Iepazīst un pilnveido parku

2013. gada 31. maijs 00:00

Agrākā Iecavas muižas apstādījumu kompleksa jeb Grāfa parka mainīgo seju interesenti varēja iepazīt Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkas rīkotā prezentācijas pasākumā un pastaigas ekskursijā.Parka pārmaiņas laika gaitā kopš 70. gadiem raksturoja pieredzes bagātā dārzkope un iepriekšējā pašvaldības dārzniece Daina Rudzīte, atklājot stādījumu maiņu un attīstību.Palīdzīgas rokasDaina atzīst, ka bez čakliem talciniekiem pati galā nebūtu tikusi. Viņa pierakstos fiksējusi gan paveiktos darbus, gan darītāju vārdus. Tagad radusies ideja vēsturiskās piezīmes saglabāt digitāli, lai informācija būtu pastāvīgi pieejama ikvienam meklētājam.Senos laikos pie muižas tika izveidots ainavu parks grāfam un viņa ģimenei. To nepļāva tik bieži kā patlaban, bet tajā vāca savdabīgus, arī retus kokus. Kopumā tā veidols bijis dabiskāks. Tagad parks ir atpūtas zona, tas pilda citu funkciju, tāpēc izskatās un tiek aprūpēts citādi, skaidro D. Rudzīte, piebilstot, ka, viņasprāt, te nebūtu vajadzīgi nekādi papildu stādījumi. Parku maina dažādi faktori, arī klimata izmaiņas, piemēram, ošiem mūsu platuma grādi, šķiet, vairs nav piemēroti, jo tie daudz slimo, secina speciāliste.Sakopt ar prātuPasākuma apmeklētāja Santa Vītiņa «Bauskas Dzīvei» atklāj, ka viņu interesē Iecavas vēsture, un parkam tajā ir nozīmīga vieta: «Prieks, ka iecavniekiem ir savs parks, vieta, kur atnākt zaļumos, un prieks, ka šī vieta ir sakopta. Vienīgi vajadzētu sakārtot parka perimetru – privātmāju dārzus un tām piegulošās teritorijas. No privātās apbūves radītajām sekām parks vietām cieš. Vajadzētu pievērsties muižas veļas mājas atjaunošanai.» Jau rakstīts, ka senā ēka ir daļa no bijušā muižas apbūves kompleksa, un Iecavas upes ielokā straume tās pamatus drupina ar katru gadu vairāk. Taču māja pieder privātīpašniekam, tāpēc uzturēšana nav pašvaldības ziņā, uzsver D. Rudzīte.Parku regulāri kopjot un atjaunojot, tas ir sasniedzis augstu līmeni, vērtē dārzniece. Viņasprāt, tagad nevajadzētu koncentrēties uz jauniem plāniem un lielām pārmaiņām, bet gan pēc labākās sirdsapziņas saglabāt un kopt to, kas ir pieejams. «Parkam jāpaliek tādam, kāds tas iecerēts sākotnēji, – ar zālājiem, ainaviskiem stādījumiem, plašu zaļo zonu. Jākopj koki – jāizlasa vecie, nokaltušie zari, jāizzāģē vecie koki, kuri var gāzties, jāretina sabiezinājumi,» uzskaita dārzkope.Saudzējama teritorijaLai arī šķiet, ka sakopt parku nav nekas sarežģīts, D. Rudzīte uzsver: «Lielos parkos, kuri ir dabas aizsardzības objekti, uz savu galvu neko darīt nedrīkst. Ir nepieciešams paredzēto uzdevumu plāns, pēc kura darba gaitā jāvadās.»Tam piekrīt tagadējā pašvaldības dārzniece, D. Rudzītes darba turpinātāja Sarmīte Avota: «Iecavas parks ir jau vecs, tas pamazām jāatjauno, jo koki iet bojā. Taču visi papildinājumi un pārmaiņas jāsaskaņo ar Vides dienestu, kultūras pieminekļu ekspertiem, jo, līdzīgi Mežotnes parkam, šis ir aizsargājams vēsturisks objekts.»S. Avotas plānos ir Iecavas parkam piešķirt papildu vērtību, lai vairāk iegūtu gan vietējie dabas mīļotāji, gan tūristi. Viņa vērtē, ka koki izaug divu triju cilvēka mūžu laikā, tāpēc ilgi vilcināties ar parka stādījumu atjaunošanu nedrīkst.Ar kokiem jāsadzīvo«Iecavas parkā liela stādīšana, ja nav neiespējama, tad sarežģīta noteikti,» vērtē D. Rudzīte, «viss aug un balstās uz dolomīta. Stādot kokus, ilgs laiks nepieciešams, lai izraktu bedri vien. Ozoliem vispār nepatīk, ka tiem ko blakus stāda, un vecajiem kokiem ne vienmēr patīk dolomītā augt.»S. Avotai jau ir atjaunošanas plāni. Iegādājoties Salaspils botāniskajā dārzā stādus Dievdārziņam, dāvanā saņemti koki un krūmi no dendrologa, kurš savulaik pētījis Iecavas parku. «Atvestos pīlādžus, ozolus, bērzus un lazdas pagaidām pierakām,» atklāj S. Avota, «kad pabeigsim steidzamākos pavasara darbus, kopā ar Dainu kā konsultanti izstaigāsim parku, noteiksim, kuras augu grupas jāatjauno.»Dārzniecei ir iecere pie kokiem un krūmiem pielikt plāksnītes ar nosaukumiem, lai vietējie apmeklētāji un viesi zinātu un novērtētu parka stādījumu bagātību. Turpmāk iecerēts parkā apsekot kokus, izveidot dendroloģisko plānu un sagatavot projektu celiņu tīklam. «Iecavas parks paliks ainavisks veidojums,» apstiprina S. Avota, piebilstot, ka jebkurš novadā nozāģēts koks viņas pārziņā tiek aizvietots ar citu. Piemēram, ja kādu māju noēno pārāk liels koks, to atļauj nozāģēt, bet nākotnei citu koku iestāda piemērotākā vietā, kur tas augot cilvēkiem netraucēs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iepazīst un pilnveido parku

Kategorijas