Vienam krēslam seši pretendenti

2013. gada 27. maijs 00:00

Pēc piecām dienām, 1. jūnijā, iedzīvotājiem būs jālemj, kam uzticēt saimniekošanu savā pašvaldībā. Lai nedaudz atvieglotu izvēli, «Bauskas Dzīve» pirms nedēļas, 20. maijā, uz redakciju aicināja sešu Bauskas novadā pieteikto kandidātu sarakstu pirmās personas.Divu stundu sarunā par jautājumiem, kuri kandidātiem bija zināmi iepriekš, savu viedokli atklāja Raitis Ābelnieks no Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK, Aija Spriņķe – Reformu partijas un Latvijas Atdzimšanas partijas apvienotais saraksts, Uldis Kolužs, «Vienotība», Mārtiņš Ruža, Latvijas Zaļā partija, un Alvis Feldmanis no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas. Par tikšanos vairākkārt tika ziņots Latvijas Zemnieku savienības saraksta pirmajam numuram Mārcim Cielavam, taču atbildes nebija, ne šis kandidāts, ne cits saraksta pārstāvis uz tikšanos neieradās.Pirms diskusijas «Bauskas Dzīve» rūpīgi iepazinās ar partiju un apvienību programmām. Līdztekus tukšām frāzēm un liekvārdībai tajās ir konkrēti solījumi, reāli paveicami darbi. Virkne ieceru vairākos sarakstos ir vienādas. Ir vēlme veidot amata vietu personai, kuras pārraudzībā būtu visi ar Bauskas pilsētu saistītie jautājumi. Tiek solīts izbūvēt vairākus veloceliņus, atjaunot pirti. Diskusijā izskanēja vienots atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai, nodokļu atlaidēm. Ne tik vienprātīgi bija viedokļi par industriālā un loģistikas parka turpmāko attīstību, izskanēja priekšlikumi apturēt pagaidām vēl nesāktā baseina būvi. Deputāti solīja neslēgt mazās skolas, taču pārmaiņas iespējamas lauku vidusskolās.Viena no Bauskas novada kandidātu sarakstu īpatnībām ir «ģimeņu projekti». Vairāki vienas ģimenes locekļi – vīrs un sieva, brāļi un māsas – startē katrs savā sarakstā. Ne visos sarakstos iekļauti pārstāvji no visiem astoņiem pagastiem. Ir izteikta dzimumu līdztiesība, plašs pārstāvēto profesiju klāts: ir uzņēmēji un bezdarbnieki, skolotāji un studenti, amatierkopu dalībnieki un profesionāli mākslinieki, lauksaimnieki un zinātņu doktori. No pašreizējiem 17 deputātiem nekandidē seši.Kādus pamatnosacījumus ievērojāt, veidojot savu sarakstu?Raitis Ābelnieks: – Mūsu princips bija izveidot stipru komandu, iekļaut cilvēkus, kas ir profesionāļi savā nozarē. Skatījāmies, lai ir laba reputācija. Netika ņemti pārbēdzēji no citām partijām, jo bija arī tādi. Svarīgi, lai šie cilvēki atbalstītu mūsu partijas programmu. Šoreiz izvirzījām prasību, lai nav neviena pašvaldības iestādes vadītāja. Sarakstā ir seši partijas biedri, pārstāvēti seši pagasti un pilsēta.Aija Spriņķe: – Arī mums bija svarīgs komandas princips ar vienotu uzstādījumu darbiem, ko gribam paveikt. Mūsu prioritāte ir strādāt novada cilvēku dzīves kvalitātes paaugstināšanai. Protams, ņēmām vērā kandidātu profesionalitāti. Mums ir daudzu nozaru pārstāvji, kas sevi ir lieliski pierādījuši līdzšinējā darbā. Mūsu vidējais vecums ir 40 gadu – esam spēka pilni un enerģiski. Nosakot kandidātu kārtas numuru, valdīja demokrātija, ņēmām vērā