Pareiza siltināšana maksā dārgi

2013. gada 20. maijs 00:00

201

Mūsu novados šogad iecerēts siltināt līdz šim lielāko daudzdzīvokļu māju skaitu – vismaz sešas. Lai gan, vērojot iepriekš paveikto, siltināšanas jomā uzkrāta vērtīga pieredze, ir skaidrs – kļūdas tiks pieļautas arī turpmāk. Iemesls – pareizas siltināšanas dārdzība.Šīs problēmas skar arī privāto māju īpašniekus. «Mēs esam gatavi piedāvāt kvalitatīvāko un labāko risinājumu. Taču pirktspējas dēļ klienti lielākoties izvēlas lētāko variantu,» teic Diāna Milberga-Valtere, SIA «D.U.E.» direktore. Uzmanību – zudumiAizvien lielāku vērību energoefektivitātes pasākumos pievērš jēdzienam «aukstuma tilts». Tas veidojas dažādu konstrukciju savienojuma vietās. Lai siltināšana būtu veiksmīga, jānodrošina, ka visas mājas konstrukcijas ir vienādi siltumnoturīgas. Vietas, kur tas neizdodas, sauc par aukstuma tiltiem.Ja siltina lodžijas vai balkona sienas, bet grīdu nesiltina, grīdas panelis kļūst par aukstuma tiltu. Savienojuma vietās krājas mitrums un pastiprināti zūd siltums. Tas pats notiek pirmā stāva konstrukcijās, ja nenosiltina pagrabstāvu, vai pēdējā stāvā, ja nav siltināts jumts. Labākajā gadījumā šāda aukstuma tilta izveide nozīmēs siltuma zudumus, sliktākajā – bojās mājas konstrukcijas un siltinājuma slāni. Risinājumu neizvēlasVisizplatītākā aukstuma tilta vieta ir logu stiprinājumi ar sienu. Sarunās ar «Bauskas Dzīvi» uz šo pro-blēmu norādīja gan «JS logu un durvju serviss» valdes loceklis Jānis Skotelis, gan SIA «AVU logi» vadītājs Rolands Lejnieks.Iemesls siltuma zudumiem ir vienkāršs – logu ailēs nav iespējams ievietot tikpat biezu siltinājuma slāni kā uz sienām. Ēkas ārējās konstrukcijas sedz ar desmit centimetrus biezu akmensvati vai putupolistirolu, bet uz logu ailēm var klāt divus centimetrus biezu vai plānāku siltinājuma slāni.Ir risinājums – izņemt jau esošo logu vai jauno logu pārcelt siltinājuma slānī. Šādā gadījumā loga konstrukcijas piekļausies siltinājumam un aukstuma tilts neveidosies. Teorētiski – it kā vienkārši. Tomēr mūsu novados nav zināms neviens daudzdzīvokļu māju renovācijas projekts ar pareizi siltinātām logu ailēm.Sadārdzinājums – 20 procentu «Iemesls ir finanses,» vienbalsīgi teic D. Milberga-Valtere un J. Skotelis. Ja ēkā mainītu visus logus, tad sadārdzinājuma nebūtu. Siltinājuma slānī ievietot tikai jaunos logus un vecos atstāt tāpat, kā bija, neviens nepiekritīs ēku izskata dēļ. Jau ielikto logu atkārtota montāža ir dārga – vispirms jāizņem vecie logi, tie jāiemontē siltinājuma slānī, jāveic apdare, nepieciešama jauna palodze, iespējams, neliels iekštelpu remonts. Pareizi veikti remontdarbi sadārdzina projektu katram dzīvoklim atkarībā no logu skaita un izmēra par 200 – 500 latiem vai pat vēl vairāk.Ja ņem vērā, ka Eiropas līdzfinansētajos projektos renovācija dzīvoklim izmaksā apmēram no 1000 līdz 3000 latiem, tad tas nozīmē projekta sadārdzinājumu par 20 procentiem. Iedzīvotāji, kas visos konkursos un ēku renovācijas aprēķinos mēģina atrast pašus lētākos siltināšanas risinājumus, šādu variantu nepieņems. Ņem vislētākoIedzīvotāji uzmanīgi rēķina, kādi būs ieguvumi no siltināšanas pasākumiem, un izvēlas lētākos piedāvājumus, atzīst D. Milberga-Valtere. Turklāt ne vienmēr dārgākais un kvalitatīvākais risinājums ir ekonomiski izdevīgākais – var gadīties, ka izmaksas ir tādas, ka par siltumenerģiju ietaupītas finanses izdevumus nespēs atmaksāt.Lai taupītu līdzekļus, iedzīvotāji arvien biežāk paši montē logus. «Mašīnas piekabē, kurā jau iekrauta dažāda sadzīves tehnika, klienti ieliek logu un pa bedrainajiem ceļiem stūrē uz Kurmeni Vecumnieku novadā. Kas to lai zina, kāds beigās ir rezultāts,» teic SIA «D.U.E.» uzņēmuma direktore.«Ļoti daudz kas ir atkarīgs no meistara, kas logu liek,» tā J. Skotelis. Kārtīgam meistaram jābūt ne tikai pieredzei un prasmēm montāžā, bet arī zināšanām, kā strādāt ar siltināšanas un apdares materiāliem. Vēl aizvien populāras ir montāžas putas, tiek izmantoti arī citi materiāli, īpaši ārzemēs. Dānijā un Norvēģijā izmanto pakulas. Jaunākais risinājums ir ļoti elastīgas jaunās paaudzes putas ar pazeminātu izplešanos un augstām siltuma un skaņas izolācijas īpašībām. «Tās ir līdzīgas švammei – pēc saspiešanas atkal atgūst formu. Ne visi šīs putas izvēlēsies, jo tās ir divreiz dārgākas par citām,» stāsta J. Skotelis. Svarīgākais – būvuzraugsAbi uzņēmēji ir vienisprātis – ja iedzīvotāji vēlas, lai būvdarbi tiktu veikti kvalitatīvi, ļoti svarīgs ir labs būvuzraugs. No līdzšinējās pieredzes kā paši labākie tika minēti Iecavas divu māju energoefektivitātes projekti, kuros būvuzraugi ļoti uzmanīgi sekoja materiālu un būvdarbu kvalitātei.«Tehniskie plānojumi, iepirkuma projekti un arhitekta idejas var būt ļoti dažādi. Lai būtu labs rezultāts, nepieciešams gudrs būvuzraugs, kurš nodrošina darbu kvalitāti,» tā D. Milberga-Valtere.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pareiza siltināšana maksā dārgi

Kategorijas