Dzejnieks un kolekcionārs Rūdolfs Saulājs svin 85 gadu jubileju
Ceraukstes pagasta tautas nama renovētā telpa pirmdien, 11. februārī, bija piepildīta ar skanīgām dziesmām, prieku, sirsnību un atmiņām, jo literāta Rūdolfa Saulāja 85. gadskārtu atzīmēt kopā bija sanākuši tuvi cilvēki.«Vienreiz jānosēžas un jāraksta romāns, jo mans dzīves gājums vienā stāstā nav pastāstāms. Mūžs ir bijis tik bagātīgs ar vēstures pieskārienu,» iesāk jubilārs.Interese par grāmatām Rūdolfam bijusi jau agrā bērnībā, ganu gaitas uzsākot, kad tās kaudzēm krautas šķūnī un lasītas. Savas daiļrades radīšanai literāts pievērsies pusaudža gados. Pamatskolā tapis viņa pirmais dzejolis «Rudens». Dzīves līkloči no skolas sola veduši taisnā ceļā uz kara takas, kas ar kājām izstaigāta līdz pat okeānam. Tad sekojuši skarbi gadi Sibīrijā, bet pēc kara piedzīvota atkalredzēšanās ar dzimteni. Lai arī kādi bijuši likteņa pieskārieni, mūza Rūdolfam ir klāt stāvējusi vienmēr.«Dzīves pārdzīvojumus ieslēdzu vākos. Viss ir patiess – nekādas fantāzijas,» par savu radošo devumu saka joprojām dzīvespriecīgais dzejnieks. «Ir jau savas kaites, bet pagaidām vēl turos un, godīgi sakot, nemaz negribētu būt jaunāks. Esmu apmierināts ar to vecumu, kas man ir. Tā it kā ir pieņemts, ka kungiem raksta gadus, dāmām neraksta.»Rūdolfs lepojas ar to, ka izdevies izdot divus dzejoļu krājumus: «Māt, ko tu lūdz!» un «Mūžīgās vagas». Jāmin, ka pēdējās grāmatas atvēršanas svētki svinēti vēl nesen – pērnruden. 247 lappušu biezais dzejoļu krājums dienas gaismu varējis ieraudzīt pateicoties draugu, radu un Ceraukstes pagasta padomes atbalstam. Jautājot literātam, kā viņš jūtas mūsdienu straujas attīstības laikmetā, viņš ilgi nedomājot bilst, ka ar to jāsadzīvo. Bažas esot par latviskuma saglabāšanu. Viņaprāt, viss atkarīgs no vecākiem, lai tie savām atvasēm spētu iesēt interesi par kultūrvēsturi. Ja tas izdosies, tad arī nākamās paaudzes spēs saglabāt interesi par kultūras vērtībām.«Rūdis ir mūsu lepnums!» ar sajūsmu teic Ceraukstes tautas nama vadītāja Inita Gilberte. Lai gan dzejnieka dzimtā puse ir tagadējā Dāviņu pagasta Lambārte, tomēr daudzi gadi pavadīti Ceraukstē, kur pagūts ar vietējiem saliedēties kā vienai ģimenei.Savs gaviļnieka raksturojums ir arī pašvaldības bibliotēkas vadītājai Valentīnai Tarvidai. Rūdolfs ir bijis viņas izstrādātā kursa darba apraksta varonis. Speciāliste apkopojusi un analizējusi gan literāta darbus, gan aizraušanos – kalendāru un grāmatu kolekcionēšanu. «Viņš man ļoti patīk kā cilvēks, tik daudzpusīga personība ir mūspuses bagātība. Rūda dzejā sev tuvu stīgu var atrast ikviens,» gaviļniekam dzirdot sprieda bibliotekāre.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»