visu viedokļus.Uldis Kolužs: – Mūsu principi bija līdzīgi, vienīgi bija uzstādījums, ka sarakstā trīs var nebūt partijas biedri. Protams, tika skatītas cilvēku profesionālās spējas. Mums ir daudz uzņēmēju, tādēļ, ka šajā jomā domes darbā vajadzīgas pārmaiņas. Viņu skatījums uz lietām būs citādāks, spēsim aktivizēt uzņēmējdarbības vidi, domāsim, kā radīt jaunas darba vietas.Mārtiņš Ruža: – Mēs pirmo reizi kā atsevišķa partija startējam vēlēšanās Bauskā. Sākumā bija iniciatīvas grupa, kas veica potenciālo kandidātu apzināšanu. Mums nebija nosacījumu attiecībā uz partijas piederību. Mūsu darbības pamatmērķis ir strādāt, lai Bauskas novada cilvēkiem dzīves apstākļus darītu labākus. Kandidātu vidējais vecums ir 44 gadi. 14 personām ir augstākā izglītība. Uzaicinājām cilvēkus, kuri sevi labi parādījuši, darbojoties vides aizsardzības jomā. Ir arī uzņēmēji, skolotāji, medicīnas darbinieki.Alvis Feldmanis: – Es neizceļu partijas, jo tās tiek piesauktas tikai uz vēlēšanām. Mūsu princips – lai ir labākie cilvēki no katra pagasta, kas sevi ir parādījuši darbā. No 20 kandidātiem ir tikai viens partijas biedrs – Juris Landorfs, pārējie – atbalstītāji.Kādi ir jūsu programmas stūrakmeņi? Kādi ieteikumi, pētījumi izmantoti, veidojot programmu?Raitis Ābelnieks: – Mūsu programmas trīs vaļi ir demogrāfija, uzņēmējdarbība un latviskums. Lai to īstenotu, darba pamatprincipi jeb četri stūrakmeņi ir godīgums, atbalsts ģimenēm ar bērniem, atbalsts tiem, kas gatavi līdzdarboties, ieguldīt savus resursus. Ceturtais – dzīves kvalitātes uzlabošana novadā. Programmu veidojot, izmantojām kandidātu, kā arī to partijas biedru, kas nekandidē, resursus.Aija Spriņķe: – Programmu veidojot, izmantojām savā sarakstā iekļauto cilvēku zināšanas, jo tie pārstāv dažādas jomas – ir uzņēmēji, ekonomisti, juristi, izglītības un kultūras darbinieki. Mēs ņēmām vērā viņu priekšlikumus. Centāmies programmu sasaistīt ar novadā jau izstrādātajiem attīstības un plānošanas dokumentiem. Izmantojām tajos iekļautās aptaujas, pētījumus. Programma vērsta uz ikkatru novada iedzīvotāju. Savu moto «Pozitīvas pārmaiņas Bauskas novada dzīvē» varam pārfrāzēt, solot pozitīvas pārmaiņas ikviena Bauskas novada iedzīvotāja dzīvē. Esam iepazinušies ar iedzīvotāju struktūru, programmā ņēmām vērā arī šos rādītājus. Mūsu pamatnostādnes ir vērstas uz katru iedzīvotāju grupu un dažādām nozarēm.Uldis Kolužs: – Programmu veidojām pašu spēkiem, jo mums ir daudz kandidātu, kas ir strādājuši pašvaldībā, arī uzņēmēji. Mēs esam par atklātu, godīgu, taisnīgu pārvaldības principu, iesaistot sabiedrību, uzņēmējus. Mums jāsabalansē budžets ilgtermiņa attīstībai. Prioritāte ir izglītība, uzņēmējdarbība, kultūra un sports. Iesāktie darbi tiks turpināti, pabeigsim būvēt baseinu, rekonstruēt ūdenssistēmu, uzbūvēsim bibliotēku. Jāpabeidz daudzi ar Eiropas fondu apguvi saistītie projekti, galvenokārt ūdenssaimniecības nozarē. Nākotnē esam gatavi realizēt projektus, radot cilvēkiem apstākļus, lai viņiem te būtu patīkami dzīvot, atpūsties.Mārtiņš Ruža: – Mēs, domubiedru grupa, nācām kopā, rakstījām