BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Visus 18 gadu vecumu sasniegušos pilsoņus bez viņu piekrišanas ieskaitīs bruņoto spēku rezervē

Ziņu aģentūra LETA
Latvijā un pasaulē

2007. gada 30. oktobris 12:46

1302
Visus 18 gadu vecumu sasniegušos pilsoņus bez viņu piekrišanas ieskaitīs bruņoto spēku rezervē

Turpmāk visi 18 gadu vecumu sasniegušie Latvijas pilsoņi - vīrieši - bez viņu piekrišanas tiks ieskaitīti bruņoto spēku rezervē, to paredz šodien Ministru kabinetā akceptētā rezerves karavīru un rezervistu iesaukšanas kārtība aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā.Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) padomnieks krīzes vadības un mobilizācijas jautājumos Juris Mačis, paveicot visu plānoto mobilizācijas un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personāla rezervju uzskaites jomā, Latvijā būs nodrošinātas pašaizsardzības spējas. Visiem 18 gadu vecumu sasniegušiem pilsoņiem būs svarīgi zināt: lai ieskaitītu viņus rezervē, viņu pašu klātbūtne nebūs nepieciešama, tas tiks izdarīts, izmantojot valstī esošo Iedzīvotāju reģistru, kur pieejami dati par visiem Latvijas iedzīvotājiem. Liela daļa pilsoņu, kas vecāki par 18 gadiem, jau Obligātā militārā dienesta likuma darbības laikā tika ņemti militārā dienesta uzskaitē, par viņiem esošos datus atliks vien precizēt. Tiek domāts arī par iespēju reģistrēties jeb precizēt savus datus, izmantojot speciālu interneta mājaslapu, kas tiks veidota, lai uzturētu abpusēju saikni ar rezervistiem. AM amatpersona prognozēja, ka tuvākā gada laikā reģistra izveide tika pabeigta, bet katru gadu datubāze būs jāpapildina ar jauniem pilsoņiem. Šodien pieņemtie noteikumi paredz, ka mobilizācijas gadījumā rezerves karavīrus un rezervistus par iesaukšanu aktīvajā dienestā informē, nosūtot pa pastu ierakstītā vēstulē vai izsniedzot personīgi pret parakstu mobilizācijas pavēsti. Mačis jau iepriekš solīja, ka neviens rezervists lieki netikšot traucēts. Rezervistu nepieciešamība būšot vien valsts galējas krīzes gadījumā, kad bruņotie spēki un rezerves karavīri vairs netiks galā ar esošo situāciju. Mačis smejot teica: "Nevienu rezervistu pie lielgabala neliksim." AM amatpersona cer, ka Latvijai šāds laiks nekad nebūs jāpiedzīvo, tomēr jābūt morāli un juridiski gataviem šādām krīzes situācijām. Mobilizācija ir izplānota rīcība, kā darboties valsts apdraudējuma gadījumā, lai neizveidotos haoss un valsts institūcijas varētu vadīt un organizēt pilsoņu rīcību un nodrošināt izdzīvošanai un aizsardzībai nepieciešamo infrastruktūru, tā nav paredzēta starptautisko operāciju nodrošināšanai. Paveicot visu plānoto mobilizācijas un NBS personāla rezervju uzskaites jomā, Latvijā būs nodrošinātas pašaizsardzības spējas, uzskata Mačis. Viņš uzsvēra, ka dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un Eiropas Savienībā būtiski izmainīja Latvijas ģeopolitisko stāvokli un ārējo drošības vidi. Iekļaujoties NATO, Latvija ieguva drošības garantijas, ko sniedz alianses kolektīvās aizsardzības sistēma. Proti, iespējamie militārie draudi vienai no NATO dalībvalstīm tiek uzskatīti par apdraudējumu visām alianses dalībvalstīm. Tādējādi valsts aizsardzība vairs nav tikai nacionāls uzdevums, un Latvija ir līdzatbildīga par starptautisko drošību un tās stiprināšanu. Tādēļ NBS tiek gatavoti ne tikai Latvijas teritorijas aizsardzībai, bet arī līdzdalībai starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās ārpus Latvijas. Dalība miera uzturēšanas misijās bija viens no svarīgākajiem iemesliem pārejai uz profesionālo armiju, pilnīgi atsakoties no obligātā militārā dienesta. Pēc iestāšanās NATO un atteikšanās no obligātā militārā dienesta tieši dalība misijās tiek uzskatīta par svarīgāko un sabiedrībai pamanāmāko NBS uzdevumu, jo, "ja gribam saņemt palīdzību no sabiedrotajiem, arī pašiem ir jāsniedz palīdzība