Citi izpalīdz ar pārtikas produktiem. Kāds zemnieks ik nedēļu piegādā vairākas kastes ābolu, joprojām nevēloties atklāt savu vārdu. Pestīšanas Armijai nav izdevies īsti ieviest starpkonfesionālo sadarbību. Konfesijām labpaticies nošķelties un dzīvot «pa savu dīķi». Taču PA pārstāves tic, ka nākotnē šādai vienotībai jābūt, jo tikai lielai kopībai ir liels spēks. UZZIŅAIPestīšanas Armija (PA) ir akreditēta starptautiska organizācija. Tā darbojas vairāk nekā 122 valstīs, pilnīgi saglabājot sākotnējo saturu – sociālā atbalsta sniegšanu trūcīgajiem un kristīgās vēsts sludināšanu. Latvijā PA pastāv kopš 1923. gada. Pirms kara darbojās 17 korpusi jeb draudzes, Rīgā bija liela naktspatversme, zupas virtuve, PA palīdzēja tūkstošiem trūcīgo cilvēku. Patlaban Latvijā ir deviņi PA korpusi. Bauskas korpusā ir 20 kareivju un 32 civilbiedri.PA Bauskas korpusa vadītāja Ruta Hansena dzimusi 1948. gada 4. maijā Fēru salās. 18 gadu vecumā iestājusies Pestīšanas Armijas virsnieku skolā. Strādājusi 12 PA korpusos. Latvijā R. Hansena ieradās 1991. gadā. 1992. gadā sāka PA korpusa darbu Iecavā, vēlāk Bauskā. Ruta Hansena 1998. gadā apbalvota ar Bauskas rajona padomes Goda diplomu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kalpo Dievam un cilvēkiem

Kategorijas