Rekonstrukcijas laikā atrod lielgabalu

2008. gada 6. februāris 10:00

1644

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Bauskas pils iekļaušana kultūrtūrisma apritē» realizācijas gaitā Bauskas pilī lielākā daļa darbu rit pilnā sparā. Ir arī interesanti atradumi – lielgabali, skeleti, atsegtas divas kārtas ceļa, kas veda uz pili.Par paveiktiem un plānotiem darbiem informē pils muzeja direktors Māris Skanis: «Izbūvēta daļa no ārējām inženiertehniskajām komunikācijām – gāzesvads, ūdensvads un kanalizācijas trase, daļēji pabeigta elektropiegāde. Pils austrumu korpusam uzlikts jumts, izveidota fasādes apdares sagatavošanas pirmā kārta. Rit darbi telpās – tiek būvēta lifta šahta, dažādas starpsienas, ūdensvads, kanalizācija un elektroinstalācijas.»Tiek veikta arī sienu interjera apdare, vēsturiskais apmetums rekonstruēts četrās telpās. Katrā laikmetā apmetums bijis citādāks, speciālisti mēģina atdarināt atrastos orģinālā apmetuma fragmentus. Tīras kaļķa javas apmetumu veido ar špakteli blietējot, nevis izlīdzinot ar koka dēlīti. Rodas noteikta faktūra, kurai uzklāj kaļķa balsinājumu. Apmetums tiks retušēts, lai neizskatītos kā jauns.Vasarā apskatei būs pieejama tikai vecākā pils daļa – pilsdrupas. Tiek izstrādāts muzeja ekspozīciju plāns, vitrīnu projekti. Pils muzeja telpas būs pieejamas tikai gada beigās, toties pēc rekonstrukcijas – visu gadu. Tiek veidota arī tūrisma programma, kurā ietilps 15. – 17. gadsimta mūzikas, deju, kostīmu un rotaļu demonstrējumi. Būs arī zāle koncertiem, konferencēm un izrādēm. Bauskas pils muzeja krājumu glabātājs Jānis Grūbe stāsta par atklājumiem Bauskas pils rekonstrukcijas darbu uzraudzības laikā: «Atradumi ir dažādi – Otrajā pasaules karā kritis Vērmahta pulkvedis zārkā, kā arī vairākas fragmentāras skeletu daļas. Jādomā, ka tie varētu būt Pirmajā vai Otrajā pasaules karā kritušie.Muzeja vēsturniekus ieinteresēja kanalizācijas trases rakšanas laikā pils vārtu priekšā atklātais. Uz pili veda bruģēts ceļš, tam tika atsegti divi slāņi. Akmeņi, lielākoties dolomīts, bruģim tika ņemti no tuvākās apkārtnes. Blakus atrastas būvētas konstrukcijas paliekas. Pagaidām nav iespējams skaidri noteikt, kāda būve tā bija. Pilna apjoma arheoloģiskie izrakumi varētu notikt nākotnē.Rokot ziemeļaustrumu bastiona nogāzē četrus metrus virs grāvja, tika atrasts labi saglabājies čuguna lielgabals. Iespējams, tas nogrūsts no vaļņa 1706. gadā, kad krievu karaspēks pēc cara Pētera I pavēles izpostīja pili. Pavēlē bija teikts: «..lielgabalus sagrūst upē, bet nocietinājumus uzspridzināt.»Arī 20. gadsimta 60. gados tika atrasts viens lielgabals ziemeļaustrumu torņa apakšējās telpās, kurš tur arī palika. Šoreiz uzietais lielgabals pagaidām novietots pils pagalmā.Rokot valni, konstatēts, ka tas veidots divās kārtās – biezs un augsts māla slānis apmests ar zemi. Aiz pils vaļņa uz pilsētas pusi apdzīvotas vietas pazīmes netika konstatētas. Bauskas pilī 1. februārī tika svinēta pils muzeja 18 gadu jubileja. Bauskas pils muzeja speciāliste Taiga Skane, atceroties muzejā pavadīto laiku, teic: «Lielāko attīstību deva neveiksme – līdz 90. gadu vidum rajona Padome regulāri piešķīra finansējumu pils atjaunošanai – 50 līdz 60 tūkstoš latu gadā –, bet tad nolēma to stipri samazināt. Muzeja uzdevums bija saglabāt pili kā pieminekli un veidot muzeju, kas stāsta par pils vēsturi. Tobrīd jau bija nodibināts Kultūrkapitāla fonds, sākām rakstīt projektus. Nolēmām – ja nevar atjaunot, mūsu galvenais pienākums ir saglabāt. Konkursa kārtībā iegūtā nauda vēl ilgi nebija tik liela, lai varētu kaut ko celt, tāpēc galvenais bija saglabāt.Pirmais uzdevums bija saglabāt sgrafito tehnikā darināto fasāžu dekoratīvo apmetumu uz ziemeļaustrumu torņa. Nodibinājām sakarus ar čehu restauratoriem. Darbus veica Miloša Gavendas firmas un Bauskas pils muzeja restauratori pieredzējušu čehu kolēģu vadībā. Tagad paši rakstām projektus un tos arī realizējam.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rekonstrukcijas laikā atrod lielgabalu

Kategorijas