BauskasDzive.lv ARHĪVS

Japāņu zinātnieka izgudrotā sistēma ļauj lietot datoru ar domu spēku

Ziņu aģentūra LETA

2007. gada 27. novembris 15:51

556
Japāņu zinātnieka izgudrotā sistēma ļauj lietot datoru ar domu spēku

Japānas Keio universitātes zinātnieks Džuniči Usiba nesen nodemonstrējis savu izgudrojumu, kas varētu dot iespēju paralizētiem cilvēkiem vienkārši ar domu palīdzību dzīvot pilnvērtīgāku dzīvi virtuālajā pasaulē "Second Life", nepakustinot ne muskuli. Usiba demonstrēja, kā pie cilvēka galvas pievienoti elektrodi spēj uztvert elektriskās strāvas izmaiņas, kas ir saistītas ar smadzeņu aktivitāti. Dators šo informāciju spēj saprast, ļaujot lietotājam virzīt savu "avataru" jeb virtuālo iemiesojumu virtuālajā pasaulē "Second Life", kas imitē dzīvi reālajā pasaulē. Vienkārša domāšana par pārvietošanos pa kreisi liks "avataram" virzīties pa kreisi, bet, domājot par virzību uz priekšu, var likt tam doties uz priekšu. Veiksmīgas pārvietošanās atslēga ir pastāvīga uzmanības koncentrācija. Tikai uz mirkli to zaudējot, lietotāja "avatars" var nogāzties no virtuālas klints vai iekrist jūrā. "Galvenais ir spēcīga koncentrēšanās," sacīja 23 gadus vecais students Jasunari Hasimoto, kas jau divus mēnešus izmēģina šo sistēmu. Sistēmas radītājs ir Džuniči Usiba, kas daļu savas darbadienas pavada rehabilitācijas centrā un cer, ka jau nākamgad to varēs izmēģināt paralizēti cilvēki. "Kad cilvēki ir paralizēti, viņu iespējas dzīvē, protams, kļūst krietni ierobežotākas," stāstīja Usiba. "Taču ar šo tehnoloģiju mēs varam uztvert viņu nodomu kustēties, ļaujot viņiem "Second Life" pasaulē iepirkties, sarunāties internetā ar citiem cilvēkiem vai pat uzsākt savu biznesu." Datoru vadība ar smadzeņu signālu palīdzību jau kādu laiku tiek intensīvi pētīta vairākās pasaules valstīs. Japāņu projekts pašlaik vēl ir agrīnā stadijā, un studentiem, kas šo sistēmu izmēģina, kādu laiku ir jātrenējas un jāatrod arī piemērotākās iespējas pārvietoties virtuālajā pasaulē. Zinātnieki arī pēta, kā nākotnē savienot šo sistēmu ar robotu tehnoloģijām, ļaujot radīt individuālas kibernētiskas ķermeņa daļas, ko arī varētu kontrolēt vienkārši ar domām un kas varētu aizvietot trūkstošos locekļus.