ES ārlietu ministri lems par Pekinas Olimpiādes ceremoniju boikotu
Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri piektdien un sestdien paredzētajā sanāksmē Slovēnijā apspriedīs iespēju boikotēt Pekinas Olimpiādes atklāšanas ceremoniju, protestējot pret Ķīnas represijām Tibetā.ES ārlietu ministri divu dienu sanāksmē Brdo pilī ārpus Slovēnijas pilsētas Kraņas apspriedīsies arī par Balkānu nāciju integrāciju ES, attiecībām ar Krieviju un situāciju Tuvajos Austrumos.Uz Eiropas līderiem aizvien pieaug spiediens boikotēt Pekinas Olimpiādi un vairāki līderi izteikušies, ka apsver iespēju boikotēt olimpiskās spēles.Protestējot pret represijām Tibetā, Pekinu olimpisko spēļu ceremonijas neapmeklēs Čehijas prezidents Vāclavs Klauss un Polijas premjerministrs Donalds Tusks. Arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess neapmeklēs Pekinas olimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijas, taču viņš savā paziņojumā izvairījās pieminēt Tibetu.Patlaban Latvijas augstākās amatpersonas – Valsts prezidents Valdis Zatlers un premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) – plāno apmeklēt olimpiskās spēles. Tomēr ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) ir norādījis: iespējams, ka, vardarbībai pieaugot, Latvijas amatpersonas spēļu ceremonijas neapmeklēs.ES prezidējošā valsts Slovēnija sākotnēji noraidīja Pekinas Olimpiādes boikota ideju, taču, ņemot vērā spēcīgo reakciju Eiropas sabiedrībā, tā piekrita iekļaut Tibetas jautājumu ārlietu ministru darba kārtībā.Ķīnas represijas Tibetā izraisījušas masveida protestus visā pasaulē.Protesti pret Ķīnas okupāciju Tibetā sākas Lasā 10. martā, pieminot 1959. gada neveiksmīgās tibetiešu sacelšanās gadadienu.Ķīnas armija un policija nekavējoties vērsās pret protestētājiem, iebrūkot klosteros un piekaujot tibetiešu mūkus un protestētājus.Pēc drošības spēku iebrukuma klosteros tibetiešu jaunieši 14. martā Tibetas galvaspilsētā Lasā sarīkoja grautiņus, uzbrūkot etnisko ķīniešu veikaliem un īpašumiem un piekaujot ķīniešus. Kopš grautiņiem Lasā un citās tibetiešu pilsētās ievests liels skaits karavīru, lai apspiestu tibetiešu protestus.Saskaņā ar Ķīnas oficiālajiem paziņojumiem, grautiņos nogalināti 18 civiliedzīvotāji un divi policisti.Tibetiešu trimdas vadības rīcībā esošā informācija liecina, ka Tibetas neatkarības piekritēju sadursmēs ar Ķīnas armiju un policiju dzīvību zaudējuši vismaz 135 cilvēki. Sadursmēs aptuveni tūkstotis cilvēku ir ievainoti, bet 400 ir apcietināti.Pēdējo 20 gadu laikā tik vērienīgi neatkarības piekritēju protesti Tibetā nav notikuši. Pirms 20 gadiem notikušo tibetiešu sacelšanos Ķīnas varasiestādes varmācīgi apspieda.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»