idejas, kas patīk, kas nepatīk, ko gribētu mainīt. Kā konsultanti pieaicinājām novada domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītāju Ilzi Tijoni. Uzzinājām, kas iesākts, ko vajag attīstīt. Mūsu programmas stūrakmeņi ir sociālā aizsardzība, izglītība un uzņēmējdarbība. Sociālajā jomā vēlamies atjaunot bērnu terapijas nodaļu Bauskas slimnīcā. Izglītībā pozitīvi vērtējam padarīto, piemēram, brīvpusdienas skolēniem. To vēlamies turpināt un attīstīt. Nepieciešams atbalstīt jaunos pedagogus ar dzīvokļiem sociālajās mājās. Vajadzētu rīkot konkursu «Novada labākais skolotājs». Svarīgi ir veidot Bauskas uzņēmēju datubāzi. Tā uzņēmēji ātrāk saņemtu aktuālu informāciju. Mūsu novadam ir četras vai piecas sadraudzības pilsētas. Neesmu dzirdējis, ka kopīgos pasākumos tiktu iesaistīti uzņēmēji.Alvis Feldmanis: – Mēs daļēji kardināli mainīsim domes darbu, sākot ar komitejām, komiteju darba plānu. Komiteju vadītāji tagad neatbild par to, kas ir nolemts. Mēs tagad «dzenam» politiku, bet es domāju, ka lauku pagastos ir jāstrādā saimnieciski. Viens no mūsu kandidātiem izteicās – kāpēc grib būvēt baseinu, bet nevar pat ierīkot pilsētā peldvietas? Pirms gadiem diviem projektā kaut ko sagādāja – soliņus, tualetes. Tā arī viss guļ nātrēs. Visbēdīgāk ir ar baseinu, īpaši klausoties, ka Pasvalē nevar savilkt galus. Mēs esam par baseinu, taču vispirms jāsakārto pilsētas un pagastu ielas un iekšpagalmi. Baseina būvi varētu atlikt. Tranzīta jomā arī būs kardināla rīcība – cauri Bauskai par velti nebrauks, sestdienās un svētdienās tranzīta auto te nebūs.Kas būtu darāms, lai sāktos rosība industriālajā un loģistikas parkā?Raitis Ābelnieks: – Visu uzņēmējdarbības atbalstu nevajag virzīt tikai šī parka attīstībai. Savulaik bija doma, ka tur atradīsies lieli uzņēmumi, bija iecere būvēt akmensvates rūpnīcu, bet krīze radīja korekcijas. Mums pārmetīs līdzekļu izšķērdēšanu, ja pašvaldības naudu ieguldīsim tajā vidē, uztaisīsim komunikācijas un neviens nepieteiksies. Uzņēmējdarbību var veicināt citādi – ar nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanu, ja uzņēmējs rada jaunas darba vietas, ja sakārto teritoriju līdzās uzņēmumam.Aija Spriņķe: – Ieguldījumi, lai sakārtotu komunikācijas šajā parkā, ir milzīgi. Piekrītu, nevar ieguldīt milzīgas summas, sakārtot perfektu vidi un tad gadiem gaidīt, kad būs investors. Jāsāk no otra gala – jāmeklē investors, jānoslēdz vienošanās, tad var būvēt komunikācijas un sakārtot teritoriju. Vajadzētu pilnveidot Bauskas novada mājaslapu, sagatavot karti investoriem ar teritorijām, kurām piesaistīt uzņēmējus.Uldis Kolužs: – Viens no svarīgākajiem jautājumiem – meklēt iespējas piesaistīt investorus. Pirms tam jāizbūvē ceļu pieslēgums no šī parka pie A7, lai transports nešķērsotu pilsētu. Bezmērķīgi naudu ieguldīt nevar. Svarīgi izveidot novada mājaslapu, kurā potenciālajam investoram pieejama visa interesējošā informācija.Mārtiņš Ruža: – Es skatos ļoti skeptiski uz šo parku. Ideja tapa «treknajos gados», kad visi būvēja un mums arī vajadzēja – ķeksīša pēc, bez ekonomiska