Mežotnē diskutēs par kultūras mantojumu Daugavas un Lielupes apkārtnē

Šodien Eiropas kultūras mantojuma dienu laikā Mežotnes pilī plkst.15 notiks diskusija "Daugava un Lielupe - kultūras mantojuma ceļi", kā arī paredzēta iepazīšanās ar Mežotnes senvietas kompleksu un Mežotnes pilskalna vaļņa rekonstrukciju.Rundāles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Kociņa aģentūru LETA informēja, ka diskusijā Mežotnes pilī piedalīsies kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende(VL-TB/LNNK), Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektors Staņislavs Šķesters (ZZS), Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova. Savukārt Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis stāstīs par kanālu un strūklaku rekonstrukciju Rundāles pils ansamblī. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Zemgales reģionālās nodaļas inspektore Mārīte Putniņa uzstāsies ar prezentāciju "Zemgales un Sēlijas kultūras mantojums". Par gājēju tiltu pār Lielupi Mežotnē un jaunām iespējām tūrisma attīstībā stāstīs Mežotnes pils direktore Guna Preimane. Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris iepazīstinās ar Kokneses pilsdrupu konservācijas norisi. Par Jelgavas kultūras mantojuma saglabāšanu stāstīs Jelgavas reģionālā tūrisma centra vadītāja Anda Iļjina. Diskusijā piedalīsies arī speciālisti no Rundāles un Dobeles novada pašvaldībām, Jēkabpils un Jelgavas pilsētas pašvaldībām. Plkst.17 paredzēta iepazīšanās ar Mežotnes senvietas kompleksu un Mežotnes pilskalna vaļņa rekonstrukciju, kas īstenota Latvijas-Lietuvas pārrobežas sadarbības projekta gaitā. Mežotnes pilskalnā plkst.17.30 notiks biedrību "Kāvi" un "Upmale" vēsturiskās rekonstrukcijas demonstrējumi. Mežotnes pilskalns ir bijis viens no lielākajiem seno zemgaļu nocietinājumiem. 1939.-1942.gadā arheoloģisko izrakumu rezultātā vēsturiskais Mežotnes pilskalna lielais aizsardzības valnis tika noārdīts un izraktā zeme izbērta vairākās kaudzēs pilskalna plakanumā, iepriekš skaidroja Kociņa. Kā ziņots, Mežotnes pilskalna vaļņa rekonstrukcijas projekta īstenošana tika sākta šā gada 25.maijā. Latvijā šāda veida darbi pie arheoloģiskā pārrakuma aizbēršanas tiek veikti pirmo reizi. Kopējās projekta izmaksas Rundāles novadā ir 88 360 lati. Viena no aktivitātēm, kas tika īstenota projektā Rundāles novadā, ir Mežotnes pilskalna lielā aizsardzības vaļņa arheoloģiskā pārrakuma aizbēršana, tādējādi atjaunojot vēsturisko lielā aizsardzības vaļņa līniju un novēršot pilskalna vaļņa pārrakuma turpmāko eroziju. Izsludinātajā iepirkumā par Mežotnes pilskalna arheoloģiskā pārrakuma aizbēršanu par uzvarētāju atzīta firma SIA "Šons" ar kopējo līguma summu 35 150 latu. Diemžēl Mežotnes pilskalna ziemeļu ieeja un otrais pārrakums šī projekta gaitā netiks sakārtots. Tam tiks meklētas papildu finansēšanas iespējas, skaidroja Kociņa. Mežotnes pilskalna pārrakuma aizbēršanas projekta izstrādi ir veicis Lietuvas Kultūras ministrijas Nekustamo kultūras pieminekļu aizsardzības departamenta speciālists Jozs Lukošūns, kurš ir veidojis līdzīgas inženierkonstrukcijas erozijas vietu nostiprināšanai Lietuvas pilskalnos - "Krūminiai" pilskalnā Varenas rajonā (2008), "Mažieji žinenai" pilskalnā Jonavas rajonā (2005), "Punia" pilskalnā Alītas rajonā (2005) un citur, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālists un arheologs Juris Urtāns un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektore Mārīte Putniņa. Reizi gadā Eiropas 50 valstu iedzīvotāji svin kultūras mantojuma svētkus - Eiropas kultūras mantojuma dienas. Latvija šajā Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas iniciatīvā piedalās kopš 1995.gada, un šogad jau 17.reizi iespējams plašāk iepazīties ar nozīmīgiem mantojuma objektiem un piedalīties pasākumos. Apzinoties, cik liela vēsturiskā nozīme Eiropas un Latvijas attīstības gaitā ir bijusi jūras un iekšējiem ūdensceļiem kultūrā un iedzīvotāju saskarsmē ar pārējo pasauli, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija par 2012.gada Eiropas kultūras mantojuma dienu tēmu ir izvēlējusies "Baltijas jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu mantojums". Cilvēks jau no senatnes savu dzīves vietu ir izvēlējies ūdens tuvumā. Bez ūdens nav iespējama dzīvības pastāvēšana.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»