Līdzīga pagātne un ideāli tuvina Lietuvu un Latviju

2008. gada 15. februāris 07:30

1128

Līdzīga pagātne un ideāli tuvina Lietuvu un Latviju

Deviņus gadus vecā Ģertrūde grāmatas atvēršanas svētkos Pakrojā ir sava tēta Toma Šerna pavadone un asistente. Kafijas pauzē no saldumu trauka viņa paņem konfekti un noliek tētim uz apakštasītes. Vēlāk Ģertrūde, tāpat kā Toms Šerns, apmeklētāju grāmatās raksta autogrāfus. Meitenes tētis pārvietojas ratiņkrēslā. Viņš ir vienīgais Medininku muitas kontroles punkta traģēdijā izdzīvojušais. Bruņotās vienības OMON kaujinieki 1990. gada 31. jūlijā Medininkos nogalināja septiņus muitas darbiniekus. Par neatkarības atjaunošanas pirmā gada dramatiskajiem notikumiem grāmatu «Vakar buvo rytoj» («Vakardiena bija rīt») ir uzrakstījusi žurnāliste Aurēlija Arlauskiene. Lietuvas Rakstnieku savienība to ir atzinusi par 2007. gada labāko dokumentālās prozas darbu un autorei piešķīrusi prēmiju. Valstī turpinās grāmatas publicitātes kampaņa. Latvijas pierobežas pilsēta Pakroja 8. februārī bija jau 11. apdzīvotā vieta, kurā notika izdevuma atvēršanas svētki. Sadarbībā ar vietējo pašvaldību tos rīkoja Pakrojas rajona laikraksta «Auksine Varpa» žurnāliste Nijole Padoriene. Ielūgumu piedalīties svētkos saņēma arī «Bauskas Dzīve». Abu preses izdevumu žurnālistu kontakti, kas nodibināti 1991. gada barikāžu laikā, ir saglabājušies līdz Lietuvas neatkarības atjaunošanas 90. jubilejai, ko valstī svinēs rīt, 16. februārī.Latvieši uzskata, ka dienvidu kaimiņi allaž ir bijuši patriotiskāki un vienotāki. Tomēr lietuvieši domā citādi. «Valsts dzimšanas diena ir svarīgs notikums, ko droši vien akcentēs Viļņā, bet citās apdzīvotās vietās valda klusums. Jonišķos, kur es dzīvoju, nekādas svinības iedzīvotājiem nav paredzētas. Par svētku noskaņu būs gādājušas tikai aktīvākās pašvaldības. Tāda attieksme mani skumdina. Pozitīvs piemērs ir Latvija, kas valsts gadadienai sāka gatavoties jau pērn, organizējot dažādas aktivitātes bērnu, jauniešu un citām auditorijām,» spriež tulkotāja Dzintra Elga Irbīte. Viņa ir Lietuvas latviete vairākās paaudzēs. Dzintras dzimto valodu lieliski ir apguvis viņas vīrs – dzejnieks Jons Ivanausks, 20 grāmatu autors. Ar aizrautību, kas piemīt radošiem cilvēkiem, Dzintra un Jons starp abām valstīm ir izveidojuši drošu kultūras tiltu. «Es palīdzu mūsu lasītājiem iepazīt mūsdienu latviešu literatūras daudzveidību. Esmu tulkojusi Noras Ikstenas, Māras Zālītes, Laimas Muktupāvelas, Evas Mārtužas, Dagnijas Dreikas, Valda Rūmnieka un citu rakstnieku darbus. Ar visiem man ir pastāvīgi personiski kontakti. Vai zināt, ka Lietuvā vispopulārākā latviešu rakstniece ir Laima Muktupāvela, bet viņas romāns «Šampinjonu derība» atrodas pieprasītāko grāmatu sarakstā? Dažiem tulkošanas projektiem esmu saņēmusi Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Mēdzu pajokot, ka man pieder monopols, jo esmu Lietuvā vienīgā, kas tulko latviešu literatūru. Bet sākās viss 90. gadu vidū, ieraugot, cik daudzi lietuviešu rakstnieku darbi ir latviskoti, kad mums vēl nebija nevienas iztulkotas latviešu autora grāmatas. Situācija bija absurda, tāpēc nolēmu rīkoties. Vērsos mūsu Rakstnieku savienībā, citās valsts un nevalstiskās organizācijās, un tie vārti pamazām atvērās. Tagad ir ļoti daudz pasūtījumu,» atklāj Dzintra Irbīte. Savukārt Jons Ivanausks piemetina, ka dzīvesbiedre ir tulkojusi arī Dobeles un Jonišķu literātu apvienības kopīgo dzejas grāmatu, bet viņš jau piecas reizes Jelgavā piedalījies lietuviešu dzejas dienās. Vairāk par šo tēmu lasiet «Bauskas Dzīves» 15. februāra numurā. UZZIŅAI Karaļa Mindauga kronēšana 1253. gada 6. jūnijā tiek uzskatīta par Lietuvas valsts nodibināšanas dienu.15. gadsimtā Lietuvas teritorija sniedzās līdz Melnajai jūrai.Vēlāk visas zemes tika apvienotas Polijas karalistē. Poliju sadalot, Lietuvu aneksēja Krievija, Prūsija un Austrija.Neatkarību Lietuva atjaunoja 1918. gada 16. februārī.Pēc padomju okupācijas Lietuva valstisko neatkarību pasludināja 1990. gada 11. martā. Lietuvā ir ap 3,5 miljoni iedzīvotāju, bet ārzemēs dzīvo vairāk nekā miljons lietuviešu.Kopš 2001. gada valstī ir izveidoti desmit apriņķu, kas ir sadalīti 60 pilsētu un apgabalu pašvaldībās. Tās vēl sīkāk ir sadalītas 546 administratīvās teritorijās – seņunijās. Pakrojas rajons, kurā ir astoņas seņunijas, ietilpst Šauļu apriņķī. Rajonā ir 27,9 tūkstoši iedzīvotāju. Bauskas rajona Padome un Pakrojas rajona pašvaldība ir bijušā starptautiska pārrobežu projekta partneres un gatavo jaunu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Līdzīga pagātne un ideāli tuvina Lietuvu un Latviju

Kategorijas