BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ieslodzījums nav vienīgais soda veids

VILNIS AUZĀNS

2013. gada 8. maijs 00:00

158
Ieslodzījums nav vienīgais soda veids

Sabiedrības interese, arī izpratne par Valsts probācijas dienesta (VPD) nodrošināto izlīguma procesu ir nepietiekama. Par to liecina mazā interese par aprīlī valstī VPD organizēto Izlīguma nedēļu.VPD Bauskas teritoriālajā struktūrvienībā (TSV) darbojas divi izlīguma starpnieki. Tās ir vecākās referentes Līga Spale un Līga Juškevica. Speciālistes stāsta, ka izlīguma būtība ir atjaunot taisnīgumu, tādējādi cenšoties samazināt un novērst noziedzīgajā nodarījumā radīto ļaunumu.Svarīgi ir izrunātiesVPD organizētais izlīgums ir brīvprātīgs sarunu process, kurā piedalās cietušais un persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. L. Juškevica stāsta par gadījumu, kad konfliktā bija iesaistītas divas nepilngadīgas personas. Cietušajai bija nodarīti miesas bojājumi, policija sāka kriminālprocesu.Ierodoties VPD, cietušās puses vecāki pieprasīja materiālo kompensāciju. VPD speciālisti aicināja abas puses uz dialogu. Sarunā tika izanalizēts notikušais konflikts, pārrunāti tā cēloņi, iespējamās sekas, spriests par labāko konflikta risinājuma veidu, lai abas puses pēc iespējas mazāk ciestu. Vaļsirdīgā sarunā, ko abām pusēm bija iespēja jebkurā brīdī pārtraukt, tomēr izdevās panākt izlīgumu. To atbilstīgi juridiski noformēja, kriminālprocesu izbeidzot. Grūti piedot«Šis gadījums atklāja to, cik maz mūsu cilvēki savstarpēji komunicē, cik dažkārt grūti nākas izrunāties. Vainīgā persona ļoti negribīgi atzīst savu vainu, savukārt cietušajiem grūti piedot. Tas liek domāt par augsto agresivitātes, neiecietības līmeni, kāds valda mūsu sabiedrībā,» secina VPD Bauskas TSV vadītāja Edīte Mārtinsone.Protams, ne vienmēr izlīguma pārrunas beidzas sekmīgi. Ņemot vērā, ka tas ir brīvprātīgs process abām konfliktā iesaistītajām pusēm, L. Spale atceras gadījumu, kad neilgi pēc sarunu sākšanas vainīgā persona neieradās uz turpinājumu. Cietušais bija noskaņots pieprasīt materiālo kompensāciju, gatavs runāt ar vainīgo pusi par atlīdzības apmēru. Protams, nekādi paskaidrojumi par savu rīcību vainīgajai personai nebija jāsniedz, tādēļ izlīguma procesa atteikuma iemeslus var tikai minēt. Iespējams, persona cerēja, ka lietu izdosies novilcināt un no soda vispār izvairīties. Nevienu nepārliecinaIzlīguma speciālisti ir tikai šī procesa starpnieki, uzsver E. Mārtinsone.Viņu pienākums nav pārliecināt konfliktā iesaistītās puses vai kaut kā tās ietekmēt konkrētai rīcībai. VPD darbinieki var tikai rosināt personas dialogam, nepieciešamības gadījumā sniegt skaidrojumus juridiskajos jautājumos. «Mūsu speciālistiem galvenais ir neitralitāte, precizitāte. Darbiniecēm jāprot ieklausīties un sadzirdēt to, ko abas konfliktā iesaistītās puses grib viena otrai pateikt, bet varbūt nespēj vai neprot. Šādā situācijā VPD speciālistēm jāliek lietā savas psihologa zināšanas un jāveicina dialoga turpināšanās,» skaidro E. Mārtinsone.Izlīguma nedēļu kā sabiedrību informējošu pasākumu VPD organizē jau otro gadu. E. Mārtinsone stāsta, ka iedzīvotāju interese par to šogad bijusi niecīga: «Man šķiet, cilvēkiem joprojām ir grūti pieņemt domu, ka bez ieslodzījuma var būt arī citi soda veidi, piemēram, piespiedu darbs, nosacīta notiesāšana, naudas sods. Probācijas dienesta speciālistu iesaistīšanās var veicināt šo citu soda veidu pielietojumu.»   UZZIŅAIIzlīgumu vada neitrāla persona – probācijas dienesta apmācīts un sertificēts starpnieks. Viņš palīdz iesaistītajām pusēm veidot konstruktīvu dialogu, neiesakot risinājumus, nevienu netiesājot, ievērojot konfidencialitāti un neitralitāti. Izlīgums ir bezmaksas process un daudz ātrāks nekā tiesāšanās. Turklāt iesaistītās puses jebkurā brīdī var atteikties no dalības izlīgumā.