Ar saldumiem pret smēķēšanu

2013. gada 17. maijs 00:00

90 gadu jubileju svin Jānis Žaludka.Cilvēku tik cienījamā vecumā kā brunavietis Jānis Žaludka nav daudz, un vēl jo mazāk tādu, kas spēj tik enerģiski ziņģes raut. «Ne par velti dzīvoju «Dziedoņos»,» smej jubilārs. Dzim-šanas dienā savās mājās Bauskas novada Brunavas pagastā sagaidot ciemiņus no pašvaldības, jubilārs istabu pieskandināja ar dziesmām «Es katru sestdien’s vakaru», «Domāju es domas dziļas», «Krūmos dzīvo čigāni».Jaunības piedzīvojumiJānis ir piedzimis vecajā «Dziedoņu» mājā netālu no pašreizējā ģimenes mitekļa. Uzaudzis četru bērnu ģimenē, jubilārs saviem vecākiem sīkzemniekiem saimniecības darbos sācis palīdzēt kopš brīža, kad iemācījies savaldīt zirgus.«Kopš pabeidzu Brunavas sešgadīgo skolu, nāve man trīs reizes blakus stāvējusi,» par jaunībā piedzīvoto stāsta jubilārs. «Reiz ar brāli zāģējām koku, bet tas vidū satrunējis. Pārlūza un nogāzās man gar degunu. Citā reizē pašam vajadzēja kāpt kokā, bet tas sāka gāzties. Vienā rokā bija cirvis, ar otru turējos pie zara un tā veiksmīgi piezemējos,» atceras brunavietis.Trešais atgadījums piedzīvots frontē. Jānis Otrajā pasaules karā pabijis abās armijās, taču visvairāk atmiņā palicis leģionāru rindās piedzīvotais: «Ar zirgu uz patvērumu vedu ievainoto, kad pēc ilgāka klusuma perioda krievi pēkšņi sāka mētāt mīnas. Tā kā uz mani mērķēja, bet, par laimi, netrāpīja. Citi, kas bija samukuši bunkurā, pēc tam bija pārsteigti, prasīja, vai es dzīvs.»Dzīve kā seriālsPadomju gados jubilārs strādāja kolhoza būvbrigādē un par sievu apņēma kaimiņos dzīvojošo Genovaiti. «Kad bildināju, viņa jau bija aizbraukusi uz Uzvaru, taču atvedu atpakaļ. Manu piedāvājumu ātri pieņēma,» palepojas Jānis. Ģimenē izaugušas trīs meitas – Edīte, Aina un Sandra, ir seši mazbērni. «Meitas dzied trīsbalsīgi,» paslavē gaviļnieks.Sandra stāsta, ka tēvs savulaik dziedājis laicīgās un garīgās mūzikas koros. Vislabāk viņam patīk humoristiskās dziesmas, un atmiņā lielākoties palikušas tās no jaunības, arī kara laika. Tā kā liela daļa no tām citur nav dzirdētas, agrāk tēva uzstāšanās ierakstītas kasetēs.Savulaik brunavietis spēlējis teātri. Viņaprāt, vissmagākā luga bijusi «Indrāni», kurā atveidojis Indrānu tēvu. Spēlējis arī izrādēs «Trīnes grēki» un «Skroderdienas Silmačos».Gaviļnieku interesē ziņas un politika. Ir reizes, kad sižets televīzijā vectēvu nokaitina, tad mājās atskan – «valdībā visi ir zagļi!». Meitas stāsta, ka tēvs ir liels seriāla «Ugunsgrēks» cienītājs. Dažreiz viņš dusmojoties uz Leonu, jo nesaprot, kā vīrietis var būt tik neizlēmīgs.Taču paša dzīve diez ko neatpaliekot no seriālā redzētā. «Dziedoņiem» kaimiņos dzīvo divas dāmas, un vienā jubilārs jaunības gados bija iemīlējies, taču saņēmis kurvīti. Tagad Jānis pie viņām ciemojas, un tikšanās neiztiekot bez greizsirdības scēnām.Konfesijas nešķiroJānis pārdzīvo par katru pagasta iedzīvotāju, kas viņsaulē aizgājis. Pat par astoņdesmitgadnieku, avīzē izlasījis sēru vēsti, viņš izbrīnā noteic: «Vēl jauns bija.» Pats kāro sasniegt simt gadu slieksni, sācis rūpēties par veselību. No pusaudža vecuma, kad vecaistēvs iemācījis tīt tabaku, Jānis smēķējis ik dienu. Pirms dažiem gadiem, kad pēc traumas ārsts aizliedza vilkt dūmu, brunavietis kļuvis par lielu saldummīli.Jānis ilgojas pēc velosipēda un labprāt izmestu kādu loku. Meitas stāsta, ka dažbrīd tēvs meklē pumpi un plāno doties ceļā, taču riteņa sen vairs nav. Mājinieki šādu nodomu nemaz neļautu īstenot, kaut gan jubilārs apgalvo, ka motorizēto riteni, kā viņš dēvē mopēdu, spētu novaldīt.Meitas ir pārliecinātas, ka tēvam dzīvē palīdzējusi ticība. «Lai gan papiņš to neizrāda, viņš ir reliģiozs. Siltā laikā aizvedam uz baznīcu, bet citādi dievkalpojumus skatās televīzijā. Viņš nešķiro konfesijas, ciena un skatās visus dievkalpojumus,» atklāj Aina.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar saldumiem pret smēķēšanu

Kategorijas