Atkārtoti solījumi, tomēr vairāk konkrētības

Nelielais, monolītais bezpagastu novads, kura ilggadējā vadība teritoriālās reformas gaitā palaida garām iespēju iekļaut ekonomiski un kulturāli aktīvo, izsenis pēc pašu izjūtas pie Iecavas piederīgo Sidrabenes pagastu, vairāk nekā 20 neatkarības gados, neraugoties uz minimālu fasādes uzskaistināšanu un atsevišķiem spilgtiem izglītības, kultūras un sporta jomas uzplaiksnījumiem, tomēr saglabājis nomales veidolu.Veca dziesmaPlānošanas eksperti ieteikuši vairāk izmantot izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, kas nav mācāms zemkopjiem, – Iecavu uzskata par «gurķu galvaspilsētu», auglīgajā sezonā ir grūti izvairīties no dažādus dārzeņus un zaļumus tirgojošiem novadniekiem Rīgas Centrāltirgū.Pragmatiskāka pieeja un konkrētāka, lietišķāka izteiksme, salīdzinot ar 2009. gada vēlēšanu programmām, redzama visu četru šogad Iecavas novada pašvaldībai pretendējošo sarakstu plānos. Kandidāti mācās, vairs «nelejot» tik daudz tukšu frāžu, bet nosaucot patiesi izpildāmus uzdevumus, ja tik pēc ievēlēšanas neiestāsies amnēzija vai slinkums. Tomēr joprojām neskaidra ir citu ciematu attīstība, Iecavai tikām solot pilsētas statusu.Vitāli būtiska novada attīstībai ir Eiropas fondu piesaiste, kas līdz šim, salīdzinot ar kaimiņiem, Iecavā ir bērna autiņos. Atkal lasāms 20 gadus neremontētās Skolas ielas vārds, solījumi atbalstīt uzņēmējdarbību, kā arī risināt sasāpējušo vietu trūkumu bērnudārzos. Izrādās, rudenī vietas var nepietikt pat piecgadīgajiem, kam jāsāk apgūt pirmsskolas programmu.Baseins pazudisPirmais numurs Iecavā izlozēts partiju apvienības «Saskaņas centrs» (SC) sarakstam, otrais ir apvienotais Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK un Centriskās partijas «Latvijas Zemnieku savienība» (VL-TB/LNNK/LZS) saraksts. Trešais numurs ticis partijai «Vienotība», ceturtais – Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai (LSDSP).Sarakstos, kuru pārstāvji Iecavā nav bijuši noteicēji, ir daudz neredzētu vārdu, turklāt vairākums jauno pretendentu ir izcili profesionāļi savā jomā. Jau zināmie kandidāti kā opozīcijas deputāti sekmīgi spējuši aizstāvēt vairākus veiksmīgus pasākumus vides un sabiedrības dzīves uzlabošanai. Patlaban valdošajā sarakstā teju puse kandidātu saistīti ar darbu pašvaldības iestādēs, savukārt pāris tagadējo deputātu bijuši vien vadības komandēti «balsotāji tā, kā vajag», ne aktīvi dalībnieki pašvaldības darbā.Neizpildītie solījumi no atkal pieteiktajiem kandidātiem atkārtojas, lai arī šoreiz neviens vairs nepiemin agrāk bieži piesaukto baseinu, ko patlaban pie varas esošie pat teicās uzbūvēt šajā sasaukumā. Taču vēlētājiem pašiem jālemj, vai ļaudis, kas līdz šim nav spējuši pielāgot mainīgā laika prasībām stratēģiskās attīstības skatījumu, to varēs ar otro vai trešo mēģinājumu.Uz «Bauskas Dzīves» jautājumiem atbildēja Sergejs Pašukovs ar pirmo numuru SC sarakstā, «Vienotības» kandidātu līdere Astrīda Vītola un LSDSP grupas vadītājs Atis Avots. VL-TB/LNNK/LZS saraksta pirmais numurs uz nosūtīto vēsti nedēļas laikā nereaģēja, bet pēc īpaša aicinājuma atbildes ļoti operatīvi sniedza otrā kandidāte Agra Zaķe, konsultējoties ar citiem kolēģiem. Atbildes publicējam sarakstu numuru secībā.Kādus principus, pamatnosacījumus