Komentāri: 4. maijs – atjaunota neatkarība Latvijā

Ko šie svētki jums nozīmē, kā tos svinat?ROBERTS ZĪLE, EIROPAS PARLAMENTA DEPUTĀTS Nebēgsim no mūsu brīvībasPirms 23 gadiem, faktiski joprojām dzīvojot PSRS pakļautībā, mums pietika drosmes visai pasaulei pasludināt, ka esam brīva nācija un brīva valsts. Kaut arī neviens nevarēja būt drošs, kādas grūtības vai pat iespējamas traģēdijas mūs šajā ceļā sagaida. Latvija pilnībā atguva neatkarību, atgriezās Eiropā, no kuras reiz tika varmācīgi atrauta. Par šo virzienu nebija šaubu – tā bija kā pašsaprotama daļa no jaunatgūtās brīvības. Diemžēl dažkārt šķiet, tieši šī pašsaprotamība ir izspēlējusi nelāgu joku – dzīves grūtības, sabiedrības nevienlīdzība, politiķu pieļautās kļūdas, lielvalstu interešu dominēšana pār visas Eiropas solidaritāti daudzos ir iedūrušas šaubu dzeloni. Vai par to mēs sapņojām, vai tā ir nākotnes laimes zeme, kurā labklājība pienākas pati par sevi? Negaidījām, ka nāksies pieņemt grūtus un dziļas zināšanas prasošus lēmumus, ik uz soļa cīnīties par savām interesēm, ka augšana būs sāpīga un nevarēs palikt tajā apziņas līmenī, kādā bijām 1990. gadā. Tas jāatceras, pirms vēršamies pret mistisko, daudziem pēkšņi no labās par ļauno pārtapušo «Eiropu». Tas ir nereāls sapnis būt vieniem uz vientuļas no pārējās pasaules atrautas saliņas. Nebēgsim no mūsu brīvības, pat ja tā prasa lielu atbildību. Priecīgus Latvijas Neatkarības atjaunošanas svētkus! ZANE GORŠKOVA, Iecavniece, LATVIJAS UNIVERSITĀTES STUDENTEĪpaša dāvanaMan 4. maijs ir īpaša diena. Atšķirībā no lielākās daļas latviešu, kas svētkus saista ar patriotismu un Latviju, man tie, pirmkārt, asociējas ar ģimeni, tuvajiem draugiem un ar kopā būšanu. Otrkārt, ar jaukiem brīžiem un labu gaisotni, treškārt, ar valsts svētkiem, kas katru gadu man dzimšanas dienā dāvina brīvdienu, lai varu piepildīt svētku ieceres. Nevienu gadu neesam iztikuši bez klasiskā joka, ka tieši man par prieku valsts ir sarūpējusi visiem brīvas dienas un karogi izkārti man par godu. Tas, ka savus svētkus dalu ar Latvijas valsti, ir devis tikai priekšrocības. Ja nekas cits nav padomā, varu apmeklēt kādu svinīgu pasākumu. Līdzīgi bija pirms trim gadiem, kad dzimšanas dienu pavadīju Bauskas estrādē, dejojot kopā ar savu kolektīvu «Jandāls» un priecējot svētku apmeklētājus. Esmu dzimusi gadu pēc Latvijai tik svarīgā datuma, kad tika pasludināta valsts neatkarības deklarācija, bet bērnībā kaimiņos dzīvoja puisis, kurš piedzima tieši dienā, kad tas notika – 1990. gada 4. maijā. Viens otru parasti apdāvinājām ar konfektēm un pagalmā izplaukušajām narcisēm. Tagad es saprotu, ka mums abiem un noteikti vēl saujiņai patriotisku cilvēku šie valsts svētki ir īpaša dāvana.VINETA MAKŠUS, BAUŠĶENIECE LIELBRITĀNIJĀBūs skanīga jubilejaZiemeļīrijā dzīvoju divus gadus. Tā nu ir iznācis – esmu pedagoģijas maģistre, bet patlaban strādāju fabrikā. Jāatzīst, ka mana ikdiena ir vieglāka un nopelnu vairāk nekā skolotājas darbā Latvijā. Meita mācās koledžas 11. klasē, un mums klājas labi. Savu pedagoģisko izglītību izmantoju vietējā latviešu skoliņā. Sestdienās vadu nodarbības latviešu bērnu un jaunatnes centrā «New-ry», kuru atklājām pagājušā gada 5. maijā. Tātad – šajās dienās apritēs pirmā jubileja. 4. un 5. maijā ar audzēkņiem piedalīšos otrajās Latvijas Kultūras dienās Ziemeļīrijā. Man bija un ir tuva latviešu folk-lora. Mācoties Bauskas pamatsko-lā, izaugu, dziedot skolotājas Skaidrītes Kuķalkas vadītajā folkloras kopā «Ganiņi». Pamatskolu beidzu 1990. gadā un tālāk mācījos Rīgā. Strādājot Bauskas 2. vidusskolā, kopā ar skolotāju Ingu Bukšu vadīju folkloras kopu «Urdziņa». 2008. gadā no Skaidrītes Kuķalkas pārņēmu viņas izveidotās folkloras kopas «Svitene» vadīšanu. 2009. gadā jau nodziedājām skaistu jubilejas koncertu. Latviskā vide arī Ziemeļīrijā ir mums visapkārt. Dzīvojot šeit, esmu sastapusi daudz talantīgu, sirsnīgu latviešu. Ir bijusi iespēja tikties ar pedagogiem, kuri savu dzīvi ir iekārtojuši šeit, strādājot citā profesijā. Varu apgalvot, ja esi aktīvs un labestīgs cilvēks, tad nav nozīmes, kur dzīvo.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»