Krāsu un smaržu paradīze

2013. gada 17. maijs 00:00

Ceļosim! Pavasari agrāk var satikt Nīderlandē.Sen lolota sapņa piepildījums, – tā, īsi raksturojot šī gada aprīļa braucienu uz ziedu un kanālu zemi Nīderlandi, teic Iecavas novada iedzīvotāja Sarmīte Avota. Nedēļas laikā viņa četru cilvēku kompānijā iepazinusi ne tikai populāras tūristu apskates vietas, bet arī īsto Holandes gaisotni ciematos un mazajās pilsētiņās.Raiba rosībaBeidzot Latvijā atnākušais pavasaris dārzkopei šogad ir jau otrais. «Te bija sniegs, slapjdraņķis, Nīderlandē viss ziedēja. Mūsu istabas augi tur zeļ brīvā dabā – kamēlijas, araukārijas, redzēju, kā sāk ziedēt magnolijas,» jūsmo Sarmīte.Dabas mīļotāju pārsteidza Nīderlandē valdošā dzīvība: «Zaķi skrien pa lauku, pīles un zosis dīķos perē. Apbrīnojami vienkārši sadzīvo cilvēks, daba un bizness.» Cieši līdzās mājas, siltumnīcas, noliktavas, fermas, govis, zirgi, aitas, ostas, autotransports – visur rosība, bet cilvēki «nestreso».«Kūts aromāts daudzviet jūtams, bet viņi tikai nosmejas – naudas smaka. Puķes, tomāti, paprika – viss briest tirgum, var redzēt, ka valstij ir, no kā iekasēt nodokļus,» secina ceļotāja, pēc Holandē redzētās rosības atzīstot – Latvija šķiet kā iemigusi. «Salīdzinot ar Nīderlandi, mūsu bizness un sabiedriskā dzīve šķiet kā bērnu spēles. Brauktuves vispār nav vērts salīdzināt.»Nebaidās dzīvotNīderlandē ceļi pieder riteņbraucējiem, līdzīgi kā šeit autobraucējiem, secina Sarmīte. Starp apdzīvotajām vietām ir gari gājēju celiņi. Bieži redz vecākus, kuri atvases ved velosipēda piekabē, kur mazajiem ir grāmatas, zīmuļi un papīrs.Pilsētu parkos un ciematos daudz ļaužu spēlē futbolu, skrien, populāras ir izjādes. Neredz nepieskatītus bērnus, stāsta ceļotāja. Viņu ir daudz, bet visi kopā ar pieaugušajiem – vecākiem, vecvecākiem, audzinātājiem.Nācijas vitalitāti, iespējams, rada gadsimtiem ilgā «dzīve uz pulvera mucas», prāto Sarmīte. «Zeme ir atkarota jūrai – stāvot uz dambja, kas savieno Nīderlandes daļas, var redzēt, cik tur akmeņu kravas savestas. Kad no tiltiņa reizē redzi jūru un ūdenskrātuvi, ar kuru regulē ūdens līmeni, liekas – cilvēki vairs nebaidās no dabas varenības, jo apzinās, – ja dambis sabruks, vairs nebūs, ko zaudēt.» Varbūt tāpēc nīderlandieši ir arī tik atsaucī-gi – mierīgi var iztikt ar zīmju valodu, visi smaida un palīdz ceļotājam.Puķu lauki un sienasDārzkope sabildējusi virkni attēlu ar moderno koku veidošanas paņēmienu – polardēšanu. Tā kā zemes ir maz, pie ēkām kokus daudzviet audzē uz špalerām – zarus atsien, veidojot vajadzīgo formu. «Visur ir kāds zaļums podā, vecā spainī vai lejkannā, uz terasēm puķu kastes un pundurkociņi,» apraksta ceļotāja.Orhideju paviljons Koikenhofas ziedu parkā pārsteidzis ar ziedu izvietojumu «puķu sienās», kur augi bieži tiek mainīti, – balta krāsa mijas ar sarkanu, zilu, dzeltenu, vizuālo efektu rada ziedu izmērs un toņu kombinācijas. Hāgā iespaidīgs bija lielā puķu tirgus izsoļu nams, kur dārzkope ievērojusi arī Latvijā redzētus zīmolus. «Burvīgi ir mazie tirgotāji – ratiņi ceļmalā vai peldoši galdiņi, kur 50 tulpes var nopirkt par sešiem eiro,» stāsta puķu mīļotāja.Īstenot nedēļu ilgo ceļojumu pa Nīderlandi Sarmītei palīdzēja radi, kuri šajā valstī strādājuši. Brauciens ar savu auto un apmešanās viesu mājās četratā izmaksājusi ap 170 latiem, papildu nauda bija vajadzīga muzejiem un citām apskates vietām. Auto bagāžniekā braucēji veda līdzi maizi un speķi, ēst gatavojuši no līdzi paņemtajiem produktiem. Uz vietas pirkuši sieru un reizumis pusdienojuši krodziņos.«Kad braucu mājās – raudāju,» atzīstas emocionālā ceļotāja, «labprāt būtu palikusi. Tur ir paradīze putniem, zvēriem, puķēm un cilvēkiem.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Krāsu un smaržu paradīze

Kategorijas