Noder iepriekšējā pieredze

Rundālē restaurē Jaunpils baznīcas altāri.Restaurācijas meistare Ilga Gal-viņa un restauratore Laura Ikerte atjauno Jaunpils luterāņu baznīcas 17. gadsimta altāri. Unikālu darbu veic vecmeistars Vilnis Līdaka, kurš restaurē altāra kokgriezuma detaļas. Altāra atjaunošanu Ilga sāka 2008. gadā, bet pērn viņai pievienojās Laura. Restaurētie fragmenti nesen tika aizvesti uz Jaunpili. Patlaban ir atjaunots altāra cokolstāvs un pirmais stāvs, turpinās otrā stāva detaļu restaurācija.Apvienojas komandāRundāliete Ilga Galviņa ir pašnodarbināta persona. Viņa 30 gadus bija Rundāles pils muzeja restauratore zeltītāja. Pils interjeru restaurācijā ir piedalījusies arī Laura Ikerte. Jau agrāk bija zināms, ka Jaunpils baznīcas altārī zem trim krāsu slāņiem ir bijis brīnišķīgs polihroms krāsojums. Pirms četriem gadu desmitiem jaunais Rundāles pils direktors Imants Lancmanis un viņa dzīvesbiedre restauratore Ieva Lancmane Jaunpils baznīcas altāra fragmentu izpētē ieraudzīja polihromijas jeb daudzkrāsainības saglabājušās liecības.Altāris, kas tika uzbūvēts 1648. gadā, ir viens no krāšņākajiem manierisma stila paraugiem Kurzemē, analogs Zlēku baznīcas altārim. Meistaru vārdi nav zināmi, toties ir skaidrs, ka viņi ilgstoši strādājuši Kurzemē un bijuši augsta līmeņa profesionāļi. Šo meistaru rokrakstu apliecina arī Bērsteles luterāņu baznīcas kancele, kas ir saglabājusies no 17. gadsimta, stāsta Ilga Galviņa.Uz Jaunpils luterāņu baznīcu viņu pirmo reizi aizveda Ugāles ērģeļu būvētājs un mācītājs Jānis Kalniņš. Restauratore ar viņu sadarbojas jau ilgi. Rundālieši Vilnis Līdaka un Ilga Galviņa desmit gadus veltīja Ugāles luterāņu dievnama altāra restaurācijai, Ilga ir piedalījusies arī Ventspils luterāņu baznīcas ērģeļu prospekta atjaunošanā, Lestenes baznīcas iekārtas restaurācijā.«Liela apjoma restaurācijas projektos ir jāiesaista vairāki speciālisti. Darbs kļūst rezultatīvs tikai tad, ja komandu vieno kopīga ideja. Mēs nestrādājam, kā ienāk prātā, bet visu procesu saskaņojam ar Rundāles pils muzeja restaurācijas padomi. Nenovērtējamu profesionālu atbalstu mums sniedz pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Altāra restaurācija notiek vairākos posmos,» procesu raksturo Laura Ikerte. Autoritatīvu speciālistu atbalsts Jaunpils baznīcas altāra krāsu slāņu zinātnisko izpēti veica Ilgas Galviņas sens paziņa un sadarbības partneris maskavietis Valērijs Goļikovs. Viņš ir Krievijas D. Ļihačova Kultūras un dabas mantojuma zinātniski pētnieciskā institūta fizikāli ķīmiskās laboratorijas vadītājs, kurš izpēti veica bez atlīdzības kā dāvinājumu Latvijas kultūras mantojumam.Altāra atjaunošanas iniciatore ir Jaunpils draudze, jo īpaši tās enerģiskais vadītājs Mārtiņš Ķergalvis un Zane Sapnova, kura ir nodibinājusi Jaunpils baznīcas atbalsta fondu. Zane regulāri izstrādā projektus, ar ko piedalās dažādos konkursos. Valsts kultūrkapitāla fonds jau ir sniedzis finansiālu atbalstu altāra izpētei, pārkrāsojumu attīrīšanai, kokgriezumu un konstrukciju restaurācijai, bet šopavasar Ilga Galviņa izstrādāja un iesniedza nākamo projektu darba turpināšanai.Par altāra restaurāciju dedzīgi