Kaunināti, cildināti, bet baseinu nav uzbūvējuši

2013. gada 20. maijs 00:00

Bauskas novada domē pirms četriem gadiem darbu sāka 17 deputāti no sešām partijām: «Jaunais laiks» (4 deputāti), «Pilsoniskā savienība» (3), Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (3), centriskā partija «Latvijas Zemnieku savienība» (3), Tautas partija (2), apvienība «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (2).Iegūtās varas skurbuma apmāti, deputāti lauza partneriem dotos solījumus jau domes pirmajā darbdienā. Lielajā politikā tolaik tik populārā frāze par «uzmešanu» tika īstenota arī Bauskā, ļaujot novada vadītāja krēslā uz četriem gadiem iesēsties Valdim Veipam (PS). Bija daži vārgi mēģinājumi sašūpot viņa stabilitāti. Piemēram, kad no diviem priekšsēdētāja vietnieku amatiem atstāja vienu – Jānim Feldmanim (TP), nobīdot malā Āriju Gaili (TB/LNNK). Neliela pagrūstīšanās bija, kad mūžībā aizgāja enerģiskais un godprātīgais deputāts Andris Āboliņš (LZS) un viņa vietā deputāta krēslā iesēdās amorfais Juris Cielavs.Norobežojas no iedzīvotāju problēmāmEsot vājai iekšējai opozīcijai, domes vadība izbaudīja plašus sabiedrības protestus. 2009. gada augustā baušķenieki sarīkoja līdz šim lielāko pilsoniskās nepakļaušanās akciju – uz pāris stundām bloķējot satiksmi maģistrālē A7 un pieprasot daļēji slēgtās Bauskas slimnīcas atjaunošanu. Pašvaldības centieni nostāties iedzīvotāju pusē ievērojamus rezultātus nedeva. Sabiedrība «šūmējās» 2012. gadā, organizējot sapulces ar ārvalstu ekspertu piedalīšanos, lai nepieļautu cūkkopības lielfermas būvi Brunavas pagasta Tunkūnos. Vietējā vara no šīm aktivitātēm norobežojās, iespējams, nevēlēdamās nonākt konfliktā ar ieceres īstenotāju, deputātu Gintautu Tarvidu (JL).Šopavasar deputātiem atkal neizdevās izvairīties no negatīvu publicitāti izraisošām aktivitātēm. Piketētājiem argumentēti nepamatojot savu ieceri, viņi likvidēja Izglītības pārvaldi. Reti kurš deputāts spēja atzīt – tā ir cīņa ar potenciālajiem deputātu kandidātiem no politiskā spēka, kurš Bauskā līdz šim nebija aktīvi darbojies. Četru mēnešu laikā strauji pazeminās pasažieru pārvadājumu kvalitāte Bauskas–Rīgas maršrutā, tūkstoš iedzīvotāju iesnieguši protesta vēstuli, uz ko pašvaldība reaģē lēni un negribīgi, patiesībā norobežojoties no šīs iedzīvotājiem svarīgās problēmas.Uzbūvēts nav nekasPretēji vietvarām, kuras vēlētājiem «ceļ priekšā» atjaunoto Ziemeļblāzmas pili (Rīga), Mītavas tiltu (Jelgava), bērnudārzu «Mārpuķīte» (Rundāle), Bauskas novadā deputātu varēšanu apliecinoša jauncelta spilgta objekta nav. Rātsnams nav līdz galam atjaunots, solītā baseina vietā nav pat pālis iedzīts, buksē Mūsas tilta rekonstrukcijas sākšana, bibliotēkas aprises nav sabiedrībai parādītas. Nav skaidrības par amatniecības un mākslas centra «Bauskas skapis» darbību. Rātslaukumā uzbūvētā sabiedriskā tualete ir spļāviens vecpilsētas arhitektoniskajā veidolā. Iecerētais industriālais un loģistikas parks – kūlas zona pilsētā, ūdenssaimniecības rekonstrukcijas kvalitāte rada vairāk raižu nekā sniedz pozitīvu emociju.Protams, ir arī labie darbi: īstenoti vairāki ES līdzfinansētie projekti, renovēti bērnudārzi, piešķirtas brīvpusdienas audzēkņiem no 2. līdz 5. klasei, arī atjaunotais Saieta nams Vecsaulē, rekonstruētā Uzvaras