Klāt Ziemassvētku vakars

2007. gada 24. decembris 08:00

1077

Klāt ir Ziemassvētku vakars, un visā pasaulē kristieši sāk atzīmēt Kristus dzimšanas svētkus.

Īstā Kristus dzimšanas diena nav zināma - evaņģēlijos minēts tikai Jēzus piedzimšanas fakts. Ēģiptē III gadsimtā Jēzus Kristus dzimšanas dienu svinējuši 25.martā. Arī citās austrumu zemēs šo dienu saistījuši ar pavasara saulgriežiem. Romā 25.decembri kā Kristus dzimšanas dienu sākuši svinēt ap 336.gadu. Ķeizars Marks Aurēlijs 274.gadā par godu "neuzvaramā Saules dieva" dzimšanai 25.decembri izsludināja par valsts svētkiem, tādējādi cenšoties stiprināt pagānu valsti. Lai mazinātu šo pagānisko iespaidu, kristieši sākuši svinēt 25.decembri kā Jēzus Kristus dzimšanas dienu, tādējādi apliecinot, ka Kristus ir "pasaules gaisma" un "taisnības saule". No Romas šī tradīcija ātri izplatījās Āfrikā, Spānijā, Ziemeļitālijā, Gallijā. Ziemassvētku liturģijā ir Vigilijas mise, kuru katoļu baznīcās notur Ziemassvētku vigilijas, 24.decembra, vakarā. "Vigilare" nozīmē "būt nomodā". Senos laikos pirms lieliem svētkiem visu nakti lūdzās, gavēja un gandarīja. Tāda gavēšanas diena bija arī 24.decembris. Tagad šajā dienā gavēnis ir atcelts. 25.decembrī ir trīs Svētās Mises. Pirmā Mise ir veltīta naktij. Tautā to sauc par Eņģeļu Misi, jo eņģeļi pirmie sludināja prieka vēsti virs Betlēmes. Otrā Mise notiek rīta stundā, to mēdz saukt par Ganu Misi, atceroties Betlēmes ganus, kas pirmie aizsteidzās pie Jēzus silītes. Savukārt trešā Sv.Mise notiek dienā. Tā ir Augstā Mise. Ziemassvētkiem sekojošās septiņas dienas sauc par Ziemassvētku oktāvu. Šajās dienās Svētās Mises lūgšanas ir pieskaņotas Ziemassvētku notikumam. Svētdienā pēc Ziemassvētkiem ir Svētās ģimenes svētki. Senie latvieši Ziemassvētkus jeb ziemas saulgriežus svinēja trīs līdz četras dienas, liecina latviešu folkloras materiāli. Lai gan pati saulgriežu diena, kad diena ir visīsākā un nakts visgarākā, ir 22.decembrī, Ziemassvētkus senāk sākts svinēt jau ap 20.-21.decembri. Senos latviešu Ziemassvētkus laika gaitā stipri ietekmējušas citu zemju tradīcijas. Tā kristīgās baznīcas svinētie Kristus bērniņa piedzimšanas svētki pamazām sajaukušies ar latviešu pagāniskajiem ziemas saulgriežu svētkiem. Tagad mēs tos svinam ne vairs īstajā, astronomiskajā saulgriežu dienā - 22.decembrī, bet gan 24.decembrī. Arī pazīstamā Ziemassvētku eglīte un Ziemassvētku vecītis ienākuši latviešu mājās pirms 100-150 gadiem. Latviešiem ziemas saulgrieži nekad nav bijuši klusi miera svētki, tajos visi skaļi līksmojušies un priecājušies. Kā secināms no tautasdziesmām, svētkiem senie latvieši gatavojās jau laikus. Tika sakopta sēta, ar dažādiem rotājumiem no salmiem, kaltētām puķēm, ēveļskaidām, putnu spalvām un dzijas izpušķotas istabas. Ziemassvētkos īpaši iecienīti bija puzuri - pakarami pušķojumi, kas parasti gatavoti no salmu vai niedru gabaliņiem, saverot tos uz vilnas dzijas, kā arī saulītes - kartupelī sadurti salmi vai niedres. Neapšaubāmi speciāli Ziemassvētkiem tika gatavoti ēdieni. Kā zina stāstīt folkloristi, par neatņemamu Ziemassvētku galda sastāvdaļu uzskata cūkas smeceri, ķūķu jeb koču, pupas, zirņus, putraimu desas, pīrāgus un alu. Kā jau visus saulgriežu svētkus, arī Ziemassvētkus mūsu senči svinēja līksmi, dziedot dziesmas un ejot rotaļās. Par īpašām Ziemassvētku rotaļām pētnieki uzskata tās, kurās mēnesim jāķer saule vai vilkam kaza - tā esot gaismas cīņa ar tumsu, kas noris Ziemassvētkos. Ziemassvētku vakarā izplatīta bija arī nākotnes zīlēšana. Senajiem latviešiem bijis gana daudz ticējumu par Ziemassvētku vakaru, piemēram, ja Ziemassvētku vakarā darbus ātri pabeidz, tie labi veiksies visu nākamo gadu. Ziemassvētku rītā jāceļas agri, lai visu gadu varētu agri celties. Saskaņā ar senlatviešu ticējumiem Ziemassvētku vakarā meitām jānes malka uz istabu. Ja pagales ir pa pāriem, tad