iestājas Imants Lancmanis. Valsts kultūrkapitāla fondam adresētajā vēstulē viņš raksta: «Žēl, ka darbi rit uz priekšu tik mokoši lēnā tempā, jo Jaunpils evaņģēliski luteriskā draudze var atļauties pavisam niecīgu finansējumu, tāpat kā ļoti nelielu atbalstu sniedz Jaunpils kādreizējo īpašnieku fon der Reku dzimta. Šis ir tas gadījums, kad ar Kultūrkapitāla fonda palīdzību būtu iespējams panākt lielu un nozīmīgu atdevi. Restauratoru prasības ir ļoti pieticīgas, un šis darba ieguldījums zināmā mērā uzskatāms kā restauratoru ziedojums Jaunpils baznīcai un Latvijas mākslai.»Prieks par atklājumu Altāra detaļas Ilga un Laura restaurēja savās mājās iekārtotajās darbnīcās. Altāra demontāža un pārvešana uz darbnīcu bija vajadzīga darbam nepieciešamo specifisko apstākļu dēļ.Restaurējot altāra postamenta centrālo daļu, Laura atklāja oriģinālo uzrakstu vācu valodā. Meistare stāsta: «Tas ir apustuļa Pāvila pirmās vēstules korintiešiem saīsināts fragments. Tekstā ir ortogrāfiskas kļūdas, tomēr nolēmām to atstāt nemainīgu, jo tas ir unikāls. Izjutu neaprakstāmu prieku, ka negaidot izdevās uzrakstu atklāt un atjaunot. Restaurācijas process ir bezgala interesants, jo nākas iedziļināties dažādu laikmetu estētikā, aizmirstot savu mākslinieces domāšanas veidu un mūsdienu priekšstatus par skaistumu, kā arī cenšoties iejusties seno meistaru rokrakstā.»Atdod pazudušos priekšmetus Altāris ataino baznīcas kanonā noteikto kārtību. Centrā atrodas ciļņi «Svētais Vakarēdiens» un «Ģetzemanes dārzs», bet divu altārgleznu kopijas jau ir izgatavotas Latvijas Mākslas akadēmijā. Pirmā stāva sānos ir simetriski novietotas praviešu Mozus un Ārona kokā grieztas un apgleznotas statujas, bet otrajā stāvā jārekonstruē apustuļu Jāņa un Pētera skulptūras. Restaurācijas uzdevums ir saglabāt mums visiem dāvāto unikālo Latvijas kultūras mantojumu. Zudušās detaļas ir jāatjauno līdzvērtīgi oriģinālam. Jaunpils baznīcas altārī bija saglabājies ārkārtīgi maz oriģinālo krāsojumu fragmentu, tādēļ polihromijas un zeltījumu atjaunošanas process ir dēvējams par rekonstrukciju, skaidro Ilga Galviņa.Viņa min visai noslēpumainu gadījumu, kas notika drīz vien pēc altāra atjaunošanas sākšanas: «Vecrīgā pie Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ārdurvīm kāds anonīms labdaris bija nolicis Jaunpils baznīcas altāra divus oriģinālos 17. gadsimta ciļņus, kas iepriekš tika uzskatīti par pazudušiem. 2012. gadā vēl tika atnestas un uzdāvinātas divas altāri vainagojošās skulptūras un divas figūras no kanceles jumtiņa. Tā ir liela laime, jo cilvēki atskārst, ka oriģinālie mākslas priekšmeti visvērtīgākie ir tieši savās vietās kā vienota ansambļa sastāvdaļa.» UZZIŅAIJaunpils luterāņu baznīcas celtniecība tika sākta 1592. gadā. Kokgriezuma altāri un kanceli 1648. gadā baznīcai uzdāvināja Jaunpils barons Matiass fon der Reke, kad viņš noslēdza laulību ar Kristīni Suzannu fon Denhofu.Padomju laikā baznīca tika slēgta un draudzes darbība pārtraukta. Sakrālo ēku un Jaunpils pili no iznīcības izglāba kādreizējās Jaunpils lopkopības izmēģinājumu stacijas vadība, sākot vēsturisko ēku atjaunošanu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»