iela Bauskā. Novada svētku tradīcija, kurai «piķibinātie» alus svētki raisa diskusijas. Iedibināti novada apbalvojumi, stipendijas centīgākajiem skolēniem, radītas papildu vietas pansionātos, remontētas skolas. Paveiktais un nepaveiktais deputātu skatījumā«Bauskas Dzīve» deputātiem vaicāja par paveikto, pieci tautas kalpi neatbildēja. Spēlē lielo politikuNovada domes priekšsēdētājs Valdis Veips atzīst, ka īpaši ražīgi darbs ritējis pēdējo pusotru gadu. «Sākumā izteiktākas bija atsevišķu personu ambīcijas. Šķiet, daži gribēja spēlēt lielo politiku, taču novadā ir pavisam citi uzdevumi. Laikam ritot, sastrādāšanās kļuva produktīvāka,» skaidro V. Veips. Arvien sekmīgāk tiek īstenoti ES līdzfinansētie projekti, atbalstītas nevalstisko organizāciju ieceres. Beidzot iekustējušies darbi baseina, bibliotēkas, Mūsas tilta būvē. Par kavēšanās iemesliem viņš uzskata valsts birokrātiju. Protams, arī administrācijas darbs varēja būt efektīvāks. Uzskaitot nepaveikto, V. Veips pirmo min nepietiekamu atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanai: «Vairāk vajadzēja darīt infrastruktūras izveidē topošajā industriālajā parkā. Tad investoriem tas būtu pievilcīgāks.» Finansējuma izlietojumsStāstot par finansējuma izlietojumu, Ārija Gaile par lietderīgu atzīst vairāk nekā 20 miljonu latu ieguldījumu izglītības jomā. Visvairāk līdzekļu atvēlēts Bauskas Valsts ģimnāzijas remontam, energoefektivitātes paaugstināšanai pilsētas skolās. Sakārtoti bērnudārzi «Pasaulīte» un «Zīlīte». Droša un pieejama mācību vide bērniem ar īpašām vajadzībām radīta Pamūšas speciālajā internātpamatskolā, rekonstruēts Codes pamatskolas sporta laukums. Desmit procentu atvēlēšana sociālajai jomai ļāvusi nodrošināt darbu sociālajam dienestam, pansionātam ar filiālēm, sociālo pabalstu izmaksām, arī mājas aprūpētāju pakalpojumu apmaksai. «Prasmīgi izlietots katrs infrastruktūras sakārtošanā ieguldītais lats,» tā Ā. Gaile. Jānis Feldmanis par vislietderīgāko uzskata līdzfinansējumu ES fondu projektiem. Nauda atvēlēta ūdenssaimniecības sakārtošanai, satiksmes drošības uzlabošanai, ielu apgaismojumiem ciemos, rotācijas aplim pie Mūsas tilta, arī pašvaldības ceļu remontiem, Rātsnama rekonstrukcijas otrajai kārtai. Nozīmīgs ir finansējums pansionāta «Derpele» filiāļu atvēršanai Brunavas pagastā un Bauskas slimnīcā, arī Bauskas slimnīcai atvēlētā nauda medicīniskās aparatūras iegādei.Deputāts Jānis Rumba (JL) atzīst, ka domei nācies strādāt krīzes un pēckrīzes apstākļos – finanšu izlietojums un budžetu veidošana ritēja taupības režīmā. «Nācās izdzīvot ar minimāliem līdzekļiem, no daudz kā atteikties. Manuprāt, nav tādas jomas, par kuru varētu teikt, ka līdzekļi ir izlietoti nelietderīgi,» secina deputāts. Kritiskāka ir Rudīte Čakāne (LSDSP), kura uzskata, ka dažkārt nelietderīga bijusi līdzekļu tērēšana, veicot iepirkumus. Vajadzēja attīstīt uzņēmējdarbību novadā. Līdz ar pagastu pārvaldniekiem deputāti varēja aktīvāk iesaistīties ceļu un ielu kvalitātes izvērtēšanā, prioritāri piešķirot naudu problemātisko posmu remontiem, kapitālbūvēm.Uzņēmējdarbības vide«Lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību un uzņēmēju dialogu, pašvaldība izveidojusi uzņēmējdarbības konsultatīvo padomi, kurā ir uzņēmēji, lauksaimnieki un