Pesticīdu liegums – neizsvērts?

2013. gada 29. maijs 00:00

Eiropas Komisijas (EK) ieteikums divus gadus aizliegt graudu kodināšanā lietot neonikotinoīdus raisījis karstus strīdus starp lielajiem graudu un tehnisko kultūru audzētājiem un biškopjiem.Lieguma iemesls ir pēdējos gados novērotā bišu bojāeja, kurā tiek vainoti pesticīdi. Diskusijā līdz šim katra puse saglabā savu nostāju, liekot secināt, ka īsti nav kārtībā produktīva komunikācija starp lauksaimniecības nozares dalībniekiem.Papildu miglošanaBauskas novada Mežotnes pagasta graudu un rapšu audzēšanas saimniecības «Vismaņi» īpašnieks Ziedonis Vismanis «Bauskas Dzīvei» pauž: «Jautājums – ko ar šo liegumu grib panākt? Neesmu zinātnieks un nevaru spriest, vai konkrētā kodne ir tā kaitīgākā, taču jāsaprot, kādas sekas izraisīs aizliegums.»Kā skaidro laukkopis, ar neonikotinoīdiem apstrādātās sēklas un to asnus spradži neēd, bet, ja viela tiks aizliegta, atkarībā no tā, cik sauss ir pavasaris, spradžu izdzīšanai sējumus vajadzēs miglot ar pesticīdiem. Iztikt bez tā nevarot, jo spradži ražai var nodarīt nelabojamu kaitējumu.«Nākamais solis ir modificētās sēklas, no kā Latvija līdz šim izvairījusies,» teic Z. Vismanis. Turklāt līdzšinējā prakse atstājot mazākas ķimikāliju pēdas ražā, proti, neonikotinoīdi līdz graudu novākšanai jau ir izdalījušies. Savukārt papildu miglojuma paliekas saglabātos ilgāk.Cienīt citam cituMežotnes zemniekam radies iespaids, ka liegumu Eiropas institūcijās izlobējusi šaura interešu grupa, lai arī spiediens bijis spēcīgs. Viņaprāt, izņemot pāris atsevišķus, plaši apspriestus gadījumus, mūsu novados un Latvijā kopumā graudu audzētāji stingri ievēro biškopju intereses, vienmēr laikus brīdinot dravniekus par plānoto lauku miglošanu, kad bitēm nebūtu vēlams tajos vākt nektāru.«Bauskas Dzīve» pērnvasar aprakstīja gadījumu, kad «Vismaņu» saimnieki vairākas dienas aizkavēja plānoto rapšu lauku apstrādi, kamēr atrada bitenieku, kurš pie tiem bez brīdinājuma bija novietojis ap 20 stropu. Iecavas novada biškope Ruta Āboliņa novērojusi, ka bitēm pašām ir savs prāts, proti, viņas dravai tuvējos rapšu laukos pat pilnziedā bites pērn nav gājušas. Saimniece mēģinājusi noskaidrot, kāpēc tā, taču tas līdz galam nav izdevies.Sliktāks rezultātsSavukārt Latvijas Biškopības biedrības (LBB) Bauskas nodaļas vadītājs Oskars Spalis uzsver – neonikotinoīdi nav kaitīgi tikai bitēm, bet visiem kukaiņiem, abiniekiem un citām dzīvām radībām, kas mīt laukos.«Bite ir tikai indikators, ka kaut kas nav kārtībā,» saka pieredzējušais dravnieks, norādot – gan graudu kultūrām, gan rapšiem raža būs mazāka, ja bites un citi kukaiņi tās neapputeksnēs.Informācija par plānoto liegumu raisīja negatīvu reakciju no lielo graudkopju intereses pārstāvošās biedrības «Zemnieku saeima» (ZSA), pēc kuras LBB paziņoja par izstāšanos no šīs organizācijas. Maijā ZSA sarīkoja pieredzes apmaiņas braucienu uz Vāciju, lai iepazītos ar biškopju un laukkopju sadarbību.Secinājumi dažādiPubliskotie secinājumi no brauciena dalībniekiem – ZSA un LBB pārstāvjiem – sakrīt punktā, ka Vācijas dažādu jomu lauksaimnieku savstarpējā sadarbība ir daudz labāka nekā Latvijā. Apmeklētajā saimniecībā piecu gadu laikā nav bijis neviena bišu bojāejas gadījuma pesticīdu dēļ.ZSA norāda, ka Vācijas modelī gan biškopji, gan rapšu audzētāji ir ieguvēji. Bites rapšu laukā saražo 40 – 50 kg medus, savukārt četras bišu saimes vienā hektārā rapšu palīdz lauksaimniekam iegūt papildus vienu tonnu ražas.Savukārt LBB braucienu novērtējuši kā vienas firmas reklāmas kampaņu. Biedrības konsultante veterinārārste Ineta Eglīte atzina, ka Vācijā kontrole no atbildīgo dienestu puses ir stingra un arī personīgās atbildības līmenis, lietojot insekticīdus, ir ļoti augsts, bet «Latvijā vēl ir jāmācās būt atbildīgiem citam pret citu un vidi, kurā dzīvojam». Speciāliste piekrīt, ka neonikotinoīdu grupas insekticīdi ir solis uz priekšu lauksaimniecības attīstībā, taču tie «ir un paliek kukaiņu inde», tāpēc to ietekme uz bitēm, vidi un cilvēkiem jāsamazina.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pesticīdu liegums – neizsvērts?

Kategorijas