ievērojāt, veidojot savu sarakstu? Kādās domes komitejās mērķējat darboties?Sergejs Pašukovs: – Mūsu sarakstā tika uzaicināti kandidēt labi pazīstami cilvēki, kuri savas profesionālās un cilvēciskās īpašības parādījuši kopīgās darba gaitās un sabiedriskajā dzīvē. Plānojam darboties visās komitejās, kurās mūsu darba un dzīves pieredze būtu noderīga, bet īpaši sabiedriskās kārtības nodrošināšanas jomā.Agra Zaķe: – Sarakstā iekļauti aktīvākie abu partiju biedri un atbalstītāji, kas vēlas strādāt un ir gatavi ieguldīt zināšanas un prasmes novada iedzīvotāju labklājības celšanai. Sarakstā ir pieredzējuši un deputātu pienākumus atbildīgi pildījuši cilvēki, kā arī jauni sava novada patrioti, kuru darbs iedzīvotāju vidū guvis pozitīvu vērtējumu. Kandidāti pārstāv plašu profesionālās darbības spektru, tāpēc ievēlēšanas gadījumā varēs strādāt visās komitejās.Astrīda Vītola: – Sarakstu veidojām no iecavniekiem, kuri pārstāv dažādas jomas, ir gatavi darboties sabiedrības labā, vēlas pārmaiņas un dinamisku darbu pašvaldībā. Ideālā variantā vēlētos, lai mūsu saraksta pārstāvji darbotos visās komitejās.Atis Avots: – Veidojot savu sarakstu, centāmies ievērot, pirmkārt, sociāldemokrātijas pamatvērtības, proti, brīvība – iespēja brīvi veidot savu un sava novada dzīvi, paust savas domas un vārdus; taisnīgums – vienādas tiesības uz darbu, izglītību un dzīves apstākļu veidošanu visiem novada iedzīvotājiem; solidaritāte – iedzīvotāju interešu kopības apzināšana un pienākums savstarpējai palīdzībai, lai viss kopumā fokusētos uz iedzīvotāju interešu apzināšanu, nodarbinātības un dzīves līmeņa paaugstināšanos. Otrkārt, raudzījāmies, lai kandidāti pārstāvētu visas svarīgākās novada dzīves jomas, tas ļautu strādāt vienlīdz labi visās domes komitejās. Treškārt, plānojām, lai kandidātu vecuma struktūra atspoguļotu novada iedzīvotāju vecuma struktūru un vienlaikus dotu iespējas gados jauniem cilvēkiem apgūt pašvaldības vēlēšanu sabiedriski politisko praksi.Kas ir jūsu saraksta programmas stūrakmens? Kādi speciālistu ieteikumi vai pētījumi izmantoti, programmu veidojot? Vai programmā paredzēts turpināt iesākto darbu novada attīstībai?Sergejs Pašukovs: – Mūsu programma vērsta uz novada līdzsvarotu attīstību, galveno uzmanību pievēršot ekonomiskajiem un saimnieciskajiem aspektiem. Protams, turpināsim iesāktos darbus un projektus novada attīstībai.Agra Zaķe: – Tika vērtēts iepriekšējo četru gadu veikums, partiju vadlīnijas, tikāmies ar Ekonomikas ministrijas, Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas fakultātes, Pašvaldību savienības speciālistiem, ņēmām vērā novada attīstības programmu un stratēģiju, kā arī inovatīvas idejas. Mūsu priekšvēlēšanu programmā redzams, kuri iesāktie darbi pabeidzami un kas darāms, realizējot attīstības programmā plānoto.Astrīda Vītola: – Mūsu prioritāte numur viens ir jauni uzņēmumi un darba vietas. Mūsu sarakstā kandidē uzņēmēji un konsultanti, kuri ir gatavi dalīties ar savām zināšanām un pieredzi investoru piesaistē, finansējuma un citāda atbalsta iegūšanā, uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgas vides veidošanā. Vēlamies turpināt iepriekšējā priekšvēlēšanu programmā izvirzītās prioritātes – ES struktūrfondu projektu realizāciju, ar kuru palīdzību pašvaldība var gūt ievērojamus