deputāti,» stāsta Inese Dombrovska (PS). Pašvaldība regulāri atbalsta nevalstiskās organizācijas un biedrības dažādu projektu realizācijā, arī atvēlot līdzfinansējumu tērpu iegādei amatierkopām. Kantrimūzikas festivālā pašvaldība neatlaidīgās sarunās ar organizatoriem panākusi, ka tur pakalpojumus var sniegt vietējie uzņēmēji.Uldis Kolužs (JL) atzīst, ka uzņēmējdarbības atbalstam ir darīts maz: «Ceru, ka izdosies panākt reālu industriālā parka izveidi un attīstību. Pašvaldība nevar radīt darba vietas, jācenšas motivēt uzņēmējus šeit veidot savu biznesu, sniedzot visu iespējamo palīdzību un sakārtojot infrastruktūru.» Arī Egils Millers (JL) atzīst, ka uzņēmējdarbības vides uzlabošanā ir paveikts vismazāk. Biznesa inkubatorā Gailīšu pagastā ir problēmas ar telpu piepildījumu, neveicas ar investoru piesaisti industriālajam parkam. Ierosinājumi par nodokļu atlaidēm uzņēmējiem joprojām ir izstrādes procesā.Kā viena no uzņēmējdarbības prioritātēm novadā ir tūrisms. Alvis Feldmanis (LSDSP) uzskata, ka šajā jomā izdarīts ļoti maz: «Daudzviet pie apskates objektiem nevar piebraukt, norādes uz tiem ir neuzskatāmas, dažviet to nav. Bauskas muzeja darbs varēja būt efektīvāks, pils muzejs nestrādā, kā nākas, tā zaudējumi jāsedz no novada budžeta. Nekas nav paveikts jaunu veloceliņu izbūvē.» Padarītais pilsētā un laukos2011. gada pavasarī likvidētā Bauskas pilsētas pārvalde radīja plašu rezonansi. J. Feldmanis kritikai negrib piekrist: «Baušķenieki varbūt uzskata, ka ir apdalīti. Taču finansējums pilsētas uzturēšanai nav samazinājies.» Pašvaldības īpašumiem pilsētā ir viens saimnieks. Ja nebūtu izveidots Bauskas novads, neizdotos piesaistīt finansējumu Mūsas tilta rekonstrukcijai.Vera Grigorjeva (PS) uzskata, ka, izveidojot Bauskas novadu, iespējama sekmīgāka un vienmērīgāka visa novada teritorijas attīstība. Var piesaistīt lielākus līdzekļus un realizēt projektus pagastos un ciemos. Tiek sniegts atbalsts lauku skolām, kuru esamība ir svarīga vietējiem iedzīvotājiem.Arī R. Čakāne uzsver, ka visās pagasta pārvaldēs ir saimnieki, no kuriem daudzējādā ziņā ir atkarīgs, cik aktīvi viņi attīsta savu pagastu. Visos pagastu centros, arī dažos ciemos rekonstruē ūdenssaimniecību, sakārto ielu apgaismojumu, uzlabo sporta dzīvi. Remontēti kultūras objekti Kamardē, Strēlniekos, Mežotnē, Vecsaulē, Īslīcē, Dāviņos, Brunavā, iegādāti jauni tērpi amatierkopām.Deputāti lepojas ar kultūras objektu rekonstrukciju. J. Rumba min paveikto daudzfunkcionālajā centrā «Strēlnieki» Mežotnē, remontu kultūras centrā «Kamarde» Gailīšu pagastā un Īslīces kultūras namā. Noslēdzies jaunās bibliotēkas ēkas metu konkurss, sekos projektēšana.Sociālais darbsA. Feldmanis atzinīgi vērtē Sociālā dienesta darbu, jo viņam nav nācies dzirdēt iedzīvotāju iebildumus. Pārskatāma būtu sociālo darbinieku pakļautība, «atdodot» tos atpakaļ pagastu pārvaldēm. Augstās pašizmaksas dēļ jāpārvērtē telpu atvēlēšana pansionātam Brunavas pagasta Ērgļos. «Diemžēl situācija ir tāda, ka mums būs vēl nepieciešamas telpas. Pareizākais būtu tās iekārtot slimnīcas bijušās terapijas nodaļas ēkā,» tā A. Feldmanis. Kultūra un izglītībaKultūras jomas pārvaldība un atalgojuma sistēma novadā ir sakārtota, noteikti vienoti tarifi maksas pakalpojumiem kultūras iestādēs, pilnveidota