Pēc pievienošanās Šengenas zonai robežsargi veiks regulāras imigrācijas pārbaudes
Pēc Latvijas pievienošanās Šengenas līguma zonai, kas plānota 21.decembrī, Valsts robežsardzes (VRS) Imigrācijas dienesta darbinieki veiks regulāras imigrācijas pārbaudes visā valsts teritorijā, sevišķu uzmanību pievēršot Latvijas pierobežai - 15 kilometru joslai gar visu valsts robežu, arī gar Lietuvu un Igauniju.Par to aģentūru LETA informēja VRS Galvenās pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību dienesta priekšniece Jevgēnija Korne. Pēc VRS kapacitātes paaugstināšanas, lai apkarotu nelegālo imigrāciju, tiks palielināta robežsargu dalība kopējās operācijās ar Lietuvas un Igaunijas robežsargiem gar valsts robežu ar šīm valstīm. Operatīvajai informācijas apmaiņai ar minētajām kaimiņvalstīm, kā arī citām Šengenas līguma dalībvalstīm uz valsts robežas ar Lietuvu ir izveidots un jau tagad aktīvi darbojas kopējais Latvijas-Lietuvas robežsargu kontaktpunkts, bet uz robežas ar Igauniju līdzīgs kontaktpunkts tiks atvērts tuvākajā laikā, pastāstīja Korne. Neskatoties uz cilvēku brīvas pārvietošanās tiesībām Šengenas teritorijā, gadījumos, ja radīsies nopietni draudi sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības veselībai un drošībai, ar īpašu valdības lēmumu uz iekšējām robežām īslaicīgi var tikt atjaunota robežkontrole arī pēc pievienošanās Šengenas zonai. Ceļojot uz valstīm, kas neietilpst Šengenas līguma zonā, vai no tām, piemēram, uz Krieviju, Lielbritāniju vai Īriju, robežpārbaude tiks veikta visām personām un transportlīdzekļiem. Visi trešo valstu pilsoņi jeb tie, kas nav Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas Zonas (EEZ) vai Šveices pilsoņi, jebkurā gadījumā tiks pārbaudīti Šengenas informatīvajā sistēmā un Latvijas nacionālajās datubāzēs, bet izvēles kārtībā būs tiesības pārbaudīt arī jebkuru ES, EEZ un Šveices pilsoni. Trešo valstu piederīgie, uzrādot derīgu Šengenas dalībvalstu vīzu vai uzturēšanās atļauju, vai Šveices un Lihtenšteinas uzturēšanās atļauju, varēs ieceļot un uzturēties Šengenas, tai skaitā Latvijas teritorijā ne ilgāk par trim mēnešiem pusgada laikā. Piemēram, Moldovas pilsonim ar Šengenas vīzu būs tiesības brīvi pārvietoties Šengenas valstu teritorijā vīzas derīguma termiņa laikā, bet ne ilgāk par trim mēnešiem pusgada laikā. Šengenas vīzu turētājiem būs stingri jāievēro tas ceļošanas mērķis, kurš bija deklarēts, pieprasot vīzu. "Organizējot starptautisko satiksmi Latvijas lidostās, kā arī ostu pasažieru termināļos, robežšķērsotāju plūsma tiks sadalīta uz Šengenas un "nešengenas" termināliem; tiks atdalīti reisi no un uz Šengenas valstīm, piemēram, reisi no un uz Berlīni tiks atdalīti no reisiem no un uz Maskavu vai Londonu," stāstīja VRS pārstāve. LETA jau ziņoja, ka līdz ar Latvijas pievienošanos Šengenas telpai gan Latvijas pilsoņiem, gan Latvijas nepilsoņiem, bezvalstniekiem un bēgļiem būs tādas pašas ceļošanas tiesības kā citu dalībvalstu pavalstniekiem. Viņi varēs brīvi pārvietoties jebkurā no 24 Šengenas valstīm - Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Polijā, Ungārijā, Slovākijā, Čehijā, Austrijā, Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, Luksemburgā, Francijā, Spānijā, Portugālē, Itālijā, Grieķijā, Slovēnijā, Īslandē un Maltā. Tomēr arī pēc pievienošanās Šengenas telpai Latvijas nepilsoņi, bezvalstnieki un bēgļi bez vīzas nevarēs ieceļot Lielbritānijā un Īrijā. Tiks atcelta robežas kontrole uz iekšējām valsts robežām ar Lietuvu un Igauniju, kā rezultātā, šķērsojot iekšējās robežas ar šīm dalībvalstīm, kā arī, ceļojot uz vai no Šengenas valstīm ar lidmašīnu vai prāmi, visu valstu piederīgiem nepiemēros robežpārbaudes, tomēr ES, EEZ vai Šveices pilsoņiem tāpat līdzi jābūt derīgai pasei vai identitātes kartei, bet trešo valstu piederīgajiem līdzi jābūt derīgai pasei ar uzturēšanās atļauju vai derīgai Šengenas vīzai, ja tāda ir nepieciešama. Gaisa robežkontroli plānots atcelt 2008.gada 30.martā. "Iestājoties ES, Latvija apņēmās pilnībā ieviest Šengenas konvencijas prasības attiecībā uz telpu bez iekšējām robežām, kas tagad ir veiksmīgi paveikts," norādīja Korne, piebilstot, ka sagatavošanās Šengenas līguma pildīšanai bija viena no VRS svarīgākajām prioritātēm.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»