BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Eksperti: Joprojām liela daļa strādājošo savus ienākumus saņem aploksnēs

Ziņu aģentūra LETA
Latvijā un pasaulē

2007. gada 26. novembris 12:45

598
Eksperti: Joprojām liela daļa strādājošo savus ienākumus saņem aploksnēs

Statistika par darba samaksu liecina, ka joprojām liela daļa strādājošo savus ienākumus saņem "aploksnēs", uzskata aģentūras LETA aptaujātie finanšu eksperti.Kā ziņots, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka darba algu līdz 109 latiem pēc nodokļu nomaksas saņem 8,6% nodarbināto, no 109 līdz 150 latiem - 13,8%, no 150 līdz 200 latiem - 14%, no 200 līdz 300 latiem - 22,8%, no 300 līdz 500 latiem - 18,7%, no 500 līdz 1000 latiem - 5,6%. Vairāk nekā 1000 latu lielu algu "uz rokas" saņem 0,2% strādājošo. "Hansabankas" vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka šie skaitļi nav pilnīgi precīzi, jo nevienā pasaules valstī statistiķi neuzzina par pilnīgi visiem cilvēku ienākumiem. Skaidrs arī, ka Latvijā starpība starp faktisko un statistikā redzamo atšķiras vairāk nekā, piemēram, Zviedrijā. Kaut arī šie dati iegūti no aptaujām, eksperts norāda: ja reiz cilvēki slēpj ienākumus no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), ļoti iespējams, viņi tos slēpj arī no CSP aptaujātājiem. Publiski izskanējuši dažādi vērtējumi par to, cik lielā mērā faktiskie cilvēku ienākumi pārsniedz statistikā redzamos, - par 20%-30%. Var nojaust, ka starpība starp reālajiem un uzrādītajiem apjomiem samazinās, un daļu šī gada otrajā ceturksnī reģistrētā algu pieauguma par 33% veido legalizācija, uzskata Strautiņš. Darba tirgus izpētes uzņēmumu dati liecina, ka faktiskais pieaugums varētu būt par apmēram desmit procentpunktiem mazāks. Uz legalizācijas procesu norāda arī neoficiāla informācija, piebilst eksperts. Aplokšņu algas eksistēja arī agrāk, un, ja vien nepieaug to īpatsvars, kas ir maz ticams, tās nevar izskaidrot patēriņa pieaugumu, norāda Strautiņš. Ja notiek legalizācija, kā tas acīmredzami ir, tad var teikt, ka patēriņš pieaug, par spīti aplokšņu algu īpatsvara sarukumam, jo legālā samaksa pieaug vēl straujāk par kopējo. Taču, protams, aplokšņu algu esamība palīdz izskaidrot absolūto patēriņa līmeni, pat ja neizskaidro tā izmaiņas, norādīja analītiķis. Arī kreditēšanas attīstība ir stimulējusi patēriņu. Šī gada otrajā pusē tās stimulējošais iespaids ir samazinājies, un tas, viņaprāt, ir apsveicami. Lai stimulētu cilvēkus vairāk aizņemties investīcijām, nevis patēriņam, ir jāmaina ekonomiskie stimuli sabiedrībai, kurus lielā mērā nosaka nodokļu sistēma, uzsvēra Strautiņš. Arī "SEB Unibankas" makroekonomikas analītiķis Dainis Gašpuitis sacīja, ka statistikas pārvaldes dati ļauj izteikt samērā ticamu pieņēmumu, ka joprojām ļoti liela daļa strādājošo savus ienākumus saņem aploksnēs. Tūlīt pēc noteikumu ieviešanas, kas paredz, ka bankas drīkst izsniegt kredītus tikai atbilstoši oficiālajai algai, kredītu izsniegšanas aktivitāte būtiski kritās un pieauga citu alternatīvu naudas aizdevēju popularitāte ar vieglākiem nosacījumiem, atzīst Gašpuitis. Līdz noteikumu ieviešanai bankas un līzinga devēji tomēr strikti esot vērtējuši ikviena kredītņēmēja spēju atmaksāt parādu un viņa reālo naudas plūsmu. Tāpēc kopumā strādājošajiem ar tik zemiem ienākumiem varbūtība dzīvot pāri savām iespējām tomēr bija un ir ierobežota, uzskata eksperts. Vienlaikus mazumtirdzniecības un jaunu auto iegādes apjomi liecina, ka pirktspēja ir augstāka par oficiāli uzrādītajiem ienākumiem. Rezultātā vēlme izmantot banku un līzinga pakalpojumu veicina strādājošo ieinteresētību legalizēt savus ienākumus. Šāda tendence vērojama kopējā algu pieauguma statistikā. Savukārt atbildīgajām valsts iestādēm tas norāda uz iespējām, kuras ir jāizmanto, domājot par valsts budžeta pildīšanu, uzsvēra eksperts.

Kategorijas

Kategorijas