drīz apprecēsies, ja nepārī, tad ne. Kura meita grib precēties, tai Ziemassvētku rītā jāizslauka istaba, jāizber mēsli ārā, uz tiem jānostājas un jāiesaucas: "Ū, ū!" Kurā pusē suns ieriesies, no tās puses nāks izredzētais tautas dēls. Ja meita redz Ziemassvētku naktī sapnī kādu puisi viņai kreklu pasniedzam, tas būs viņas brūtgāns. Ja tāpat puisis redz meitu, tā būs viņa brūte. Ziemassvētku vakarā jālej bļodā ūdens, jāiepilina divi pilieni sveču tauku un jāsamaisa. Ja pilieni saiet kopā, tad pāris apprecēsies, ja ne, tad izšķirsies. No kaudzes velk žagarus. Ja gadās kupls un taisns, līgavainis būs stalts un bagāts, ja mazs un līks - ķeists un nabags. Ja Ziemassvētku naktī debesis zvaigžņotas, nākamajā gadā būs laba raža, turpretī apmākušās debesis sola neražu. Ja Ziemassvētkos ir sniegputenis, nākamgad būs daudz medus. Ja ap Ziemassvētkiem logos daudz leduspuķu, būs laba augļu raža. Ziemassvētki ir auglības svētki, tādēļ Ziemassvētku sestdienā jāēd un jādzer līdz pulksten divpadsmitiem, tad būs auglīga vasara. Ja ūdeņi pirms Ziemassvētkiem trīs reizes pārsalst, būs bagāta vasara. Zaļi Ziemassvētki dara baltas Lieldienas. Ziemassvētku naktī jāēd deviņas reizes pēc kārtas, tad nākamais gads būs bagāts. Ziemassvētku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būs svētīgs. Ziemassvētku sestdienas vakarā jāuzliek uz grīdas gabaliņš gaļas un maizes, tad jālaiž istabā suns. Ko suns pirmo ķers, tas tai gadā būs dārgāks. Ja Ziemassvētku nedēļā prusaki pa kūlu rāpo, būs badīga vasara. Ziemassvētku nakti jāiet basām kājām ābeles purināt, tad nākošu gadu būs pulka ābolu. Lai naudas nekad netrūktu, Ziemassvētkos nedrīkst visu naudu izdot. Lai būtu daudz naudas, Ziemassvētku vakarā melns kaķis jānes ap baznīcu. Ziemassvētku vakarā velk ar krītu uz visām durvīm krustus, tad ļaunais gars iet prom. Ziemassvētku naktī svešinieki nav jāpatur mājā. Ziemassvētku vakarā jāskrien basām kājām trīsreiz mājai apkārt, lai nesāp zobi. Ziemassvētku vakarā vajag visas lampas sadegt, lai Laimīte redzētu, kur staigāt. Ja pirms Ziemassvētkiem daudz sniega, pirms Jāņiem būs daudz lietus. Kad Ziemassvētku naktī iet uz krusta ceļu, tad var dabūt visu zināt, kas nākamajā gadā notiks. Ziemassvētku naktī jāiet uz kūti klausīties, ko zirgi runā, tad dabūs zināt nākamās lietas. Lai uzzinātu, cik gadus vēl dzīvos vai arī pēc cik gadiem sasniegs to, ko vēlas, Ziemassvētku priekšvakarā jāņem glāze, jāizrauj pašam savs mats no galvas un mats jāiever zelta laulājamā gredzenā. Gredzens jāliek glāzē. Pēc tam jānodomā, ko vēlas zināt. Gredzens pašam jātur tik ilgi, kamēr tas sit pa glāzes malām. Ja nesit, tad domātais piepildās tanī pašā gadā. Zem traukiem uz galda saliek maizi, atslēgu, gredzenu, naudu, smiltis un ļauj katram paņemt savējo. Kas izvelk maizi - būs pārticis, atslēgu - būs saimnieks, gredzenu - apprecēsies, naudu - kļūs bagāts, smiltis - viss izjuks, kā uz smiltīm būvēts. Saulgriežu vakaru mēdza saukt arī par Bluķa vakaru. Iepriekš sagatavotu lielu ozola bluķi vēla no vienām mājām uz otrām (reizēm tikai pa vienas mājas pagalmu) un pēdējās - sadedzināja. Daži uzskata, ka bluķī attēlota saule, kuru ļaudis tādējādi velk augšup un mudina atgriezties, citi - ka, izvelkot bluķi pa malu malām, no tām tiek savāktas likstas un nelaimes, kuras pēcāk iznīdē sadedzinot. Viena no pazīstamākajām Ziemassvētku nodarbēm bija arī budēļos, ķekatās jeb čigānos iešana. Tie bija masku gājieni, kuros kaimiņi staigāja no mājas uz māju, trokšņodami, dziedādami un spēlēdami ne tikai mūzikas instrumentus, bet arī klaudzinādami dažādus sadzīves priekšmetus - pannas, katlus, veļasdēļus, govju zvanus. Ciemos atnākušie ķekatnieki noteikti bija jālaiž istabā, jo citādi apciemotajam namam nebūtu svētības, veselības un auglības.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Klāt Ziemassvētku vakars

Kategorijas