Bauskas pilī dejo jaunos 16. – 17. gadsimta tērpos

2013. gada 8. maijs 00:00

Bauskas pils muzejs atklājis tūrisma sezonu, seno deju grupai «Galms» demonstrējot nule pašūtos 16. un 17. gadsimta vienkāršo ļaužu linu tērpus un viņu dejas.Tērpi tapuši kultūras vēstures biedrības «Galms» īstenotā projektā «16. un 17. gadsimta Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētnieku tērpi kultūras vēstures programmām». To atbalstījis Zemgales plānošanas reģions, piešķirot Kultūrkapitāla fonda līdzekļus, klātesošos 4. maijā sarīkojumā informēja biedrības «Galms» dalībniece un projekta autore Ligita Asare.«Mazās ģildes amatnieki»L. Asare pastāstīja, ka projekta gaitā tika sašūti desmit vēsturiski kostīmi – 16., 17. gadsimta pilsētnieku tērpi. Kopējais finansējums bija Ls 1905,67. No tiem Kultūrkapitāla fonda piešķirtie līdzekļi ir Ls 1250 (65,6%), Bauskas novada pašvaldības – Ls 476,42 (25%), biedrības «Galms» pašfinansējums – Ls 179,25 (9,4%).Kostīmu izgatavošanas autordarbu veikusi tērpu meistare Santa Kirmuža-Svilāne, kurai jau līdz šim bijusi pieredze vēsturisku tērpu veidošanā.Bauskas pilī un Bauskā apmeklētāji visaktīvāk ierodas vasarā, tādēļ ir jāveido programmas, kas paredzētas izrādīšanai ārpus telpām. Tieši tāpēc tapuši tērpi, ar kuriem var sniegt priekšnesumus Bauskas pils pagalmos. Tādējādi Bauskas pils muzejs īsteno kompleksu unikālā kultūrvēstures objekta iedzīvināšanas programmu.Bauskas pils muzeja speciāliste Taiga Skane aicināja dejotājus izrādīt jaunos tērpus, raksturojot tos kā «mazās ģildes amatniekiem» valkājamus. 4. maijā deju grupa «Galms» šajos kostīmos uzstājās pils zālē, taču T. Skane bilda, ka 16. un 17. gadsimtā ķēķa meitas un veļas mazgātājas pils zālē dancot netika ielaistas.Skatītājiem tika demonstrēti Vācijas pilsoņiem 16. gadsimtā raksturīgi apģērbi – diezgan noslēgtas kleitas un pamatīgi savīstītas galvassegas. Bija flāmu zemnieču kostīmi un itāliešu piļu virtuvju ķēkšām raksturīgie tērpi.Kā Brēgela gleznāsSestdien varēja skatīt pavisam citādas kleitas nekā tās greznās, kādās līdz šim dejoja galminieces «Galmā». Arī deviņu jauno deju izpildījums, ko demonstrēja 4. maijā, pilnībā atšķīrās no līdz šim vērotā. «Aizmirstiet taisnās līnijas, precīzos soļus un galminieku taisnās muguras, kas «Galma» dejās bijušas! Nu vienkāršie pilsētnieki danco ar citu vieglumu, būs līkas muguriņas un grīļīgi solīši,» ar ļaužu dejas manieri iepazīstināja pils muzeja speciāliste Ilona Taure.Deju grupa «Galms» vienkāršo cilvēku tērpos izpildīja vairākus branglus – dejas, kas imitē sadzīviskas ainiņas un arodus. Kustībās un soļos varēja saskatīt gan veļas mazgāšanu, gan kalnraču aroda atdarināšanu, gan jautras dzīres. Pāreja uz vienkāršo ļaužu dejas manieri nebija viegla, atzīst dejotāji.Skatītāju pulkā bija baušķeniece, salona «Meistars Gothards» īpašniece Indra Liepa, kurai jaunais priekšnesums un tērpi sniedza prieku: «Te pilnīgi atdzīvojās flāmu 16. gadsimta mākslinieka Pītera Brēgela gleznas ar tām zemnieku līkajām muguriņām. Man tā patika! Turklāt es augstu novērtēju «Galma» dejotāju meistarību – spēju pāriet no galminieku cēlās atturības uz jautro vieglumu un draiskumu priekšnesumā.»Pēc koncerta sestdien dejotāji mācīja senās dejas apmeklētājiem.Rundālē – Šūberts un keramikas ceplisRundālē tūrisma sezona atklāta ar cepļa kurināšanu un atvēršanu «Baltajā mājā», kā arī ar Šūberta mūzikas koncertu Rundāles pils Baltajā zālē.Podus un citus keramikas izstrādājumus bija darinājuši daudzi baušķenieki, arī rundālieši, viņu vidū Pilsrundāles vidusskolas audzēkņi, kā arī keramiķi no Kandavas, Rīgas. «Baltajā mājā» keramika top īpašajā svēpētajā tehnikā, kad trauki tiek dedzināti ļoti augstā temperatūrā un bez skābekļa piekļuves, to ikvienam apmeklētājam un interesentam 4. un 5. maijā skaidroja māksliniece Laura Ikerte. Sestdienas vakarā, kad ceplis tika kurināts, daži entuziasti uz improvizētas grīdas dejoja tango.Rundāles pils muzeja darbinieki 5. maijā bija sarūpējuši brīnumjauku 19. gadsimta sākuma austriešu komponista Franča Šūberta mūzikas koncertu talantīgu jauno mākslinieku Eduarda Vācieša (baritons) un Artūra Cingujeva (klavieres) interpretācijā. Klausītājiem, kuru vidū bija arī «Bauskas Dzīve», tika sniegta iespēja dzirdēt izcilākās Šūberta kompozīcijas, piemēram, dziesmu ciklu «Skaistā dzirnavniece», «Meža ķēniņš» ar Gētes vārdiem un citas. Turklāt šī lieliskā mūzikas stunda bija bez maksas.Rundāles pils dārzā tulpes vēl nezied, bet narcises jau priecē. Sezonu sākusi «Pils osta», kas piedāvā braucienus ar laivām, pa parku vizina elektromobilis, darbojas restorāns, kaimiņos – kafejnīca «Baltajā mājā».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bauskas pilī dejo jaunos 16. – 17. gadsimta tērpos

Kategorijas