papildu līdzekļus budžetam. Vēlamies turpināt veselības veicināšanas pasākumu īstenošanu, sadarbību ar novada iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām, atbalstot dažādu labu ideju īstenošanu. Atbalstīsim ikvienu jauno ģimeni, paredzot bērna piedzimšanas pabalstu.Atis Avots: – LSDSP programmas strūrakmens ir ekonomiskās krīzes radīto seku ietekmes mazināšana, un tam jānotiek iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanas zīmē. Mēs uzskatām par pašsaprotamu, ka jāturpina iesāktie darbi novada attīstībā, bet tie jāveic ar LSDSP specifiskiem instrumentiem, kas definēti priekšvēlēšanu programmā.Kas būtu darāms uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, jaunu darba vietu radīšanā novadā?Sergejs Pašukovs: – Visnopietnākais atbalsts jāsniedz nelielajiem un mikrouzņēmumiem, lauksaimniekiem, pirmām kārtām, informatīvais atbalsts. Jānodrošina visplašākā informācijas pieejamība un pieredzes apmaiņas iespējas.Agra Zaķe: – Ir moderni vēlēšanu gaisotnē runāt par lietām, kas ir valsts, nevis pašvaldības funkcijas, jo bez sakārtotas likumdošanas, saprotamas un atklātas nodokļu politikas nav sagaidāms kvalitatīvs rezultāts. Tomēr aktualizējamie virzieni, mūsuprāt, ir vairāki. Eiropas projektā valsts līmenī izpētīts, kā stiprināt uzņēmējdarbības atbalsta funkciju. Esam līdzdarbojušies darba grupās un uzskatām, ka šis pētījums sasaucas ar novada stratēģijā izvirzītajām attīstības prioritātēm. Realizējami mūsu pirmsvēlēšanu programmā akcentētie jautājumi, izstrādājama uz konkrētu pašvaldības un uzņēmēju sadarbību vērsta politika uzņēmējdarbības atbalstam, ieviešot efektīvu nekustamā īpašuma nodokļu atlaižu sistēmu, izveidojot uzņēmējdarbības konsultatīvo padomi, aktualizējot mūžizglītības, profesionālās un interešu izglītības jautājumus.Astrīda Vītola: – Mūsu komanda jau ir izstrādājusi 37 punktu pasākumu plānu uzņēmējdarbības attīstībai, ar kuru var iepazīties interneta vietnē iecava.vienotiba.lv. Tajā ir apkopoti risinājumi, ko drīkst un vajag realizēt pašvaldībai, kura domā par sava novada ilgtermiņa attīstību. Mūsu mērķis ir veicināt ap 300 jaunu darba vietu izveidošanos.Atis Avots: – Uzņēmējdarbības vides uzlabošanā mūsu nodomi ir jaunu darbavietu radīšana ar pašvaldības atbalsta programmu palīdzību. Veidosim grantu un biznesa ideju konkursus. Uzņēmējiem būtiska palīdzība ir pašvaldības ceļu stāvokļa uzlabošana, kam gadā būtu jāiedala ne mazāk kā 200 000 latu.Kāds ir jūsu viedoklis par ceļu pārņemšanu pašvaldības pārziņā?Sergejs Pašukovs: – Ceļu infrastruktūra tomēr pamatā ir valsts funkcija. Pašvaldībai būtu jārūpējas par mazajiem lauku ceļiem un pievedceļiem uz viensētām.Agra Zaķe: – Negatīvs. Kas rūpēsies par mazajiem pievedceļiem, ielām, iekškvartālu un iekšpagalmu uzturēšanu? Pretējā gadījumā primāri tiks izvirzīts ceļu un tranzītielu jautājums ar ziemas un vasaras uzturēšanu, ar ceļa marķējuma un aprīkojuma pienācīgu atjaunošanu. Valdības nepārdomāti likvidētais autoceļu fonds ir novedis pie šīs problēmas. Kārtējā funkcijas nodošana pašvaldībai bez finansējuma nozīmē uzkraut uz novada iedzīvotāju pleciem atbildību par valsts līmenī bezatbildīgi izlemto jautājumu. Uzskatām, ka šāda viedokļa atbalsts ir klaja necieņa pret novada iedzīvotājiem.Astrīda Vītola: – Pašvaldībai