pamatojuma, bez loģiska secinājuma. Bet mums ir neatrisināti sociālie jautājumi. Ko piedāvāt rūpnīcas darbiniekiem? Mums nav slimnīcas. Kā gādāt par viņu veselību? Mums ir briesmīga autobusu satiksme ar Rīgu, mums ir noslogota A7 maģistrāle. Mums nav kvalificēta darbaspēka.Alvis Feldmanis: – Viss sākas ar infrastruktūru, ar ceļu un visu pārējo. Ja nebūtu pie Ķekavas tāda parka, tad varbūt te viss jau būtu. Protams, mums vajag šo ideju aktualizēt, bet, kā to panākt, grūti teikt. Uzņēmējdarbības vidi var uzlabot ar nodokļu atlaidēm. Arī zemniekiem jābūt atlaidēm, jo ne visiem ir lieli, skaisti lauki. Ir pīļu dīķi pa vidu un grāvji, un krūmi, tādēļ zemes nodoklis ir jāsamazina. Saistošajos noteikumos jāieraksta vai kur citur, bet iepirkumos priekšrokai jābūt vietējiem uzņēmējiem.Kāds ir jūsu viedoklis par valsts ceļu pārņemšanu pašvaldības pārziņā?Raitis Ābelnieks: – Bez naudas nekādā gadījumā nevar pārņemt, jo valsts ceļu tīkls ir tik sazarots, garums ir liels, ka tas «noēstu» visu novada budžetu. Protams, ceļu būvei un uzturēšanai firmas mums nav, jāpērk ārpakalpojums.Aija Spriņķe: – Novadā pašvaldības ceļu garums ir pāri par 500 kilometru, kopējais ceļu garums ir tuvu 900 kilometriem. Pārņemt šos ceļus var tikai tad, ja valsts piedāvā konkrētu finansējumu, nevis to mērķdotācijas apjomu, kāds ir tagad un kas turklāt katru gadu samazinās. Pašlaik izmaksas ir vidēji 450 latu uz vienu kilometru, kas ir daudz par maz. Ja valsts dotu apmēram 700 latu kilometra uzturēšanai, tad par šo jautājumu varētu runāt.Uldis Kolužs: – Ceļus var pārņemt tikai ar finansējumu. Ņemot vērā pašreizējo ceļu stāvokli, mēs būtu pret to pārņemšanu. Tuvākā laikā ne valstij, ne pašvaldībām naudas ceļu kvalitatīvai sakārtošanai nebūs.Mārtiņš Ruža: – Noteikti esam pret pārņemšanu. Runājām ar akciju sabiedrības «Latvijas Valsts ceļi» Bauskas nodaļas vadītāju. Viņš skaidroja, ka ar pašreizējo finansējuma sistēmu ceļus nevar pārņemt.Alvis Feldmanis: – Kāpēc Iecavā A7 ceļš ir nodots valsts pārziņā un ir sakārtots, bet Bauskā tā uzturēšanu finansē pašvaldība? Šis posms pilsētā ir jānodod valstij. Par valsts ceļu pārņemšanu laukos mums ir priekšlikums. Novadā ir trīs lielākas apdzīvotas vietas – Strēlnieki, Jaunsaule un Brunava –, uz kurām nevar aizbraukt pa asfaltu. Šos posmus varētu pārņemt pašvaldība ar valsts atvēlēto finansējumu, ņemtu kredītu un ceļus asfaltētu. Arī pārsimt metru līdz Ozolainei un posmu līdz Dāviņiem varētu pārņemt un asfaltēt. Tad atdosim tos atkal valstij, lai tā uztur.Kā paaugstināt izglītības kvalitāti novada mācību iestādēs? Vai paredzat skolu slēgšanu?Raitis Ābelnieks: – Nepieciešama datortehnikas modernizācija visās skolās, jo situācija nav vienāda. Vienmēr esmu aizstāvējis lauku skolas, jo tās ir arī kultūras un sociālais centrs. Tās piesaista apdzīvotai vietai vecākus ar bērniem. Mums bija problemātiska Mežotnes internātvidusskola, taču tika pieņemts lēmums to saglabāt. Tagad visiem spēkiem jāstrādā, lai skolu uzturētu un attīstītu. Tiek ieviestas profesionālās izglītības programmas. Sākumā tie būs metinātāji un