pašvaldības amatierkopu finansēšanas kārtība – tā paveikto kultūras jomā raksturo J. Rumba. Realizēti vairāki pārrobežu sadarbības projekti ar Nāhodu Čehijā, Radvilišķiem Lietuvā. Pareiza bija V. Plūdoņa muzeja nodošana Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja pārziņā. Veiksmīga ir Tūrisma informācijas centra vietas izvēle Rātsnamā. «Finansiālu atbalstu guvuši Kantrimūzikas festivāls un rokoperas «Lāčplēsis» iestudējums, esam atbalstījuši jauno izpildītāju piedalīšanos konkursos,» uzskaita J. Rumba. E. Millers min, ka līdztekus Kantrimūzikas svētkiem nav izdevies sarīkot nevienu jaunu starptautisku kultūras festivālu, ar ko Bauska kļūtu īpaša. «Pēc reformas Bauskas kultūras centrs vairāk darbojas kā koordinators, nevis kultūras centrs ar lielo burtu,» tā E. Millers. Uzskaitot labos darbus izglītības jomā, Raitis Ābelnieks (TB/LNNK) stāsta par brīvpusdienām, kuras pašvaldība finansē piecus un sešus gadus vecu bērnu grupām skolās, kā arī skolēniem no 3. līdz 5. klasei. «Izveidojot filiāles, gandrīz pilnībā likvidēta rinda uz vietu pašvaldības bērnudārzos. Ieviestas stipendijas sekmīgajiem noslēguma klašu audzēkņiem, izveidota vienota atalgojuma sistēma izglītības iestāžu tehniskajiem darbiniekiem,» uzskaita R. Ābelnieks. Savukārt Tija Milgrāve (LZS) uzteic Bauskas sākumskolas profesionāli un mērķtiecīgi sākto darbu, kas veicina izglītojamo piesaisti ģimnāzijai. Pozitīvi novērtēta algu paaugstināšana pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem. U. Kolužs uzteic bijušā bērnunama «Annele» ēkas pārbūvi par modernu ar baseinu aprīkotu bērnudārzu. Nomainīts ģimnāzijas ēkas jumts, atjaunots tās vēsturiskais izskats ar skatu torni, kas ir visaugstākais skatpunkts Bauskā. Saglabāta Mežotnes internātvidusskola, turpinās infrastruktūras sakārtošana. Audzēkņiem nodrošinātas bezmaksas ekskursijas, sekmīgi tiek veikti skolēnu ikdienas pārvadājumi. Ā. Gaile kā pozitīvo min skolas saglabāšanu Jaunsaulē. Sporta dzīveJ. Rumba min kārtību, kādā novada sportistiem, treneriem, sporta spēļu komandām piešķir naudas balvas par sasniegumiem: «Pareiza rīcība bija sporta zāles «Mēmele» nodošana ģimnāzijas pārziņā, arī Uzvaras vidusskolas apsaimniekošanā nodotā Gailīšu pagasta sporta zāle. Notiek novada sporta spēles, kurās sacenšas pagastu sportisti, pašvaldība divus gadus atbalstīja Jāņa Lūša kausa izcīņu šķēpmešanā.»Saikne ar vēlētājiemR. Ābelnieks atzīst, ka deputātu komunikācija ar iedzīvotājiem varēja būt labāka, īpaši ar ļaudīm laukos. Noteiktie deputātu tikšanās laiki ar iedzīvotājiem nebija efektīvi. Daudz nepilnību bijis sabiedrisko attiecību jomā, jo plašākam iedzīvotāju lokam netika skaidroti vairāki svarīgi lēmumi. Vēlētāju vērtējums GUNTIS LIEPA, pensionārs no Bauskas:– Deputātu un administrācijas darbs vērtējams atsevišķi. Lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas process reti tiek atspoguļots presē, vairākums deputātu strādā apzinīgi un kompetenti. Par visiem gan to nevar teikt, jo ir gadījumi, kad balsojumi komitejas un domes sēdē ir atšķirīgi. Uzteicams ir administrācijas darbinieku ieguldījums visdažādāko (ne tikai ūdenssaimniecības) projektu īstenošanā novadā. Iepriecina Bauskas pils un Rātsnama tapšana. Ziemā labi tiek uzturētas ielas Bauskā un ceļi daļā pagastu. Labs