Pārtikas cenas šogad kāps vidēji par 20%
Pārtikas cenas šogad kāps vidēji par 20%, un cilvēki pieaugošās dzīves dārdzības dēļ dārgākus produktus aizvien vairāk aizstās ar lētākiem, intervijā izdevumam "Lietišķā Diena" saka Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) direktore Ingūna Gulbe. Viņa norāda, ka pārtikas sadārdzināšanas saistīta gan ar augošo pieprasījumu tādās strauji augošas ekonomikas valstīs kā Ķīna, Indija, gan arī ar energoresursu cenu kāpumu. Gulbe prognozē, ka šī gada laikā pārtikas cenas paaugstināsies vidēji līdz 20% uz ražošanas izmaksu pieauguma rēķina. Dārgāka kļūs enerģija, izejvielas, arī darbaspēks. Tālāka nākotne ir ļoti atkarīga no pasaules energoresursu cenām. "Ir produkti, kas Latvijā joprojām ir salīdzinoši lēti, piemēram, maize un liellopu gaļa, un kam cenas turpinās izlīdzināties ar vidējo Eiropas Savienības (ES) līmeni. To pārsniedz vienīgi cukurs, kas Latvijā ir dārgāks nekā vidēji Eiropā," sacīja Gulbe. Maizes cena turpinās kāpt energoresursu, arī graudu sadārdzināšanās dēļ. Gulbe skaidro, ka kopumā sektorā Latvijā būtiski cenas audzē minimālās algas palielināšana par 30% gada sākumā. Tas viss atspoguļosies produktu cenā. Ja skatās cenas tirgū 2008.gada janvārī un 2007.gada janvārī, tad visvairāk sadārdzinājušies zirņi - divkārt, gandrīz tikpat arī grūbas, makaroni - 66%, milti - 62%, maize - 60%, piens un un siers - 56%, krējums - 51%. Lētākas palikušas sēnes, paprika, kabači, gurķi, kartupeļi un ķiploki. Medus nav kļuvis dārgāks, kafija - nedaudz dārgāka. Makaronu cenu kāpums saistīts ar lielo graudu pieprasījumu pasaulē un cenu kāpumu. Gulbe uzskata, ka valsts neko nevar darīt, lai mazinātu cenu kāpumu. "Vienīgi maksājot subsīdijas zemniekiem, taču tas Eiropas Savienībā nav atļauts," sacīja Gulbe. Viņa arī norāda, ka tirgotāju uzcenojums Latvijā ir aptuveni tāds pats kā citviet, un tas ir nemainīgs diezgan ilgu laiku. "Jautājums ir cits - ko katrs dara par šo naudu. Tendence ir tāda, ka ļoti daudzas tirdzniecības funkcijas lielākos tīklos tiek novirzītas uz ražotāja pleciem. Ražotāji ir tie, kas organizē atlaides un dod produktus ar atlaidēm - ļoti lielām, ļoti lielos apjomos un ļoti bieži. Un viņiem tas ir jādara, pretējā gadījumā viņu produktu tīklā nebūs. ražotājiem ir jāmaksā dažādi maksājumi - par reklāmu, mārketingu, jāņem atpakaļ neizpārdotie produkti," sacīja Gulbe. LTVC direktore pieļauj domu, ka pēc grozījumiem Konkurences likumā, cenas kāps - dažiem produktiem vairāk, dažiem mazāk, bet ne likuma grozījumu ietekmē. "Nezinu, kāpēc cenām vajadzētu mainīties likuma dēļ. Šis likums gan nebūs tas, kas cels pārtikas cenas. Tās augs citu iemeslu dēļ, ja cenas turpinās augt pasaulē un ražošana Latvijā turpinās sadārdzināties. Piemēram, minerālmēslu cena šogad ir divreiz augstāka nekā pērn. Šīs cenas kāpušas visā pasaulē. Šajā segmentā pasaulē vispār ir ierobežots ražotāju skaits," piebilda Gulbe.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»