Suņu saimniekiem jāievēro vairāki likumi

2013. gada 8. maijs 00:00

Policijas statistika liecina, ka ik pa laikam pie kārtības sargiem vēršas kāds, kam nācies ciest no suņa kodieniem.Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece atgādina iedzīvotājiem svarīgākos likumus, kuros noteiktas prasības suņu saimniekiem. Soda par cietsirdībuGadījumos, kad suņu saimnieki pret saviem uzticamiem draugiem izturējušies cietsirdīgi, pret personām var sākt kriminālprocesu. Krimināllikuma 230. panta 1. daļā teikts, ka «par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, vai par dzīvnieka spīdzināšanu iespējama brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai arests, vai piespiedu darbi, vai naudas sods līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības turēt dzīvniekus uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas».Ja šādas darbības veiktas publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, tad iespējama brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai arests, vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības turēt dzīvniekus uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.Uzbrūkot cilvēkamSaimnieks atbildīgs ir arī tajā gadījumā, ja no viņa suņa cietis cits cilvēks. Krimināllikuma 230. panta 1. daļa paredz: «Par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls vai vidēja smaguma miesas bojājums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.»Krimināllikuma 230. panta 2. daļā noteikts, ka gadījumos, ja cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai izraisīta cilvēka nāve, suņa saimnieku soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.Turēšanas noteikumiSuņa saimnieku pie administratīvās atbildības var saukt gadījumos, ja netiek ievēroti dzīvnieku turēšanas noteikumi. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. panta 1. daļa nosaka: «Par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām no desmit līdz 500 latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.» Uzpurņi bīstamākajiemLatvijā ir arī Dzīvnieku aizsardzības likums. Tas paredz, ka cilvēku ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai paredz, ka suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnīgu teritorijas norobežošanu, novēršot iespēju sunim izkļūt no tās. Pie ieejas jāierīko zvans vai cita ierīce, kas ļauj sazināties ar īpašnieku. Ja suns atrodas ārpus teritorijas, tam jābūt kakla siksnai, bīstamam sunim jānēsā arī sarkana atšķirības lente. Uzpurnis jāliek sunim, ja tas atzīstams par bīstamu.Pilsētās un ciematos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību. Sabiedriskās vietās var īslaicīgi atstāt suni vienu, ja tas ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru un ja tas netraucē personu, transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Suņu saimniekiem jāievēro vairāki likumi

Kategorijas