ir atbalsts amatierkopu darbībai.Taču nekas nav dzirdēts par industriālā parka attīstīšanu, investīciju piesaisti ražošanai, jaunu uzņēmumu izveidi novadā, par uzņēmējdarbības veicināšanu. Nepietiekami strādāts ar iepirkumu specifikācijām, lai konkursos ar izredzēm uzvarēt varētu piedalīties vietējie uzņēmēji. Nav paredzētas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides uzņēmējdarbības veicināšanai, piemēram, par renovētu ēku vecpilsētā, par pamestas fermas pārbūvi ražotnē, par jaunu darba vietu ar novadā deklarējušos darbinieku. Ar lielu pretstāvi izveidotās Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes priekšlikumi līdz apspriešanai domē nemaz nenonāk.SARMĪTE ZANDERE, folkloriste, skolotāja no Vecsaules pagasta: – Par deputātu darbu neko labu pateikt nespēju. Visi lielie darbi un projekti tiek īstenoti Bauskā. Plašā novada veidošana notika steigā, nepārdomājot visas nianses, kas saistītas ar novadā iekļauto pagastu darbību un attīstību. Novadu izveidoja laikā, kad valstī bija krīze un pagasta budžets tika «noīsināts» līdz minimumam. Visvairāk mūsu pagastā cieta kultūra. Krīze pagājusi, bet deputāti pat nav painteresējušies, kā mums klājas un cik kvalitatīvus pasākumus mēs varam organizēt par šādiem grašiem.Vecsaules amatierkopu vadītāji rakstīja vēstuli novada Kultūras centram ar lūgumu atbildēt, kādu viņi redz visa novada kultūras dzīvi nākotnē ne tikai Bauskā, bet arī nomalēs. Atbildi nesaņēmām, domāju, ka tās arī nebūs.Mūsu pagastā visi projekti tiek realizēti ar pašu iedzīvotāju aktīvu darbību un neatlaidību, jo neviens novada domes vai administrācijas darbonis pie mums nav ieradies un jautājis, ko iedzīvotājiem vēl vajadzētu, lai dzīve uzlabotos. Mēs katru reizi ceram, ka, mainoties deputātu sastāvam, uzlabosies mūsu dzīves kvalitāte. IVETA ĻEKŪNE, zemniece no Brunavas pagasta:– Deputātu darbu vērtēju neviennozīmīgi. Ko var paveikt, ja nav naudas? Bez pietiekama finansējuma ar rokas pacelšanu un pliku iniciatīvu kalnus nevar apgāzt. Daudz kas tomēr ir paveikts, taču mugurkauls domei ir par mīkstu, personisko interešu – par daudz. Nekad neesmu iedziļinājusies deputātu solījumos, tāpēc nevaru vērtēt izdarītos un nepaveiktos darbus. Skaistās programmas pirms vēlēšanām vairumā gadījumu raksta šajā jomā izglītoti sabiedrisko attiecību speciālisti. Savā pagastā vietējās pārvaldes darbu vērtēju pozitīvi. Attieksme ir pretimnākoša un konstruktīva. Man kā uzņēmējai vienīgā bēda ir sliktie pašvaldības un valsts ceļi, īpaši rudeņos un pavasaros.VALDIS VILKS, uzņēmējs no Bauskas:– Ielas pilsētā ir visbriesmīgākā stāvoklī, kādā vien iespējams. Nemitīgajos remontos tās kļūst arvien sliktākas. Par tādu lietu kā saprātīgu satiksmes organizēšanu ielu remontu laikā vispār neviens nedomā. Ir dzirdēts par Eiropas Savienības fondu naudas apguvi, bet tas viss, šķiet, notiek haotiski, neprasot iedzīvotāju viedokli, kur un kas ir nepieciešams. Man nav pieņemama gausā darbu gaita baseina būvē, kas vispār nemaz nav sākusies. To vajadzēja efektīvi uzbūvēt, jo ieguvēji būs gan pieaugušie, gan bērni. Ir vajadzīga ļoti nopietna visu darbu uzraudzība, lai nenotiktu nekāda izšķērdība.

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kaunināti, cildināti, bet baseinu nav uzbūvējuši

Kategorijas