citām valstīm". Taču Mačis vērsa uzmanību arī NBS uzdevumam miera laikā - uzturēt vienību kaujas gatavību, lai nepieciešamības gadījumā tās spētu aizsargāt Latvijas suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un sniegtu iedzīvotājiem atbalstu dabas katastrofu un citu ārkārtas situāciju laikā. Viens no bruņoto spēku kaujas gatavības elementiem ir to nodrošinājums ar militāri apmācītu personālu un materiāltehniskajiem līdzekļiem nepieciešamajā daudzumā. Lai izpildītu šo uzdevumu, vajadzīga mobilizācijas sistēma, kuras darbību nosaka Mobilizācijas likums un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi. Pirmsākumi mūsdienu bruņoto spēku sagatavošanai karam meklējami 19.gadsimta vidū. Kareivju rindu papildināšana ar savervētiem brīvprātīgajiem vairs nedeva vēlamo rezultātu, tādēļ tā laika valdības risinājumu rada karaklausības un mobilizācijas ieviešanā, izveidojot lielas armijas un maksimāli izmantojot valsts ekonomiku kara vajadzībām, pārdalot valsts rīcībā esošos resursus par labu bruņoto spēku sagatavošanai un aprīkošanai karam vai citām nacionāla mēroga ārkārtējām vai krīzes situācijām. Latvijā 30.gados arī bija izstrādāti mobilizācijas plāni, saskaņā ar kuriem nepieciešamības gadījumā varēja teorētiski mobilizēt 160 000 apmācītu rezervistu, tai skaitā 17 000 rezerves instruktoru un aptuveni 4 000 rezerves virsnieku. Tas kopā ar miera laika armiju deva 180 000 cilvēku. Praktiski gan plānoja mobilizēt līdz 135 000 cilvēku, jo trūka ieroču, lai ar tiem nodrošinātu lielāku skaitu. Mobilizācija bija jāveic trīs dienās, piecās dienās bija jāizvēršas 30 kilometru no austrumu robežas. Mūsdienās skaidrojums, kas ir mobilizācija, arī NATO valstīs, ir līdzīgs tam, kas bija jau 19.gadsimta otrajā pusē un 20.gadsimtā. Mačis skaidroja, ka tie ir pasākumi, ar kuru palīdzību bruņotos spēkus vai to daļu sagatavo karam vai citai valsts līmeņa ārkārtējai situācijai. Tie ietver personālsastāva sapulcināšanu un organizāciju, apgādes un materiālu nodrošinājumu aktīvajam karadienestam. 20.gadsimta 90.gadu sākumā - aukstā kara beigās, kad mazinājās globāla kara draudi, izzuda nepieciešamība veidot skaitliski lielus bruņotos spēkus. Daudzas valstis ir atteikušās no vispārējas karaklausības, bruņotie spēki tiek komplektēti no brīvprātīgajiem, kas iestājas profesionālajā militārajā dienestā. Tomēr neviena no šīm valstīm līdz šim nav atteikusies no mobilizācijas, tikai mainījies tās apmērs un ievērojami palielinājies plānotais laiks mobilizācijas pasākumu izpildei. Šajā jomā vērā ņemamus rezultātus ir sasniegušas daudzas Eiropas valstis, arī mūsu ziemeļu kaimiņi: zviedri, somi, norvēģi, uzsvēra AM amatpersona. Arī Latvijai ir aktuāls mobilizācijas jautājums, jāveido efektīva valsts pašaizsardzības sistēma, jo līdz Ziemeļatlantijas līguma 5.panta aktivizācijai jāspēj nodrošināt valsts pašaizsardzību, līdz tiek saņemta palīdzība no NATO. Būtiski ir tas, ka Ziemeļatlantijas līguma 5.pants attiecas tikai uz bruņotu uzbrukumu, bet neattiecas uz citiem valsts apdraudējuma gadījumiem, kas mūsdienās ir daudz aktuālāki par militārajiem draudiem. Tiesiskos un organizatoriskos pamatus NBS un valsts civilās aizsardzības sistēmas mobilizācijas sagatavošanai un īstenošanai, valsts institūciju, pašvaldību, Latvijā reģistrētu juridisko personu, kā arī fizisko personu pienākumus un atbildību mobilizācijas jautājumos nosaka Mobilizācijas likums. Atbilstoši jaunajai drošības situācijai Mobilizācijas likumā ir skaidrots arī termins "mobilizācija" - tie ir mērķtiecīgi plānoti un sagatavoti valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumi valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus. Līdz ar to šis termins vairs nevar asociēties ar aukstā kara laika izpratni par apdraudējumu. Tā kā valsts pašaizsardzības sistēmu veido trīs galvenie elementi - militārā aizsardzība (NBS), civilā aizsardzība un tautsaimniecība, arī Mobilizācijas likumā tiek reglamentēta visu šo trīs sastāvdaļu mobilizācija un darbības valsts apdraudējuma situācijā. Mačis atgādināja, ka ar Ministru kabineta 2006.gada 4.oktobra rīkojumu tika apstiprināta koncepcija par NBS rezervi. Šīs koncepcijas mērķis, ņemot vērā atteikšanos no obligātā militārā dienesta un bruņoto spēku komplektēšanu tikai ar profesionālā militārā dienesta karavīriem, ir noteikt pamatprincipus NBS rezervju sistēmas izveidei. Kamēr pastāvēja obligātais militārais dienests, ar rezerves karavīru un rezervistu uzskaiti nodarbojās AM pakļautībā esoša iestāde - Militārā dienesta iesaukšanas centrs, taču šīs iestādes galvenais uzdevums bija darbs ar iesaucamajiem: iesaucamo reģistrēšana, iesaukuma obligātajā militārajā dienestā nodrošināšana. Pēc atteikšanās no obligātā militārā dienesta iesaukšanas centrs tika likvidēts, bet rezerves uzskaites funkcija nodota Zemessardzei, jo tās bataljoni un rotu atbalsta punkti atrodas visos Latvija reģionos. Zemessardzē speciāli šim nolūkam tika izveidota Rezerves personāla uzskaites pārvalde, kur pārgāja strādāt daudzi pieredzējuši iesaukšanas centra darbinieki. Saskaņā ar Koncepciju par NBS rezervi aktīvajam dienestam derīgie Latvijas pilsoņi iedalāmi rezerves karavīros, kas dienestam rezervē tiek ieskaitīti pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta, un rezervistos. Rezervisti saskaņā ar likuma grozījumiem ir visi militārajam dienestam derīgi Latvijas pilsoņi, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu. Mačis informēja, ka sagatavoti grozījumi Militārā dienesta likumā, kas paredz, ka rezerves karavīri pilda dienestu rezervē - ievēro militārās uzskaites noteikumus, piedalās militārās mācībās, saglabā un pilnveido kaujas iemaņas un sagatavotību noteiktās militārās specialitātēs uzdevumu izpildei kara laikā kādā no NBS vienībām. Rezerves karavīru var iesaukt uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām NBS vienībās, kuru laikā viņš pilda aktīvo dienestu karavīra statusā, un mācību laiks tiek ieskaitīts viņa izdienas stāžā. Cilvēkiem, kas stājas profesionālajā militārajā dienestā, vajadzēs rēķināties, ka pēc atvaļināšanās no aktīvā dienesta viņiem būs jāturpina militārais dienests rezervē. Savukārt rezervisti ir reģistrēti un atrodas rezervē - miera laikā ievēro militārās uzskaites noteikumus, bet mobilizācijas gadījumā var tikt iesaukti aktīvajā dienestā. Nepieciešamo NBS rezervju lielumu iesaukšanai aktīvajā dienestā mobilizācijas izsludināšanas gadījumā (izņēmuma stāvokļa vai kara laikā) nosaka NBS mobilizācijas plāns. Mobilizācijas gadījumā aktīvajā dienestā NBS regulāro spēku vienībās, lai nodrošinātu to izvēršanu daļējā vai pilnā kaujas gatavībā, nevar iesaukt zemessargus, jo arī Zemessardzes vienībām valsts apdraudējuma gadījumā jābūt nokomplektētām ar personālu Zemessardzei noteikto uzdevumu izpildei. Latvijas pilsoņiem, atrodoties NBS rezervē, nebūs daudz pienākumu - paziņot Zemessardzes bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībai pēc savas dzīvesvietas par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, kā arī par dzīvesvietas maiņu, mobilizācijas gadījumā ierasties noteiktajā vietā un laikā, ierasties uz mācībām. Jau iepriekš tika minēts, ka nosacījums par militārajām mācībām būs attiecināms tikai uz rezerves karavīriem. Svarīgākie iemesli, kuru dēļ rezerves karavīru un rezervistu noņems no militārā dienesta uzskaites, ir aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšana, veselības stāvokļa pasliktināšanās vai pilsonības zaudēšana. Tomēr Mačis uzsvēra, ka viss minētais gan nenozīmējot, ka jau rīt liels daudzums Latvijas pilsoņu tiks atrauti no ierastām ikdienas gaitām un iesaukti uz militārajām mācībām, lai gatavotos karam vai katastrofu seku likvidēšanai.

Kategorijas

Kategorijas