Latvija svin svētkus

2007. gada 18. novembris 12:15

1148

Svētdien visā valstī notiek dažādi pasākumi par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 89.gadadienai. Visās Latvijā baznīcās tiek noturēti šiem svētkiem pa godu rīkoti dievkalpojumi, notiek koncerti, bet galvenās Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītās norises ar valsts augstāko amatpersonu piedalīšanos paredzētas Rīgā. Bauskā par godu šiem svētkiem pasākumi rīkoti iepriekšējās dienās. Šodien pulksten 16 Bauskas Tautas namā interesenti varēs noklausīties Normunda Rutuļa koncertu, bet pulksten 21 viesnīca «Day & Night Hotel Bauska» aicina visus uz svētku salūtu. Jāatzīmē, ka šogad Bauskas pašvaldība svētku uguņošanai līdzekļus nav atvēlējusi, tāpēc atzinīgi vērtējama viesnīcas iniciatīva. Pirms 89 gadiem, 1918.gada 18.novembrī pulksten 16 tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī tika proklamēta Latvijas Republika. Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka "Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata". 1918.gadā pēc Brestļitovskas līguma parakstīšanas starp padomju Krieviju un Vāciju visu Latvijas teritoriju okupēja vācu karaspēks. 1917.gada septembrī latviešu politisko partiju vadītāji nodibināja kopēju organizāciju - Demokrātisko bloku. Otra politiskā organizācija bija Latvijas Pagaidu nacionālā padome, kurā ietilpa lielākā politiskā partija - Latvijas Zemnieku savienība. Neatkarīgās Latvijas valsts proklamēšanas tiešais impulss bija Vācijas impērijas sabrukums. 1918.gada 9.novembrī Vācijā izcēlās revolūcija, un ķeizars aizbēga uz Holandi. 11.novembrī Vācija parakstīja pamiera noteikumus, un šajā pašā dienā Anglijas ārlietu ministrs lords Artūrs Balfūrs raksta vēstulē Latviešu Pagaidu nacionālās padomes Ārlietu nodaļas vadītājam Zigfrīdam Meierovicam: "Viņa Majestātes valdība ir raudzījusies ar visdziļāko līdzjūtību uz latviešu tautas centieniem un viņas gribu atsvabināties no vācu jūga. Tā ar prieku atkal apliecina savu gatavību dot pagaidu atzīšanu Latviešu nacionālajai padomei kā "de facto" neatkarīgai iestādei līdz laikam, kamēr Miera konference liks pamatus brīvības un laimes jaunam laikmetam priekš Jūsu tautas." Latvijā sākās aktīva politiskā rosība. Rīgā, toreizējā Suvorova ielā 3, divi LZS pārstāvji - Kārlis Ulmanis un Miķelis Valters - un divi sociāldemokrātu pārstāvji - Fricis Menders un Pauls Kalniņš - vienojās par brīvas, demokrātiskas un liberālas valsts proklamēšanu. 1918.gada 17.novembra vakarā tika nodibināts Latvijas priekšparlaments, Tautas padome, kurā apvienojās gan Demokrātiskā bloka, gan LPNP ietilpstošās partijas. 1918.gada 18.novembrī Tautas padome Nacionālā teātra telpās proklamēja Latvijas Republikas neatkarību. Tautas padomē bija pārstāvētas visas politiskās partijas, izņemot lieliniekus un galēji labējos. Pirmā pagaidu valdība bija pilsoniska. Taktisku apsvērumu dēļ sociāldemokrāti izšķīrās palikt ārpus valdības. Par Latvijas pirmo Ministru prezidentu Tautas padome ievēlēja Zemnieku savienības līderi Kārli Ulmani. Par ārlietu ministru kļuva Zigfrīds Meierovics. Par Tautas padomes prezidentu un līdz ar to arī par valsts pagaidu galvu tika izraudzīts advokāts Jānis Čakste. Jaunajai valdībai nebija gandrīz nekādu iespēju un līdzekļu novērst sarkano strēlnieku uzbrukumu, kurā Rīga tika ieņemta 1919.gada janvārī. Cīņa ar Pētera Stučkas padomju valdību un Bermonta vadītajiem vācu un krievu dumpiniekiem 1919.gadā saliedēja ap jauno valdību plašas tautas masas, un tā turpināja pastāvēt 22 gadus, lai atdzimtu pēc 50 gadu ilgas okupācijas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Latvija svin svētkus

Kategorijas