BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vakarskolas direktore svin 75. jubileju

Vilnis Auzāns

2008. gada 13. februāris 11:22

1069
Vakarskolas direktore svin 75. jubileju

Bauskas pilsētas vakara vidusskolas direktore Jeļena Žuravļova otrdien, 12. februārī, svinēja 75. dzimšanas dienu. Savus jubilejas viesus viņa bija pulcējusi Bauskas pilsētas Tautas namā. Lai atklātu jubilāres personības iezīmes, «Bauskas Dzīve» uzrunāja atnākušos, ieklausījās sveicēju runās.Jeļena Žuravļova dzimusi 1933. gada 12. februārī Baltkrievijā. Bērnības gados neizdzēšamu iespaidu atstāja pasaules karš. Pēc tā Jeļenas vecāki ieradās uz dzīvi Latvijā. Te viņa ieguva augstāko izglītību, izmācījās par krievu valodas un literatūras pasniedzēju. Bauskā jaunā skolotāja ieradās 1955. gada rudenī un sāka darbu toreizējā Bauskas strādnieku jaunatnes vakara vidusskolā. Kopš tā laika šī ir Jeļenas Žuravļovas pirmā un vienīgā darbavieta.   «Es mīlu cilvēkus, es mīlu visu, kas ir šajā pasaulē, sākot no mazas zālītes līdz milzu kokiem. Un es to visu īpaši mīlu šajā zemē - Latvijā. Te man ir darbs, te ir ģimene, te vecāku un tuvinieku kapiņi. Tas viss veido piepildījumu vārdiem, ka te - Latvijā - ir mana dzimtene. Te es esmu laimīga. Jāteic vienīgi, neticami ātri ir aizritējuši gadi,» pārdomas atklāj jubilāre. Skolotāja Vija Cerusa atceras, kā ieradusies savā pirmajā darbavietā Bauskas vakarskolā: «Tikko pēc augstskolas, ar trīs mēnešus vecu dēliņu. Sākums nebija viegls, izturēt palīdzēja skolotājas Žuravļovas atbalsts. Viņa mani pieņēma kā savu meitu, palīdzēja, deva padomus. Tāda - labsirdīga un nesavtīga - viņa bijusi visus šos gadus. Es skolotāju gribētu salīdzināt ar dāsnu ābeli, kas nežēlo mīļu vārdu, padomu, sirsnīgu glāstu nevienam, nedz skolēniem, nedz kolēģiem.»  «Tā ir fantastiska rakstura īpašība, tas ir arī augsts profesionālisms - vienmēr un visur par saviem audzēkņiem teikt tikai labu. Lai arī kādi skolēni nemācītos vakarskolā, direktore nekad par viņiem nav izteikusies negatīvi,» kolēģes J. Žuravļovas rakstura iezīmi atklāj Iecavas internātpamatskolas direktore Judīte Rubina. Savukārt bijusī vakarskolas pasniedzēja Inta Baltgalve uzteic vēl kādu citu jubilāres nozīmīgu rakstura iezīmi: «Viņas sūtība ir dot cilvēkiem vienu, otru, trešo, ceturto un bezgalīgo iespēju. Tā ir ļoti nozīmīga prasme, kas īsti iederas vakarskolas direktores amatā.» Tā nu sanāca, ka direktores dzīves jubilejā vairums vēlējumu, atmiņu stāstījumu saistījās ar darbu. Milzīgās darbaspējas, darba mīlestība - iezīmes, kuras uzsvēra arī jubilāres dēls Jurijs Žuravļovs: «Galvenais, ko esmu iemācījies no mammas, - tas ir daudz strādāt. Par to es arī viņai esmu pateicīgs. Tagad jau varētu līdzās citiem vēlējumiem aicināt mammu mazāk strādāt. Bet tas noteikti neizdosies. Mamma bez darba nemaz neprot dzīvot. Darbs ir viņas enerģijas avots dzīvē.» Brāļa Jurija vēlējumam savu dāvanu pievieno otrs Jeļenas dēls Sergejs. Tieši šajās dienās tipogrāfijā nonākusi viņa tulkotā grāmata - Viļa Plūdoņa dzejas izlase krievu valodā. «Šī lai tad arī ir mana dāvana mammai jubilejā. Paldies viņai par dzīvi, par iespēju un par laimi,» vēlē Sergejs. Nu jau rit Jeļenas un Anatolija Žuravļovu laulības 54. gads. Jubilejas reizē Anatolijs atceras, ka jaunībā Jeļenai bijis daudz pielūdzēju, bet skaistās meitenes sirdi un roku iekarot izdevies tieši viņam. «Esmu laimīgs par mūsu mīlestību. Varu tagad atzīt, ka manai sievai mīlestības pieticis visa mūža garumā. To viņa dāsni dāvājusi man un visiem cilvēkiem, kas bijuši ap viņu. Taču vislielāko pateicību savai sievai vēlos teikt par dēliem. Ģimene ir spēks, kas mūs vieno,» atzīst jubilāres dzīvesbiedrs.