aprūpētāji.Aija Spriņķe: – Skolu tīkls jāsaglabā, īpaši lauku teritorijā. Izglītības kvalitāte – tā ir izglītības pieejamība un dažādošana, ņemot vērā skolēnu vajadzības. Tikai individuāla pieeja var veicināt zināšanu paaugstināšanos. Jāstrādā, lai attīstītu izglītības iestādes, uzlabotu to materiāli tehnisko nodrošinājumu. Programmā neesam iekļāvuši baseina celtniecību, kas ir ekskluzīva lieta. Prioritātei jābūt energoefektivitātes palielināšanai skolās, jo novadā tikai trīs skolas ir siltinātas.Uldis Kolužs: – Esam par to, lai visiem vienlīdzīgi būtu pieejama labas kvalitātes izglītība. Veidojot skolu optimizācijas plānus, jautājuma zīme par pastāvēšanu joprojām dažām skolām palikusi. Mēs esam par šī plāna saprātīgu īstenošanu. Pamatjautājums ir jāizšķir speciālistiem, jaunajai izglītības nodaļai. Uzvaras vidusskolā problemātisks ir vidusskolas posms. Tuvākajos gados tā varētu kļūt par labu pamatskolu. Situācija ir jāvēro, jāizvērtē, jāatrod labākais risinājums. Esam par internātskolas saglabāšanu Mežotnē, bet tur vēl ļoti daudz jautājumu jāatrisina.Mārtiņš Ruža: – Atbalstīsim jau iesākto sekmīgo skolēnu prēmēšanu. Pašvaldībai vajadzīgs dzīvokļu fonds jauno pedagogu piesaistei. Bauskā būtu vajadzīga nopietnas augstskolas filiāle. Jāsaglabā lauku skolas.Alvis Feldmanis: – Esam kategoriski pret slēgšanu. Mežgaļu pamatskolu neslēgsim, kamēr būs vismaz viens bērns vairāk nekā skolotāji. Ļoti daudz bērnu klīst apkārt, nemācās. Pašvaldības uzdevums ir nodrošināt skolas saimniecisko darbību. Ja viss būs kārtībā, būs augstāka izglītības kvalitāte.Kā būtu jāattīsta pārnovadu sadarbība?Raitis Ābelnieks: – Ar bijušā Bauskas rajona novadiem mums ir sadarbības līgumi Būvvaldē, ar Rundāli ir kopīgs izglītības darbs. Starptautiska sadarbība veidojas, īstenojot Eiropas Savienības projektus, tas galvenokārt ir ar Lietuvu. Šie darbi turpināsies. Ar sadarbības pilsētām nāksies domāt par saturīgāku kultūras programmu apmaiņu.Aija Spriņķe: – Sadarbība ar bijušā rajona novadiem ir laba. Izglītībā līdztekus Rundālei palielinās sadarbība ar Iecavu. Esmu runājusi ar izglītības darbiniekiem Vecumniekos, Iecavā, viņi nodalīšanos pa novadiem uzskata par lielu kļūdu, kas jālabo, arī kultūrā. Šo sadarbību vēršot plašumā, ieguvēji būtu visi novadi. 2012. gadā bija iecere izveidot, iesaistot sadarbības partnerus no Lietuvas, četriem novadiem vienotu biznesa atbalsta institūciju. Tas būtu biznesa ideju inkubators, kāda cita institūcija. Pirms gada Ripinā Polijā pilsētas mērs aicināja Bauskas pašvaldību sadarbībai biznesa un uzņēmējdarbības jomā.Uldis Kolužs: – Joprojām ir kontakti starp Bauskas, Iecavas un Vecumnieku skolotājiem. Palīdzības un sadarbības izvēršanai trūkst līgumisko saistību. Ceru, ka bijušā rajona robežās šī sadarbība atjaunosies.Mārtiņš Ruža: – Pievienojos iepriekš teiktajam, ka sadarbība bijušā rajona robežās jāturpina un jāizvērš. Mums ir labs piemērs tūrisma jomā. Ja izdosies aktualizēt jautājumu par bērnu terapijas nodaļas atjaunošanu Bauskā, tā īstenošanā varētu sadarboties ar Vecumnieku un Rundāles