Raivo Tarvāns garantē – baseins būs

2008. gada 29. februāris 15:00

3132

Ar peldbaseina būvniecību Bauskā sokas visai gausi, un jādomā, ka projekta attīstītājai - z/s «Strīķeri» - būs grūti realizēt šo ieceri līdz zemes nomas līgumā paredzētajam objekta nodošanas laikam, 2008. gada 1. septembrim.Jau pērn oktobrī pilsētas Dome z/s «Strīķeri» izteica brīdinājumu par baseina būvniecības darbu kavēšanu. Uz pašvaldību atskaitīties par paveikto uzņēmuma pārstāvis saukts pagājušā gada nogalē, bet Domes sēdē šī gada februārī deputāti vēlējās dzirdēt konkrētu atbildi, kad objekta celtniecība varētu sākties. «Strīķeru» pārvaldnieks Raivo Tarvāns optimistiski apgalvoja, ka iesniedzis skiču projektu apstiprināšanai pašvaldībā, kas deputātiem būs jāizvērtē martā, kā arī apzinājis iespējamos būvuzņēmējus, kuri varētu uzņemties baseina celtniecību. Pašlaik esot jāizvēlas saimnieciski izdevīgākais, tāpēc agrāk par aprīli būvdarbi sākti netiks. Jāatgādina, ka pērn R. Tarvāns klāstīja līdzīgus faktus, solot peldbaseina nulles cikla būvniecību sākt novembrī. Toreiz uzņēmums bija apzinājis trīs iespējamos būvniekus, bet jau šogad R. Tarvāns runā par astoņiem kandidātiem, kuru piedāvājumi jāizvērtē. Nevienā mirklī, arī sarunā ar «Bauskas Dzīvi», uzņēmējs neatteicās no sava nodoma par peldbaseina celtniecību. «Esmu solījis un savu solījumu esmu gatavs izpildīt - baseins pilsētniekiem būs!» apliecināja R. Tarvāns. Taču, «Bauskas Dzīvei» taujājot sīkāk par objekta finansētājiem, iespējamiem celtniekiem, projekta izmaksām, tika saņemta nepārprotama atbilde - noslēpums. Vienīgais atklājamais fakts - neiespējami projektam piesaistīt ES finansējumu. Tam, ka baseina būvniecība acīmredzami «buksē», piekrīt vairāki aptaujātie pašvaldības pārstāvji. Domes priekšsēdētājas vietnieks Māris Freimanis uzskata, ka nav reāli līdz šīgada 1. septembrim objektu uzcelt. «Norūpējušies esam. Uzticējāmies vienīgajam pretendentam, un tagad viss ir viņa rokās. Līgumā paredzējām arī drošības naudu - 50 tūkstoš latu, kas jāsamaksā, ja objekts netiks nodots laikā,» stāsta M. Freimanis. Viņš arī piebilst, ka pašvaldības mērķis nav iekasēt soda naudu . Ja vietvara pārliecināsies, ka būve top, iespējams, deputāti spriedīs par atvieglojumu piemērošanu. Bauskas Domes izpilddirektors Jānis Mičulis teic, ka laiks skrien ļoti ātri, bet peldbaseina aprises dabā vēl nav redzamas. Izpilddirektors atklāj, ka pašvaldība savu daļu sākusi pildīt - pasūtīta tehniskā projekta izstrāde Salātu ielas posmam, kas skars nokļūšanu līdz iecerētajam objektam, padomā ir arī komunikāciju izbūve. «Bauskas Dzīve» izzināja arī citu pašvaldību pieredzi šādu būvniecības projektu īstenošanā. Peldbaseini pašlaik būvniecības stadijā ir gan Balvos, gan Koknesē (Aizkraukles rajons). Turklāt šos objektus finansē pašvaldības, piesaistot arī valsts investīcijas. Kokneses pagasta padomes izpilddirektors Jāzeps Baltmanis atklāj, ka peldbaseina būvniecība bijusi viena no iecerēm, kas paredzēta pašvaldības attīstības plānā līdz 2010. gadam. Vietvara pēc finansējuma vērsusies vairākās ministrijās. Pērn no valsts investīciju fonda atbalstīti 50 tūkstoši, šogad 200 tūkstoši latu. Projekta kopējās izmaksas sasniedz 1,7 miljonus, to segšanai ņemts kredīts. Līgumā ar būvnieku ietverts nosacījums, ka samaksa jāveic līdz nākamā gada beigām. Koknesē paredzēts uzbūvēt 50 metru garu lielo peldbaseinu ar četriem celiņiem, kā arī mazo baseinu bērniem. Pēc apsaimniekošanas pieredzes koknesieši devušies uz Inčukalna baseinu (pēc Inčukalna parauga top arī Bauskas peldbaseins). «Šāda objekta izmaksas ir pamatīgas, bet ieņēmumi niecīgi. Pirms pāris gadiem Inčukalnā izdevumi sasniedza 80 tūkstoš latu gadā, bet ieņēmumi par pusi mazāki. Taču ar to mēs rēķināmies - ar sportu un kultūru nopelnīt nevar un nedrīkst,» teic pašvaldības izpilddirektors. Pašlaik Kokneses pagastā ir nedaudz vairāk kā četri tūkstoši iedzīvotāju, bet plānotajā Kokneses novadā iedzīvotāju skaits būšot nepilni septiņi tūkstoši. Balvu Domes priekšsēdētāja Ināra Ņikuļina priecājas, ka baseinu varēs atklāt jau šogad, pilsētas 80. dzimšanas dienā. Viņa uzsver, ka lielākais ieguvums būs tas, ka augs veselīgi jaunieši un arī pieaugušajiem būs iespēja atpūsties un aktīvi sportot. Gandrīz divus miljonus latu vērta Balvu baseina būvniecība būs vērienīgākā un dārgākā celtne pilsētā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Balvos pašlaik mīt nedaudz vairāk par astoņiem tūkstošiem iedzīvotāju. Līdzīgā situācijā kā Bauska ir arī Madona. Pirms pāris gadiem Madonas pašvaldība, tieši tāpat kā Bauskas Dome, izsludinājusi konkursu par zemes nomu peldbaseina celtniecībai. Interese bijusi, taču iespējamam privātajam investoram grūtības sagādājis finansējums, jo bankas šajā inflācijas laikā prasību latiņu uzcēlušas ļoti augstu. «Ja pašvaldība jutīs, ka no malas nevienam nav intereses par šāda objekta celtniecību, iespējams, meklēsim veidus, kā baseinu uzbūvēt pašu spēkiem,» atklāj Madonas Domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dzintra Stradiņa. Uzrunājām arī banku pārstāvjus. «Hansabankas» Bauskas nodaļas vadītāja Antra Cirvele apstiprināja, ka kredītiestādes augstajā inflācijas periodā rūpīgi izvērtē katru, un pašlaik nepietiek tikai ar nodrošinājumu, nepieciešams uzskatāms biznesa plāns ar konkrētu naudas plūsmu pārskatu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Raivo Tarvāns garantē – baseins būs

Kategorijas