Darbu sāk Kredītu reģistrs

2008. gada 1. janvāris 09:14

864

Šodien sāk darbu jaunais Kredītu reģistrs, kurā tiks uzglabāta informācija par kredītņēmējiem, informē Latvijas Bankas (LB) preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.Kredītu reģistra mērķi ir ļaut tā dalībniekiem precīzāk novērtēt aizņēmēju kredītspēju, efektīvāk vadīt kredītriskus, sniegt papildu iespējas uzraudzības funkciju veikšanai, kā arī nodrošināt LB un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) makroekonomikas analīzes vajadzības. Kredītu reģistrā tiks ietvertas ziņas par aizņēmēju un aizņēmēja galvinieku, aizņēmēja un galvinieka saistībām, aizņēmēja saistību atlikumu kalendārā ceturkšņa beigās, parādnieka informācija, informācija par labotajām un anulētajām ziņām, kā arī informācija par ziņu pieprasījumiem. Kredītu reģistrs savu darbību sāk šodien, taču ziņas par aizņēmējiem varēs saņemt no 30.jūnija. Jaunā Kredītu reģistra ieviešana sekmēs turpmāko finanšu stabilitāti, iepriekš skaidroja LB Monetārās politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes daļas vadītāja Jeļena Zubkova. Kā skaidroja LB Maksājumu sistēmu pārvaldes Parādnieku reģistra daļas eksperts Andis Čonka, ar šo gadu tiks palielināts Kredītu reģistra dalībnieku skaits. Ja patlaban LB Parādnieku reģistrā ir aptuveni 50 dalībnieku, tad nākamā gada sākumā tas sasniegs 97, jo tajā papildus bankām, banku meitassabiedrībām un apdrošinātājiem iesaistīties krājaizdevu sabiedrības un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Kā informēja Čonka, līdz pagājušā gada 1.decembrim LB Parādnieku reģistrā bija uzkrātas ziņas par aptuveni 68 tūkstošiem parādnieku, 95 tūkstošiem saistību un laikā no 2003.gada 2.jūnija līdz 1.decembrim dalībnieki Parādnieku reģistrā veikuši aptuveni 2,7 miljonus pieprasījumu. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons sacīja, ka Kredītu reģistrs ir labs piemērs, kā valsts sektors var sadarboties ar privāto sektoru un nozaru asociāciju. Ietvertā informācija bankām būs ļoti būtiska, jo ļaus izvērtēt kredītrisku, kas ir viens no būtiskākajiem riskiem, ar ko bankām jāsastopas ikdienā. Liels ieguvums būs arī klientiem - ja līdz šim Parādnieku reģistrā iekļautā informācija netika dzēsta, tad Kredītu reģistrā tiks iekļauta informācija par pilnu klienta kredītvēsturi - saistībām un atmaksas disciplīnu. Ja bankām vēl būtu pieejama Valsts ieņēmumu dienesta datubāze, kurā ietverta informācija par iedzīvotāju ieņēmumiem, situācija būtu pilnībā ideāla, uzskata Tverijons. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis norādīja, ka arī apdrošināšanas sabiedrībām ir savi parādnieki, kuru saistības izpilda apdrošinātāji un pēc tam pieprasa regresa prasības. Tāpēc jaunais Kredītu reģistrs palīdzēs turpmāk izvērtēt riskus un ir arī labs vēstījums sabiedrību klientiem, kas modernizētu attiecības. FKTK priekšsēdētājs Uldis Cērps kā būtisku jaunievedumu uzsvēra faktu, ka Kredītu reģistrā tiesības būs piedalīties arī ārvalstīs reģistrēto banku meitasuzņēmumiem, tomēr tas nebūs obligāti. Taču viņš cer, ka ārvalstu bankas izrādīs par šo pievienošanos interesi. Rīgas Ekonomikas augstskolas lektors Andris Strazds skaidroja, ka šogad bija iespējams pasaules mērogā iespēja redzēt, pie kā noved caurskatāmības trūkums finanšu tirgū, kad notika hipotekāro kredītu krīze ASV. Lielāks vai mazāks kritums nākamajā gadā Latvijas ekonomikā būs, tāpēc ir svarīgi, lai bankas nekļūtu pārmērīgi piesardzīgas un varētu adekvāti izvērtēt potenciālos kredītņēmējus. Labajiem kredītņēmējiem nav ko uztraukties, jo viņi kredītu saņemt varēs tikpat viegli kā līdz šim. Grūtāk būs ne tikai labajiem kredītņēmējiem, taču tas ir pozitīvs fakts, jo līdz ar to samazināsies banku potenciālie zaudējumi. Tverijons norādīja, ka Kredītu reģistrā varēs redzēt visas konkrētās personas saistības. Iespējami gadījumi, kad persona nav iepriekš uzrādījusi bankai faktu, ka viņam ir kredīts kādā citā bankā vai tas ir palielināts, tāpēc var būt dažādas situācijas, kā banka rīkosies - ja personas noklusētais fakts nav bankai radījis zaudējumus un viņš kredītu maksājis laikā, banka to var arī piedot, taču, ja atklāsies, ka tas darīts ļaunprātīgi, tad bankai jālemj par turpmāko rīcību. Cērps uzsvēra, ka kopš LB Parādnieku reģistra ieviešanas kopumā par šādiem gadījumiem, kad persona ir sniegusi nepatiesu informāciju par savām saistībām, ziņots 21 reizi. Kopumā Kredītu reģistrā varētu tikt iekļauta informācija par aptuveni pusmiljonu mājsaimniecību.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Darbu sāk Kredītu reģistrs

Kategorijas