vajadzētu pārņemt savā īpašumā tos ceļus, kuri nepieciešami attīstības projektu realizācijai, kā arī – lai atrisinātu aktuālas problēmsituācijas. Ļoti svarīgi, lai līdz ar ceļu pārņemšanu palielinātos arī valsts mērķdotācija to uzturēšanai.Atis Avots: – Pašvaldībām nebūtu jāuzņemas valsts funkcijas ne ceļu uzturēšanā, ne arī citās jomās. Tomēr no novada iedzīvotāju interešu pozīcijām, ievērojot LSDSP galveno rūpi par cilvēku, pašvaldībai valsts vietā iespēju robežās ar pietiekami enerģisku rīcību jāizmanto savas finanses šo problēmu atrisināšanai vietējā mērogā. No valsts jāprasa kompensēt to, ko tā nav izdarījusi savu pilsoņu labad.Kā cerat paaugstināt izglītības kvalitāti novada mācību iestādēs? Vai paredzat kādu skolu slēgšanu?Sergejs Pašukovs: – Mēs noteikti neatbalstīsim ideju slēgt kādu skolu, cīnīsimies par stabilitāti izglītības nozarē – pedagogi ir noguruši no nepārtrauktajām reformām un nenoteiktības. Sevišķa uzmanība jāpievērš pirmsskolas iestādēm, jāuzlabo to saimnieciskais nodrošinājums, jāpanāk pedagogiem konkurētspējīgs atalgojums.Agra Zaķe: – Novadā tiek nodrošināta izglītības pieejamība, daudzpusība un kvalitāte. Par kvalitāti liecina vērtējums skolu akreditācijā. Mainoties izglītības politikai valstī, ar pašvaldības atbalstu realizējam jaunas izglītības programmas ar profesionālo ievirzi. Zālītes internātpamatskolā var iegūt galdnieka palīga un pavāra palīga profesijas. Vidusskolā atvērta komerczinību izglītības programma. Skolēni darbojas mācību firmās. Valsts līmeņa aktivitātes uzņēmējdarbības izglītībai tradicionāli notiek Iecavā. Skolēni pētījuši un iepazinušies ar vietējo uzņēmumu un iestāžu darbu. Jaunas idejas Iecavas skolu direktori apsprieduši darba grupās un prezentācijās, tiekoties ar LU Ekonomikas sistēmu vadības katedras speciālistiem. Iecerēts uz esošo skolu bāzes atvērt jaunas profesionālās izglītības programmas. Skolu optimizāciju vai slēgšanu neparedzam.Astrīda Vītola: – Plānojam atbalstīt jaunu speciālistu piesaisti priekšmetos, kuros trūkst pedagogu, rast iespējas pašvaldībai veikt piemaksas par kvalitatīvu darbu. Iecerēts sekmēt moderno tehnoloģiju ieviešanu mācību procesā un sadarbību ar uzņēmumiem, lai radītu jauniešiem interesi par nākotnē pieprasītām profesijām. Jāatrod visoptimālākais veids pirmsskolas izglītības darbinieku atalgojuma uzlabošanai, lai nepieļautu speciālistu aizplūšanu. Nevienas skolas slēgšanu neparedzam.Atis Avots: – Mēs savā programmā uzsveram, ka saglabāsim visas novadā esošās mācību iestādes. Izglītības kvalitātes paaugstināšanas nolūkā pašvaldības izglītības nodaļai ir jāizpēta skolēnu eksporta jautājums uz citām pašvaldībām un kaimiņu pašvaldību mācību iestāžu darbs tajos mācību priekšmetos, kuros Iecavas novads stipri atpaliek no kaimiņiem.Kā būtu (vai nebūtu) jāattīsta pārnovadu sadarbība?Sergejs Pašukovs: – Pārnovadu sadarbība jāatbalsta jebkurā jomā – jāveido kopēji saimnieciskie un kultūras projekti, jācenšas atjaunot saiknes, kas ir zudušas teritoriālās reformas rezultātā.Agra Zaķe: – Iecavas novads vēsturiski bijis saistīts ar bijušā Bauskas rajona pašvaldībām, tāpēc vēl tagad aktīvākā sadarbība noris tieši ar šiem novadiem. Iecavas pašvaldība izmanto Bauskas novada Būvvaldes pakalpojumus, izveidots kopīgs Tūrisma informācijas