Klaipa garoza maizes cepējiem par biezu

2007. gada 7. novembris 11:05

2298

Mūsu rajonā maizi cep SIA «Bauskas klēts» un SIA «Ega». Visu izejvielu un enerģijas cenu kāpums, kā arī darbinieku, īpaši vīriešu, trūkums ražošanā ir nopietns pārbaudījums maizniekiem. «Paliekam, kur esam. Kamēr vien būs, kas strādā, cepsim maizi kā līdz šim, bet sortimenta paplašināšanu pagaidām nesolām,» saka sabiedrības «Bauskas klēts» ceptuves vadītāja Antra Kleinovska. 2. novembrī viņa piedalījās Maiznieku biedrības kopsapulcē, kur tikās ar kolēģiem no citām ceptuvēm. Šī ziema nebūs viegla, spriež maizes ražotāji. «Graudu cenu jūt visi, ap 165 lati par tonnu. Mūsu uzņēmumam ir miltu, graudu krājumi, tāpēc vismaz šogad savu vietu tirgū noturēsim. Tāpat kā līdz šim lielveikalos mūsu maizes nebūs, tā ir pašnāvība mazajiem ražotājiem. Pagaidām gan jāatliek plānotais ieguldījums attīstībā, kas ar jaunajām iekārtām strādās - darbaspēka resursi Latvijā izsīkst ar katru dienu,» saka Rolands Vinogradovs, SIA «Bauskas klēts» direktors. Maizes patēriņš samazinās, tāpēc cepēju uzdevums nav palielināt ražošanas apjomu. Visu nosaka pircējs, piemēram, ķimeņu baltmaize nav ieguvusi interesi, tāpēc to neražos. «Nav jēgas cept tik, cik nevar pārdot. Nerealizēto maizi pārstrādājam sausiņos un rīvmaizē, tomēr tie ir zaudējumi,» spriež Antra Kleinovska. Kritums ir visiem mazajiem maizniekiem, tikai lielie to nejūt. SIA «Ega» valdes priekšsēdētājs Egons Purens: «Ja būtu, kas pērk un labi maksā, pārdotu abas ceptuves - Pācē un Gailīšos. Tajās ieguldīts daudz, maizei ir laba kvalitāte, tāpēc strādājam. Zaudējumu nav, bet peļņas arī nav. Mūsu ieguvums ir tas, ka savu produkciju tirgojam savos veikalos. Šonedēļ rēķināšu visiem algas, tad redzēsim, kas rādās.» Bauskas 2. vidusskolā oktobrī notika Maizes diena, kurā SIA «Bauskas klēts» piedāvāja nogaršot savus ražojumus. «Bērni bija ļoti gatavojušies, notika konkurss, stāstīju, ar ko maize ir vērtīgāka, ka tajā ir vitamīni, balastvielas, piemēram, salīdzinot ar čipsiem, našķiem. 9. novembrī šāda Maizes diena notiks Vecsaules pamatskolā,» stāsta Antra Kleinovska. Oktobra beigās maizes ražošanu pārtraukusi viena no vecākajām ceptuvēm - akciju sabiedrība «Vidzemes maiznīca». Tai ir lielas ražošanas telpas Rīgā, ko skar gan nekustamā īpašuma nodokļa kāpums, gan prāvas uzturēšanas izmaksas. No janvāra nestrādās SIA «Ratiko» ceptuve Limbažos. Šī maiznīca cer līdz 2008. gada 1. jūlijam veikt reorganizāciju, izveidojot pavisam nelielu ražotni. Tās ir sekas pieaugošajām izejvielu un ražošanas izmaksām, tāpēc maizes ražošana kļuvusi nerentabla. Vairāki ražotāji, tostarp «Ž. Lagzdiņa maizes fabrika», «Zelta kliņģeris», «Zelta dona», pārtraukuši maizes ražošanu, informē laikraksts «Dienas Bizness». Pēc Latvijas Maiznieku biedrības (LMB) datiem, darbu pārtraucis arī Jēkabpils maizes kombināts. Patlaban LMB apvieno 32 maizes ceptuves, kas aizņem vairāk nekā 80 procentu Latvijas maizes tirgus, šādas ziņas sniedz LMB vadītājs Valdis Circenis. Patlaban ražošana koncentrējas trīs lielo cepēju - a/s «Hanzas maiznīcas», SIA «Fazer maiznīcas» (īpašnieki Somijas uzņēmēji) un a/s «Maiznīca Dinella» - rokās. Mazo un vidējo uzņēmumu daļa arvien samazinās, bet pircēji zaudē iespēju izvēlēties.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Klaipa garoza maizes cepējiem par biezu

Kategorijas