Kas ir Šengenas zona

2007. gada 19. decembris 15:10

864

Eiropas nācijas pusnaktī starp ceturtdienu un piektdienu likvidēs pēdējās "Dzelzs priekškara" paliekas, atklājot 24 valstis aptverošu milzīgu bezrobežu zonu no Spānijas līdz Igaunijai.Šengenas zona un vienotās valūtas eirozona tiek slavētas kā Eiropas Savienības (ES) labākie elementi. Abi projekti ir konkrēti pierādījumi tam, ka neatkarīgu valstu apvienība var nest praktiskus labumus tās pilsoņiem. 1985.gadā nelielajā Luksemburgas ciematā Šengenā parakstītā vienošanās ir ES likums, kas atceļ iekšējās robežkontroles starp līgumu parakstījušajām valstīm. Tas nozīmē, ka attiecīgo valstu iedzīvotāji var ceļot uz citu Šengenas zonas valsti bez pasu pārbaudes, savukārt ārzemju ieceļotāji var iebraukt visās Šengenas valstīs ar vienu vīzu. Šengenas zonas pamatideja ir atvieglot iedzīvotāju pārvietošanos un līdz ar to veicināt pārrobežu ekonomiskās aktivitātes un tūrismu. Lai kompensētu robežpārbaužu atcelšanu, dalībvalstis ir vienojušās pastiprināt policijas un tieslietu sadarbību. Piemēram, Francijas policijas automašīna, vajājot noziedznieku, var iebraukt kaimiņvalstī Vācijā, iepriekš neprasot saviem Vācijas kolēģiem atļauju iebraukt valstī. Dalībvalstis ir arī izveidojušas kopīgu datubāzi - Šengenas informācijas sistēmu (SIS), kurā pieejami dati par noziedzniekiem, pazaudēto un nozagto īpašumu, pazudušajiem cilvēkiem un nelegālajiem imigrantiem. Sākotnējo Šengenas vienošanos parakstīja Beļģija, Nīderlande, Luksemburga, Vācija un Francija. Līdz vienošanās ieviešanai 1995.gadā tai pievienojās arī Portugāle un Spānija. Nākamo desmit gadu laikā bezrobežu zonai pievienojās arī Itālija, Austrija, Dānija, Grieķija, Somija, Zviedrija un ES neietilpstošās valstis Īslande un Norvēģija. Lielbritānija un Īrija 2000.gadā pievienojās Šengenas policijas sadarbības zonai, bet atstāja spēkā robežkontroli. No 2007.gada Šengenas zonai pievienosies deviņas jaunās dalībvalstis - Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija. Kipra, kas ES iestājās 2004.gada maijā kopā ar pārējām deviņām valstīm, ir lūgusi uz gadu atlikt tās uzņemšanu Šengenas zonā. Bezrobežu Eiropai vēlas pievienoties arī Šveice. ES 2007.gada sākumā uzņemtajai Rumānijai un Bulgārijai vēl jāizpilda daudzi drošības kritēriji, lai pievienotos bezrobežu Eiropai. Pēc paplašināšanas Šengenas zonas robeža stiepsies no Arktiskā loka līdz Vidusjūrai, robežojoties ar Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, Rumāniju, Bulgāriju, Horvātiju un Turciju. Jaunajā Šengenas zonā dzīvo 400 miljoni cilvēki, un tā pletīsies aptuveni 3,6 miljonu kvadrātmetru lielā teritorijā. Sauszemes un jūras robežkontroles starp pašreizējām 15 Šengenas zonas valstīm un deviņām jaunajām valstīm tiks izbeigtas pusnaktī starp 20.decembri un 21.decembri, bet pārbaudes lidostās turpināsies līdz nākamā gada martam. Lidojumu robežpārbaudes vēl turpināsies tādēļ, ka visās Šengenas zonas lidostās ir atsevišķi termināļi reisiem no Šengenas valstīm un pārējām valstīm. Amatpersonas vienojās, ka lidostām būtu vieglāk ieviest jauno piezemēšanās un pasažieru uzņemšanas režīmu kopā ar jauno pavasara grafiku sarakstu, nekā pārrakstīt ziemas grafiku.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kas ir Šengenas zona

Kategorijas