Kastēns: Sabiedrības saliedēšana ir nepārtraukts darbs
Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns (LPP/LC), atskatoties uz piecos gados paveikto, uzskata, ka sabiedrības saliedēšana ir nepārtraukts darbs ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) un ar pašiem sabiedrības locekļiem."Ikdienā sabiedrības saliedētību izjūtam visai maz. Taču, ja notiek masu pasākumi, kad cilvēki brauc no dažādiem Latvijas novadiem, lai vienoti izteiktu viedokli vai svinētu svētkus, sabiedrības saliedētība ir acīmredzama. Jo vairāk Latvija gūs starptautiskus panākumus kultūrā, sportā un citās jomās, jo lielāks būs Latvijas iedzīvotāju lepnums un piederības sajūta valstij. Veselīga pašapziņa veicina sabiedrības saliedētību," uzskata ministrs. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, atskatoties uz piecos gados paveikto, pauž viedokli, ka ir realizētas vairākas veiksmīgas aktivitātes sabiedrības saliedēšanā. Kā aģentūrai LETA stāstīja sekretariāta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Lielķikute, vienlaicīgi ir strādāts pie pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas, tautiešu atbalsta ārvalstīs, viņu kultūras identitātes saglabāšanas. Tāpat ir sniegts atbalsts mazākumtautībām, aktualizēta lībiešu (līvu) kultūras un tradīciju saglabāšanas nepieciešamība, kā arī tiekot pievērsta uzmanība diskriminācijas novēršanas jautājumiem. Sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai sekretariāts ir izstrādājis vairākas programmas, piemēram, "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas programmu", "Nacionālo programmu iecietības veicināšanai", "Latviešu diasporas atbalsta programmu", "Valsts programmu "Čigāni (romi) Latvijā" 2007.-2009.gadam" un "Valsts ilgtermiņa mērķprogrammu "Lībieši Latvijā"". Mazākumtautību lietu departamenta direktore Irina Vinnika aģentūrai LETA pastāstīja, ka šobrīd sekretariāts gatavojas, lai agrā pavasarī varētu uzņemt Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa biroja misiju, kas Latvijā ieradīsies, lai noskaidrotu minoritāšu un imigrantu uzturēšanās apstākļus valstī. Vinnika stāstīja, ka īpaši šai tikšanās reizei tiek organizēta padome, ko veidos 22 dažādu etnisko grupu pārstāvji. Vinnika ir pārliecināta, ka romu tautības pārstāvji Latvijā dzīvo labos apstākļos, pretstatā, piemēram, Lietuvā 1400 romiem pat nav personu apliecinošu dokumentu. Turklāt "Valsts programmas "Čigāni (romi) Latvijā 2007.-2009.gadam" veidošanā piedalījušies vairāki romu tautības pārstāvji. Stāstot par padarīto, sekretariāts norāda, ka ir izveidoti reģionālie nevalstisko organizāciju resursu centri Rīgā, Jelgavā, Talsos, Madonā, Daugavpilī, kas kalpo par palīgu ne tikai nevalstiskajām organizācijām reģionos, bet arī pašvaldībām. Tāpat sekretariāts sadarbojas ar ministrijām, nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām, kā arī ar ārvalstu sadarbības partneriem. Veiksmīga sadarbība ir izveidojusies arī ar Naturalizācijas pārvaldi, ar kuru ir uzsākts kopīgs darbs pie pētījuma par pilsonības iegūšanas motivāciju un citiem aktuāliem integrācijas un pilsoniskuma jautājumiem. Sadarbībā ar sekretariātu ir organizēti vairāk nekā 1300 NVO pasākumi, kurus kopā apmeklējuši ap 30 000 interesentu. Sekretariāts darbības laikā nodrošinājis atbalstu vairāk nekā 2000 iniciatīvu un projektu, stāstīja sekretariātā. Sekretariāts ir noslēdzis vairākus sadarbības memorandus, piemēram, ar Gruzijas valsts ministriju pilsoniskās integrācijas jautājumos. Šo memorandu ietvaros sekretariāta speciālisti dalās pieredzē par integrācijas politikas veidošanu un attīstīšanu. Runājot par nākotnes iecerēm, sekretariāta speciālisti atzīst, ka ir nepieciešams veidot sadarbību ar pēc iespējas vairākām ministrijām un valsts iestādēm. Kā atzīst sekretariātā, integrācijas veicināšana ir visu institūciju un visu sabiedrības locekļu pienākums. Kastēns ir atzinis, ka Latvijā savas tiesības nepārzina apmēram divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju. Tāpēc, kā apgalvo Kastēns, jau šobrīd ar dažādām akcijām valsts iestādes mēģina sasniegt sabiedrību, skaidrojot viņu tiesības un iespējas. Šogad īstenotā "Vienādu iespēju gada" pasākumu laikā visā Latvijā notiek dažādas aktivitātes, lai stāstītu par vienādām iespējām un sabiedrībā pastāvošajām diskriminācijas izpausmēm pret dažādu grupu cilvēkiem. Tāpat ministrs plāno diskutēt ar Saeimas un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, lai uzzinātu viņu viedokli par efektīvāko līdzekli, kā sasniegt Latvijas iedzīvotājus, informējot par viņu tiesībām. Savukārt, turpinot izkopt līvu tradīcijas, Kastēns ir izteicis ideju kopā ar pašvaldībām izstrādāt seno lībiešu maršrutu takas. Viņš pauda pārliecību, ka iespēja doties pārgājienā pa lībiešu senāk apdzīvotajām vietām jo īpaši varētu ieinteresēt igauņus un somus.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»