centrs. Skolas rīko starpnovadu mācību olimpiādes. Sadarbojoties var samazināt pakalpojumu izmaksas un sasniegt augstāku kvalitāti. Lieliska ilgtermiņa sadarbība ir ar Bauskas Centrālo bibliotēku. Arī turpmāk piedalīsimies semināros, pieredzes apmaiņas braucienos. Ar Baldones un Ozolnieku novadu realizēsim kopējus projektus.Astrīda Vītola: – Pārnovadu sadarbība ir jāizmanto, lai samazinātu budžeta izdevumus pašvaldības funkciju veikšanai un palielinātu ieņēmumus, piemēram, tūrisma informācijas apmaiņa, sabiedriskās kārtības nodrošināšana, labākās prakses piemēru pārņemšana.Atis Avots: – Pārnovadu sāktā sadarbība ir jāturpina, jo dažās jomās tā ir pārņemta no bijušajām rajona struktūrām – Būvvalde, Centrālās bibliotēkas pakalpojumi, IT sfēra un tūrisma informācija. Jāturpina un jāattīsta tālāk kopējie pārrobežu projekti.Kā uzlabot komunikāciju starp novada domi un iedzīvotājiem – vēlētājiem?Sergejs Pašukovs: – Pašvaldībai jāprot izskaidrot savas ieceres un rīcību, un, ja pēc solījumiem sekos arī konkrēti darbi, veidosies auglīgs dialogs starp pašvaldību un vēlētājiem. Komunikācijas iespējas mūsu informācijas laikmetā ir pietiekami labas.Agra Zaķe: – Novada dome ir atvērta un pieejama katram iedzīvotājam. Kvalitatīvu komunikāciju nodrošina iknedēļas laikraksts «Iecavas Ziņas», kurā tiek publicēta aktuālā domes pārvaldes informācija, tiek uzturēta interneta mājaslapa iecava.lv. Lai uzlabotu saziņu ar iedzīvotājiem, nepieciešams uzlabot informācijas aprites ātrumu interneta mājaslapā. Jāpanāk, lai aktualitātes tiktu ievietotas bez aizkavēšanās. Lai veidotos atgriezeniskā saite ar iedzīvotājiem, iekārtojama jautājumu un atbilžu sadaļa. Izveidojot publiskos bezvadu interneta punktus novadā, iespējams nodrošināt mūsdienīgus, iedzīvotājiem pieejamus pakalpojumus.Astrīda Vītola: – Nepieciešams uzlabot Iecavas novada mājaslapu, nodrošināt «Iecavas Ziņu» bezmaksas izdevumu, e-saziņu, sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām. Vēlamies izveidot atvērtu, modernu, ikvienam iedzīvotājam pieejamu un saprotamu pārvaldi novadā. Atis Avots: – Jautājums par komunikāciju starp novada domi un iedzīvotājiem ir smaga problēma. Šeit, manuprāt, noteicošais princips ir pieprasījums – piedāvājums. No formālās puses, domes un komiteju sēdes ir atklātas, bet tajās reti kad piedalās iedzīvotāji, kas nav tieši saistīti ar kādu no izskatāmajiem jautājumiem. Tādējādi sabiedrība nesaņem informāciju par risinājumiem tieši no pirmavota. Maza ir interese un aktivitāte par sabiedriskajām apspriešanām. Aktīvāk jāizmanto pārējie komunikācijas instrumenti – «Iecavas Ziņas», novada mājaslapa internetā un dažādas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību organizētas iedzīvotāju sapulces ar tiešu atgriezenisko saiti. UZZIŅAIIecavas novada kandidātu statistikaKandidātu skaits: 58 pretendenti 4 sarakstos.Dzimums: vīrieši: 36 jeb 62%; sievietes: 22 jeb 38%.Vidējais vecums: 46,5 gadi. Vecākais kandidāts: 69 gadi. Jaunākais kandidāts: 21 gads.Vecuma grupas: 21 – 30 gadu: 4 jeb 7%; 31 – 40 gadu: 14 jeb 247%; 41 – 50 gadu: 16 jeb 28%; 51 – 60 gadu: 18 jeb 31%; 61 – 70 gadu: 6 jeb 10%.Tautība: latvieši: 48 jeb 83%; ukraiņi: 2 jeb 3%; nav norādīta: 8 jeb 14%.Dati: cvk.lv.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»