Risku attaisno Rundālē paveiktais
Janvāra sākumā Rundāles pašvaldība veica pēdējo maksājumu par kredītu, kas pirms desmit gadiem ņemts Valsts kasē siltumtīklu rekonstrukcijai. «Toreiz pat daži kolēģi uzskatīja mani par avantūristu, teica, ka gribu izputināt pagastu, ka ceru uz arī toreiz aktuālo teritoriālo reformu, lai parādus atstātu novadam. 1998. gadā 56 tūkstoši latu bija liela nauda. Desmit gadu ir pagājuši nemanot, un ir gandarījums par ieguldītajiem līdzekļiem un izdarīto,» atzīst Aivars Okmanis, Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs. Savulaik Rundālē varēja nonākt līdz vienotās apkures atslēgšanai. Cilvēkiem nebija darba, ienākumu, viņi nespēja samaksāt par apkuri, un auga parāds par gāzi. «Tolaik biju komisijā, kas izskatīja nemaksātāju lietas. Kā mūs lamāja, sejā spļāva, tā cīņa nebija viegla,» atceras galvenā grāmatvede Marija Teišerska. Tagad cilvēki ir apmierināti, ka mājās un skolā ir silti, arī parādnieku nav daudz, bet godprātīgākos pagodina. Gada beigās viņi piedalījās loterijā par atlaidēm uz komunālajiem maksājumiem. Trīs cilvēki ieguva 50 latu, desmit - 20 latu, bet 25 - desmit latu atlaidi, stāsta Marija Teišerska.Pirmo aizņēmumu (dolāros) Rundāles pagasta padome paņēma 90. gadu vidū no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Aukstums piespieda, jo vidusskolā ziemas mēnešos reizēm nācās pat atcelt mācības, klasēs bija tik vēsi, ka bērni sēdēja virsdrēbēs. Aizdevums izlietots, ierīkojot skolai individuālu apkuri.2001. gadā, lai turpinātu Pilsrundāles vidusskolas energoefektivitātes un materiālās bāzes uzlabošanu, no Valsts kases paņemts Ls 160 094 liels aizdevums ar īpašiem noteikumiem. Stāsta Rundāles pagasta galvenā grāmatvede Marija Teišerska: «Pašvaldībai nav jāatmaksā ne aizņēmuma pamatsumma, ne procenti, bet līdz 2016. gadam regulāri jāiegulda skolā zināma apmēra līdzekļi. 2007. gadā mācību iestādē investēti Ls 22 640 latu, kopš 2001. gada kopā - Ls 108 793. Šogad par Ls 6700 aprīkota informātikas klase, iegādājot 20 jaunus datorus. Pamazām veikta skolas ēkas ārsienu siltināšana, ielikti jauni logi, sakārtota apkures, elektroinstalācijas, ventilācijas sistēma, ir savs artēziskais urbums.»Aivars Okmanis stāsta, ka aizdevums palīdzējis sakārtot arī ūdenssaimniecību pagastā. Kopīgās izmaksas bija 658 tūkstoši latu, 520 tūkstoši latu aizņemti valsts kasē, pārējo finansējumu nodrošinājusi pašvaldība. Šajā projektā ieguldītie Ls 356 657 atgūti no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, uzsver Marija Teišerska. Līgums par projekta saskaņojumu parakstīts 2004. gada decembrī, darbu pabeigšana fiksēta 2007. gada 19. jūnijā. Aivars Okmanis papildina, ka pieredze pārliecinājusi - Valsts kases kredītnoteikumi pašvaldībām ir pieņemamākie.Rundāliete Ilga P. uzlabojumus vērtē atturīgi: «Pagasts ieguldīja, bet par siltumu maksājām tādu cenu kā Rīgā.» Savukārt pensionāre Ļungina Pankratova, kura iepriekš dzīvojusi privātā mājā ar malkas apkuri, priecājas, ka dzīvoklī vienmēr ir silti, vannā var nomazgāties, kad vien gribas.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»