BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar zāģiem, uguņošanu un svinīgām uzrunām Eiropā krīt robežas

Ziņu aģentūra LETA

2007. gada 21. decembris 21:25

497
Ar zāģiem, uguņošanu un svinīgām uzrunām Eiropā krīt robežas

Ar zāģiem, uguņošanu, mūziku un svinīgām uzrunām Eiropā krīt robežas, kontinenta bezrobežu Šengenas zonai paplašinoties par deviņām valstīm.Gar Baltijas jūras krastu un dziļi kontinentā tika atvērtas fiziskās robežas, tūkstošiem eiropiešu vēsajā laikā piedaloties svinībās. Paplašinātā Šengenas zona tagad aptver 24 valstis, un bezrobežu teritorija ir palielināta par 4278 kilometriem, ļaujot iedzīvotājiem brīvi ceļot no sniegiem klātiem Norvēģijas un Somijas kalniem līdz saules apspīdētajām Portugāles un Grieķijas pludmalēm. Pirmās robežas atvēra Baltijas valstis - Latvija, Lietuva un Igaunija, kas laika joslas dēļ par stundu apsteidza pārējās sešas jaunās Šengenas zonas valstis - Čehiju, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovākiju un Slovēniju. Igaunijas galvaspilsētā Tallinā kopīgās svinībās piektdien piedalījās Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas premjerministri, Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu un ES tieslietu komisārs Franko Frantīni. "Mēs uzskatām, ka mūsu ārējās robežas ir Eiropas Savienības robežas un ka spējas brīvi pārvietoties ir visu ES pilsoņu interesēs," sacīja Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. "Visas mūsu valstis, visas mūsu tautas dzīvo kopā mierā, brīvībā un demokrātijā. Šis ir patiešām vēsturisks brīdis," norādīja Barrozu. Ilvess un Latvijas prezidents Valdis Zatlers piektdien piedalījās svinīgā robežas noņemšanā dvīņu pilsētās Valkā un Valgā. Vācijas kanclere Angela Merkele, Polijas premjerministrs Donalds Tusks un Čehijas premjerministrs Mireks Topolaneks atminējās Eiropas sašķelto pagātni, kopīgi atverot robežu Citavas pilsētā, kur satiekas šo triju valstu robežas. Pusnaktī robežsargi pēdējo reizi pacēla barjeru un māja robežu šķērsojošajām automašīnām un gājējiem bez parastajām formalitātēm. Jaunākās paaudzes robežu neesamību Eiropā uzskatīs par parastu parādību, bet vecākās paaudzes varēja tikai sapņot par šādu brīvību, norādīja Merkele, kas uzauga komunistiskajā Austrumeiropā. Runādams šajā pašā pasākumā, Polijas premjerministrs Donalds Tusks minēja "brīvības triumfu". Tāpat kā Merkele, viņš atcerējās, ka ir audzis pasaulē, kurā robežas šķita nepārvaramas. Topolaneks pieminēja dzeloņdrāšu griešanu 1989.gadā, kad Eiropā sabruka komunisms. "Mēs šodien esam pabeiguši procesu, kas sākās ar dzeloņdrāšu griešanu. Ieejot Šengenas zonā, mēs esam kļuvuši vienlīdzīgi," viņš norādīja. Topolaneks un Tusks kopīgiem spēkiem pārzāģēja simbolisku barjeru robežpunktā. Slovākijas un Austrijas Petršalkas-Bergas robežpunktā Slovākijas iekšlietu ministrs Roberts Kalinaks personīgi zīmogoja pēdējās pases cilvēkiem, kas robežu šķērsoja pirms pusnakts. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico un Austrijas kanclers Alfrēds Gūzenbauers simboliski pārzāģēja robežbarjeru Petršalkas-Bergas robežpunktā. Arī Čehijas un Slovākijas robeža Stari Hrozenkova robežpunktā tika simboliski pārzāģēta, šo darbu veicot Čehijas iekšlietu ministram Ivanam Langeram un viņa slovāku kolēģim Robertam Kalinakam. Īpaši svētki notika arī Čehijas un Slovākijas pierobežas ciematā Koņencā, kas tika sadalīts divās daļās pēc bijušās Čehoslovākijas izjukšanas 1993.gadā. Sentmargaretenas robežpunktā starp Austriju un Ungāriju Austrijas iekšlietu ministrs Ginters Platers uzsvēra, ka ar robežu krišanu kontinenta sadalījums ir beidzis pastāvēt. Pieminot 1989.gada notikumus, kad uz Austroungārijas robežas krita "Dzelzs priekškars", svinīgajā robežas atvēršanas ceremonijā piedalījās arī toreizējie Austrijas un Ungārijas ārlietu ministri Aloiss Moks un Ģula Horns. 1989.gadā Moks un Horns bija pirmās personas, kas fiziski pārgrieza dzeloņdrāšu žogu starp Austrumiem un Rietumiem.  Uz Austrijas un Slovēnijas robežas Špīlfeldas-Sentiļas kontrolpunktā politiķi pusnaktī sāka demontēt muitnieku posteni. Svinībām pievienojās tūkstošiem vietējo iedzīvotāju, aukstajā laikā sildoties ar karstvīnu. Piektdienas rītā abu valstu ārlietu ministri Ursula Plasnika un Dimitrijs Rupels novāca pēdējās atlikušās robežas pazīmes starp Slovēniju un Austrijas Karinijas provinci. Savukārt Karintijas galēji labējais gubernators Jergs Haiders atteicās piedalīties svinībās, paziņojot, ka robežu atcelšana nav nekāds iemesls priekiem. Eiropas Parlamenta prezidents Hanss-Gerts Peterings noraidīja bažas par drošību. Robežu atvēršana ir "vienotības un salabšanas simbols", norādīja Peterings.