BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nākamā gada putns būs melnais stārķis

Ziņu aģentūra LETA

2007. gada 27. decembris 15:13

1463
Nākamā gada putns būs melnais stārķis

Par 2008.gada putnu izvēlēts melnais stārķis, līdz ar to nākamajā gadā cilvēki tiks aicināti vākt ziņas par melnā stārķa novērojumiem visā Latvijā, aģentūru LETA informēja akcijas koordinators Māris Strazds.Kopš neatkarības atjaunošanas melno stārķu skaits Latvijā ir samazinājies gandrīz divas reizes. Bojā gājušas ir arī daudzas no agrāk zināmajām melno stārķu ligzdām. Tādēļ akcijas laikā tiks ievākta informācija par melnā stārķa novērojumiem, kā arī meklētas ligzdas teritorijās, kur putni dzīvo, bet pašreizējā ligzda nav zināma. "Nodrošinot šīm ligzdām aizsardzību, no nociršanas var glābt ievērojamas bioloģiski vērtīga meža platības. Akcijas laikā centīsimies panākt, lai mikroliegumi tiktu ierosināti arī visām pārējām zināmajām ligzdām, kuras vēl nav aizsargātas," atzina Strazds. Melnais stārķis ir viena no harizmātiskajām un joprojām arī viena no vissliktāk zināmajām Eiropas lielajām putnu sugām, kaut gan kopš 1993.gadā tieši Latvijā uzsāktās šīs sugas starptautiskās izpētes programmas sākuma par tā dzīvesveidu ir uzzināts ļoti daudz jauna, norādīja Strazds. Melnie stārķi ir tālo distanču gājputni, kas vasaras sezonā ir sastopami plašā teritorijā Eiropā un Āzijā, bet ziemu pavada Aizsahāras Āfrikā vai Dienvidāzijā, migrējot vienā virzienā līdz pat 7000 kilometriem tālu. Izolēta melno stārķu populācija dzīvo arī Dienvidāfrikā. Stārķi visvairāk dzīvo vienatnē vai ligzdošanas laikā pāros, arī baroties tie cenšas vienatnē, izņemot ļoti labās barošanās vietās, kur var sapulcēties grupās. Melnie stārķi veido monogāmu pāri, kas dzīvo kopā daudzus gadus. Latvijā melnie stārķi atgriežas marta beigās-aprīļa sākumā, agrākie putni redzēti jau marta vidū. Uzreiz pēc atgriešanās viņi izkopj ligzdu, pārojas, dēj olas un uzsāk perēšanu. Strazds atzina, ka melnie stārķi ir ļoti konservatīvi un savu ligzdu, ja vien viņus neaizdzen, var izmantot ļoti ilgus gadus. Latvijā ilgākā zināmā ligzda lietota vismaz 57 gadus, taču gadījumu, kad vienā ligzdā putni dzīvo vairāk nekā 30 gadu, ir daudz. Iespējams, ka dabiska ligzdas nomaiņa parasti ir saistīta ar viena putna - tēviņa - bojāeju, jo zināms, ka savvaļā melnā stārķa mūžs var sasniegt vismaz 26 gadus. Latvijā 1981.gadā gredzenots putns šā gada rudenī redzēts Izraēlā gāju laikā, joprojām ir dzīvs. Melnais stārķis olas perē nedaudz ilgāk par mēnesi, un pēc mazuļu izšķilšanās viens no vecākiem uzturas ligzdā, līdz mazuļi sasnieguši 3 līdz 4 nedēļu vecumu. Pēc tam līdz lidotspējas sasniegšanai mazuļi ligzdā uzturas vieni paši. Vecāki tos tikai baro četras līdz piecas reizes dienā. Galvenā stārķu barība ir nelielas zivtiņas, kuras putni ķer, aktīvi meklējot strautos vai seklās nelielās meža upītēs, retāk arī dīķos. Nozīmīga papildu barība Latvijā ir vardes. Arī pēc tam, kad jaunie putni ir sākuši lidot, viņi līdz pat aizlidošanai ligzdā atgriežas nakšņot. Vecāki pēc mazuļu lidotspējas iegūšanas uzreiz dodas uz ziemošanas vietām, bet jaunie putni var doties uz pirmsmigrācijas pulcēšanās vietām vai arī veikt klejojumus diezgan plašā teritorijā. Uz ziemošanas vietām katrs putns ceļo atsevišķi, pirmā ceļojuma laikā acīmredzot vadoties pēc iedzimtās ceļošanas slieksmes un virziena, bet turpmākajos gados - galvenokārt pēc iepriekšējās pieredzes.