Sagaidot Svēto Garu

2013. gada 24. maijs 00:00

Ar garīgi piepildītiem, apcerīgiem un līksmiem skaņdarbiem Iecavas luterāņu baznīcā pagājušās nedēļas nogalē no piektdienas vakara līdz svētdienas rīta dievkalpojumam izskanējis Vasarsvētku festivāls.Draudzes spēksDraudzes mācītājs Rolands Radziņš skaidro, ka Vasarsvētki, lai arī nav tik populāri tautā kā Ziemassvētki vai Lieldienas, ticīgajiem ir ļoti svarīgi, jo tad svin Svētā Gara atnākšanu. «Tie ir trešie lielākie kristīgie svētki, un ne velti Vasarsvētkus piemin kā kristīgās draudzes dibināšanas dienu,» stāsta priesteris, «draudze var pastāvēt tikai tagad, ja ir ticīgi cilvēki, kas piedzīvojuši Svētā Gara aicinājumu, ir Dieva aizskarti. Ticība un Dieva Gars ir cieši saistītas lietas. Kur ir ticība, tur ir Dieva Gars, kur ir Dieva Gars, tur iedegas ticība.»Vasarsvētku nozīmību, iespējams, mazinājuši padomju gadi, pieļauj R. Radziņš. Vasarsvētku tradīcija pirmās brīvvalsts laika luteriskajā baznīcā bija iesvētības skaistās, baltās kleitās, kad jaunieši svin skolas pabeigšanu un kristīgās mācības apguvi. Padomju laikā tos aizstāja ar pilngadības svētkiem.Vasarsvētku simbols ir svētās liesmas, kas deg ar lielu gaismu, bet nesāpina un neiznīcina. Šajos svētkos ir daudz vairāk garīga satura nekā citās kristiešu svinībās, tāpēc cilvēka dvēselei tie ir tik nozīmīgi, pamato R. Radziņš.Svin laimi«Kristīgā vēsts ir ziņa par vērtībām, kas mūs kā cilvēkus vieno. Tā atbild uz mūsu laika lielajiem jautājumiem, runā par patiesību un objektīvo realitāti,» teic priesteris, «Vasarsvētki runā par cilvēka dvēseli, par cilvēka sirdi, par laimi, par laimīgu dzīvi. Par visām tām lietām, kas, no vienas puses, ir netveramas, gaistošas, bet bez tām mēs neviens nejūtamies piepildīti. Tie svin laimi, gara piepildījumu, ceļ dvēseli augšup.»Svētajos Rakstos daudz runāts par Vasarsvētkiem, saka R. Radziņš. «Tēma ir visas lielās lietas, kas mūs pašus personiski skar, taču ir tik tuvas, ka bieži tās nespējam formulēt. Vasarsvētki runā par to, kas es esmu, kas mēs esam, kas notiek mūsos.»Lai arī Iecavas luterāņi garīgās mūzikas sarīkojumus organizē regulāri, Vasarsvētku festivāls tik plaši tika svinēts pirmo reizi, saka draudzes vadītāja Vanda Korbe. Ērģelniece Zaiga Lazdiņa teic – koncerti bagātinājuši gan ticīgos, gan citus apmeklētājus, jo tajos izskanējis plašs mūzikas klāsts no baznīcas dziesmām un psalmiem līdz senajiem un mūsdienu skaņdarbiem.Daudz viesuSarīkojuma moto bija: «Teici To Kungu, mana dvēsele..; teici To Kungu ar cītarām un bungām!». Piektdienas vakarā festivālu ieskandināja ansambļi no citām R. Radziņa draudzēm – Bauskas novada Mežotnes un Codes, Salgales pagasta Ozolnieku novadā, kā arī ansamblis no Rīgas «Krētas Freska», Mežotnes pagasta ansamblis «Mēs» un Iecavas luterāņu baznīcas jauniešu slavēšanas grupa.Ērģelniece, kura ir viena no baznīcas mūzikas sarīkojumu inicatorēm, gandarīta, ka pasākumi kļūst aizvien plašāki. «Sākumā aicinājām pazīstamos kolektīvus, tuvākās draudžu grupas, bet šoreiz baznīcā muzicēja visi Iecavas kolektīvi, vairāki ansambļi no Rīgas, Bauskas un Rundāles novada,» stāsta Z. Lazdiņa, «parasti vairāk lūdzam garīgo mūziku, bet šoreiz ne visi ir baznīcas kolektīvi, kas atskaņoja gan seno un tautas mūziku, gan latviešu komponistu un instrumentālos skaņdarbus.»Baznīcas galvenais joms šoreiz bija pielāgots koncertam, ieklājot pa-gaidu segumu uz grīdas un norobežojot ar tentu sienu stalažas. R. Radziņš skaidro, ka lielā telpa maksimāli piemērota mūzikas atskaņošanai. Draudze cer to ar laiku atjaunot tiktāl, lai dievkalpojumi un sarīkojumi te varētu notikt vismaz vasarā. Tagad draudzes tikšanās notiek atjaunotajā altārtelpā. Iecavnieki būtu priecīgi par jebkādu atbalstu baznīcas atjaunošanai. Saviļņojoši un līksmiSestdienas muzikālo pēcpusdienu ievadīja Rīgas Latviešu biedrības nama senās mūzikas ansamblis «Matīsa kvadrāts». Dziedātāji izpildīja spāņu un itāliešu madrigālus, paskaidrojot to saturu un kontekstu. Klausītāji bija pārsteigti par garīgā satura dziesmu laicīgi līksmajām melodijām, kā arī viduslaiku «popmūzikas» paraugiem – mīlas balādēm.Pēc tam klausītājus iepriecināja Iecavas vidusskolas 5. – 9. klašu koris, izpildot latviešu mūziku. Mazo dziedātāju vecāki pauda, ka tautiski skanīgais repertuārs baznīcā raisījis patiesu saviļņojumu. Muzicēja arī Seržānu ģimenes ansamblis no Bauskas, Iecavas kultūras nama koris, Iecavas mūzikas un mākslas skolas dziedātāji un instrumentālisti, kā arī garīgās mūzikas ansambļa «Laudetur» solisti. Kopumā festivāla priekšnesumus baudīja vairāk nekā simts cilvēku.Sestdien vakarpusē Muzeju nakts sarīkojumus Grāfa laukumā no baznīcas torņa ieskandināja Z. Lazdiņas lautas spēle. Ērģelniece teic, ka svētku sakrišana vienā nedēļas nogalē piešķīrusi īpašu daudzveidību kultūras pasākumiem Iecavā.Svētdien Vasarsvētku festivālu noslēdza dievkalpojums, kurā piedalījās Iecavas kultūras nama ansamblis «Svētdiena». «Lai Vasarsvētki mums palīdz no jauna ieraudzīt un piedzīvot to, ko Kristus mums ir apsolījis – ticību, cerību un mīlestību!» vēl R. Radziņš.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sagaidot Svēto Garu

Kategorijas