pašvaldību. Sadarbībā ar sadraudzības pilsētām daudz aktīvāk jāiesaista uzņēmēji, jāizveido kontaktbirža. Šaubos, vai ir nepieciešama sadraudzības pilsēta Gruzijā. Tā vietā varētu sadarboties ar lietuviešiem upju aizsardzībā, jautājumos par cūku kompleksu celtniecību.Alvis Feldmanis: – Viss ir atkarīgs no novada vadības, kā viņi aicina sadarboties kaimiņu novadus. Līdzšinējā pieredzē ir arī negatīvi piemēri. Man nepatika, kā kopīgi ar Rundāles novadu īstenota tilta pār Lielupi Mežotnē atjaunošana. Tur vajadzēja normālu tiltu, kaut vai trosēs iekārtu, lai tas kalpotu visu gadu. Tagad ir vairāk problēmu nekā ieguvumu. Mums laikam nav izdevies izraudzīties Bauskas Kultūras centra īsto vadītāju. Šajā jomā neko daudz nevaram gaidīt.Kā uzlabot komunikāciju starp novada domi un iedzīvotājiem?Raitis Ābelnieks: – Iepriekšējā pieredze nebija laba, īpaši sabiedrisko attiecību joma. Ideja par deputātu pieņemšanas laikiem izrādījās slikta, iedzīvotāji to neizmantoja. Vajag organizēt ne tikai publiskas apspriešanas par lieliem būvobjektiem, bet aptaujas par šķietami ikdienišķām, tomēr daļai iedzīvotāju svarīgām lietām.Aija Spriņķe: – Esam paredzējuši nozīmīgus uzlabojumus komunikācijā ne tikai ar iedzīvotājiem, bet arī administrācijas speciālistu vidū. Iedzīvotāji ir ļoti neapmierināti, jo atbildes uz iesniegumiem nesaņem, tie pat netiek reģistrēti. Ir jāveido saziņas vietne pašvaldības mājaslapā, kur iedzīvotāji ierakstītu jautājumus un deputāti ātri sniegtu atbildes.Uldis Kolužs: – Šis jautājums ir kardināli jāmaina. Pašreizējā informācijas apmaiņa absolūti nav pieņemama. Netiek skaidroti veiktie darbi, nav atbilžu pat uz iesniegumiem. Kā var nereaģēt uz tūkstoš iedzīvotāju parakstītu vēstuli? Kardināli jāuzlabo sadarbība, jāveic skaidrojošais darbs ar uzņēmējiem. Ceram uz topošo mājaslapu.Mārtiņš Ruža: – Nesaprotu, kāpēc četros gados nav izveidota moderna mājaslapa. Jaunajā versijā jābūt iespējai pierakstīties uz jaunumu saņemšanu savā e-pastā, viedtālrunī. Jādomā vairāk par novada publicitāti, atbalstot lielus pasākumus, cenšoties organizēt jaunus. Deputātiem laiku pa laikam jādodas uz skolām, pagastu pārvaldēm, jātiekas ar cilvēkiem, nevajag rīkot sapulces, uz kurām neviens neatnāk. Varētu organizēt preses konferences, kuras apmeklē ikviens interesents. Deputātiem būtu jāraksta blogi «Bauskas Dzīvē».Alvis Feldmanis: – Novada vadībai un administrācijai nevajag sēdēt kabinetos, jābrauc pie iedzīvotājiem, uz pagastiem. Sabiedriskās attiecības un komunikācija mums ir ļoti slikta. Draugs drauga, rads rada galā – rezultāta nav. UZZIŅAIBauskas novada kandidātu statistikaKandidātu skaits: 17 deputātu vietām pieteikušies 118 kandidātu.Reģistrēti seši saraksti.Dzimums: vīrieši – 60 (50,85%); sievietes – 59 (49,15%);Vidējais vecums: 44,5 gadi;Jaunākais kandidāts – 21 gads; Vecākais kandidāts – 77 gadi;Tautība: 105 latvieši, viens rumānis, vācietis, baltkrievs, ukrainis, krievs, lietuvietis. Septiņiem tautība nav norādīta.Dati: cvk.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vienam krēslam seši pretendenti

Kategorijas