BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju Ziemassvētku dāvanām tērēs tikpat, cik pērn

Latvijā un pasaulē

2007. gada 4. decembris 11:24

328
Lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju Ziemassvētku dāvanām tērēs tikpat, cik pērn

Decembris ik gadu ir mēnesis, kad iedzīvotāji visā pasaulē ne tikai cenšas padarīt vēl nepadarītos darbus, bet arī aktīvi nododas Ziemassvētku dāvanu pirkšanai saviem tuvajiem. SEB Unibankas un E-Spy veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka Baltijas valstu iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanu iegādi lielākoties sāk plānot tikai decembrī un šajā gadā vairāk kā puse respondentu šim mērķim plāno iztērēt aptuveni tikpat, cik 2006. gada nogalē, attiecīgi 56% Latvijā, 64% Igaunijā un 60% Lietuvā.Interesanti, ka Ziemassvētku iepirkšanās drudža baudīšanu un dāvanu iegādi pēdējā brīdī visvairāk plāno Latvijas iedzīvotāji - 14% no visiem respondentiem. Savukārt aptaujas rezultāti Igaunijā un Lietuvā norāda, ka pēdējā brīža pirkumus plāno tikai attiecīgi 8% un 9%. Sievietes daudz laicīgāk plāno Ziemassvētku dāvanu iegādi nekā vīrieši - jau novembrī dāvanas iegādājas 29% sieviešu un 20% vīrieši, decembra sākumā - 43% sieviešu un 38% vīriešu, decembra nogalē - 10% sieviešu un 14% vīriešu, savukārt pēdējā mirklī dāvanu iegādi veic 9% sieviešu un 23% vīriešu.  Latvijā veiktās aptaujas dati rāda, ka, kļūstot vecākiem, mūsu valsts iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanām tērē mazāk - tērēt mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vecuma grupā no 20-29 gadiem nolēmuši 14% respondentu, no 30-39 gadiem - 19%, no 40 gadiem un vecāki - 22% respondentu.  Aptuveni viena trešdaļa respondentu Lietuvā un Latvijā šajos Ziemassvētkos dāvanu iegādei plāno tērēt vairāk kā pagājušajā gadā, attiecīgi 29% un 27%, savukārt Igaunijas respondentu sniegtās atbildes liecina, ka vairāk kā pērn dāvanu iegādei no savu mājsaimniecību budžeta plāno tikai 19%. Ikdienas steiga, darbs, mājas rūpes, virkne dažādu pienākumi ir tikai daži no iemesliem, kāpēc iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanu iegādi atliek uz pēdējo brīdi, jo vēl nav izlēmuši, cik lielu naudas summu varētu atļauties dāvanu iegādei - Igaunijā šādu respondentu ir 36%, Latvijā 17%, bet Lietuvā 24%.  Šobrīd, kad iedzīvotāji savu ikdienas vajadzību apmierināšanai un lielāku pirkumu iegādei izmanto banku piedāvātos pakalpojumus, kā patēriņa kredītu un kredītkartes, lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju svētku dāvanu iegādei ir ieplānojuši tērēt savus personīgos līdzekļus vai uzkrājumus. Aptuveni trešdaļa respondentu - 31% latviešu, 27% igauņu un 30% lietuviešu, norāda, ka dāvanu iegādei tērēs gan personīgos līdzekļus, gan arī kredītkartes nodrošināto finansējumu. 13% lietuviešu šajos Ziemassvētkos dāvanu iegādei plāno izmantot tikai kredītkartē pieejamos līdzekļus, savukārt Igaunijā un Latvijā tikai 1% respondentu gatavojas izmantot kredītkartes saviem Ziemassvētku pirkumiem.   SEB Unibankas Maksājuma karšu atbalsta pārvaldes vadītāja Sandra Smiltniece: "Aptaujas rezultāti apliecina, ka iedzīvotāji kredītkarti izmanto kā sava veida drošības spilvenu gadījumiem, kad nepieciešami papildu līdzekļi. Aptaujas rezultāti arī liecina, ka iedzīvotāji apzinās izmaksas, kas saistītas ar gada nogali, un ir veikuši arī uzkrājumus, kurus gatavi tērēt, kredītkarti izmantojot kā papildu iespēju, kad nepieciešami papildu līdzekļi kārotajam pirkumam."  Pētījums tika veikts 2007. gada novembra mēnesī. Tajā piedalījās vairāk kā 940 respondenti no Latvijas, gandrīz 2000 respondentu no Igaunijas un gandrīz 2400 respondenti no Lietuvas.

Kategorijas

Kategorijas