Inflācija – cēloņi, sekas un cerības

2008. gada 4. janvāris 09:00

2227

Cienījamo lasītāj! Straujais gāzes, elektrības, degvielas cenu pieaugums būs par pamatu 2008. gada inflācijai, bet, veicot iepriekšējo notikumu analīzi, mēs redzam ne visai iepriecinošu ainu.Inflācijas sākums meklējam tālākā pagātnē, kas sākās ar bieži vien nepareizi saprastu privatizāciju, daudzas fabrikas un paju sabiedrības fermas pārtrauca ražošanu, tika nopostītas, vai, labākajā gadījumā, tika pārveidotas. Šobrīd tām vairs nav nekāda sakara ar lauksaimniecību vai rūpniecisko ražošanu. Tas veicināja jau tā augošo inflāciju, radās importa pārsvars pār eksportu, daba nemīl tukšumu, ieplūda daudz importa preču, veikalu plauktos maz vietējo izstrādājumu. Kā piemēru varu minēt Jēkabpils, Jelgavas un Liepājas cukurfabrikas, kuras dažādu iemeslu pēc pārtrauca cukura ražošanu, bet Lietuvā cukurfabrikas nav slēgtas un veiksmīgi darbojas. Pilnīgi iespējams, ka tad, kad Latvijā būs iztirgotas cukura rezerves, tā cena strauji pieaugs, protams, celsies arī visu konditorejas izstrādājumu cenas. Pieaug preces cena, pieaug inflācija. Kā nākamo faktoru varu minēt Latvijas uzņēmēju nestabilitāti savā vidē, kas izraisa stresu pašā uzņēmējā, to mēs redzam kā iepriekšējo preču cenu pieaugumu līdz brīdim, kamēr tā tiek oficiāli apstiprināta. Nesakārtotā likumdošana, arī nepārdomātie valdības izteikumi par pievienotās vērtības palielinājumu rada apjukumu un neizpratni gan pircēju, gan arī uzņēmēju vidū. Daudzu ārzemju investoru nogaidošā politika pret mūsu valsti, kam pamatā ir nepareiza uztvere par Latvijas tēlu pasaulē, kā arī joprojām augstais korupcijas līmenis valstī, nerada ekonomisko izaugsmi. Ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, kā arī mājokļu tirgus paplašināšanās izraisa kreditēšanas pieaugumu, kas rada inflācijas lielos lēcienus. Lieli finanšu resursi ieplūst neražojošajās nozarēs, paaugstinās pakalpojumu cenas un rodas disharmonija ekonomikā, ko pastiprina darbaspējīgo iedzīvotāju emigrācija uz attīstītākām ES valstīm. Tas daudzās nozarēs rada darba roku trūkumu un nevienmērīgu reģionu attīstību, arī demogrāfiskie procesi valstī norit ar mīnus zīmi. Latvijas iedzīvotājus pamatoti satrauc valdības neizlēmība un kavēšanās izstrādāt migrācijas un nodarbinātības politiku. Nesakārtotība izglītības sistēmā jauniešos nedod drošības sajūtu un ticību savai nodrošinātai nākotnei. Izglītības sistēmu būtu nepieciešams pārveidot atbilstoši pieprasījumam Latvijas tautsaimniecībā un jaunajam teritoriālajam sadalījumam. Valstī jānosaka atbalstāmās prioritārās nozares, kas būtu saskaņotas un izpētītas saistībā ar ES fondiem. Kā zināms, šādi pētījumi mūsu valstī nav veikti. Pieaugošās energoresursu cenas palielinājušas maznodrošināto un vidusslāņa neapmierinātību un spiedienu uz valdību. Pamatoti radusies vēlme pēc godīgas, par tautu domājošas valdības, tādas, kas vēlētos veidot un veidotu dialogu ar tautu. Paaugstinājusies sabiedrības pašapziņa un nepieciešamība iesaistīties pašpārvaldes procesos, kur būtu visiem jūtama kvalitatīva valsts pārvalde, godīgums un tiesiskums. Atjaunotās Latvijas valsts nevienmērīgā ekonomikas attīstība radījusi pamatīgu iedzīvotāju noslāņošanos, valstī radies liels slānis jaunbagātnieku un ļoti liels slānis maznodrošināto, līdz ar to paliek neliela daļa iedzīvotāju, kas veido vidusslāni. Nopietni jādomā par darba kvalitātes uzlabošanu visās darba vietās, īpaši valsts institūcijās. Nopietni lēmumi un darbi jāveic, lai radītu līdzvērtīgu konkurenci strādājošo vidū bez vecuma ierobežojuma. Nepieciešams izstrādāt vienotu darba samaksas sistēmu valsts sektorā strādājošiem, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu darbiniekiem. Jāuzlabo nodokļu iekasēšana, jānosaka nodokļu atvieglojumi un jāpaaugstina iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamie ieņēmumi. Valstiskā mērogā būtu jādomā, kā palīdzēt attīstīt un palielināt ražošanas apjomus un daudzveidību lauku apvidos. Nedrīkst pieļaut pašmāju «bāleliņu» - Saeimas deputātu - izrādīšanos, šeit es domāju mūžīgos savstarpējos ķīviņus, un ir jāsaprot, ka valstī ir ekonomiskā un sociālā krīze, katram deputātam, katram Latvijas pilsonim, būtu jārīkojas un jādomā, lai situācija uzlabojas, bet vai tas ir tā? Patiesībā jāveic darba reorganizācija, kvalitatīvāk ir jāstrādā visiem, arī deputātiem, kuru uzdevums ir inflācijas samazināšana. Latvijas iedzīvotāji jau ilgi gaida korupcijas novēršanā un apkarošanā manāmus rezultātus, ne tikai šaha spēli un kauliņu pārbīdīšanu. Es šeit pieminēju nelielu daļu no inflācijas cēloņiem, sekas redzam un jūtam katru dienu, bet cerība vēl ir, tāpēc pārdomāsim teikto un mainīsimies uz labo pusi. Biedrības «Piramīdas» un savā vārdā novēlu visiem Latvijas iedzīvotājiem sekmīgu, labiem darbiem bagātu 2008. gadu! Lai veicās!

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Inflācija – cēloņi, sekas un cerības

Kategorijas